Otrdiena,
21. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Nodokļu reformas projekta korekcijas


Lidija Dārziņa,
LV portāls

03.07.2017

ĪSUMĀ

  • NTSP sēdē, kurā piedalījās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji, sociālie partneri atbalstīja lēmumu rast papildu finansējumu veselības aprūpei, palielinot sociālās iemaksas no pašreizējiem 34,09% uz 35,09%. Līdz ar to gan darba devēja, gan darbinieka iemaksas palielināsies par 0,5%.
  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tagad tiek veidots ar izteiktāku progresivitāti. Samazinātā 20% likme tiks piemērota ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā, bet 23% likme būs tikai pārsnieguma daļai.
  • Neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumu par apgādājamo līdz 250 eiro mēnesī paredzēts palielināt pakāpeniski.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Sākotnēji pieteiktajā nodokļu reformā, kurā bija akcentēta dažādu nodokļu režīmu vienkāršošana, vienādojot likmes, jaunu maksātāju iesaiste, lielāks atbalsts mazo algu saņēmējiem, ir veiktas korekcijas. Galvenokārt tāpēc, lai atrastu papildu finansējumu veselības aprūpei, bet nepārkāptu pieļaujamās budžeta deficīta robežas. Līdz ar to līdzšinējā dāsnā pretimnākšana ir samazināta, tostarp sociālās iemaksas pieaug par 1% kā veselības apdrošināšanas maksājums, taču arī tad nodokļu slogs iedzīvotājiem būs mazāks nekā pašreiz, izņemot lielo algu saņēmējus.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (valdība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) ceturtdien, 29. jūnijā, vienojās par izmaiņām nodokļu reformas plānā.

Izmaiņas IIN – progresivitāte

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi sākotnēji bija paredzēts noteikt 20% apmērā algām līdz 45 000 eiro. Jaunajā piedāvājumā ir diferencētas likmes – atkarībā no ienākumu apmēra.

Algai līdz 20 000 eiro gadā likme būs, kā solīts, 20%. Savukārt algai no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro gadā saglabāsies pašreizējā likme – 23%. Taču arī lielāku algu saņēmēji par atalgojumu līdz 20 000 eiro maksās pazeminātu likmi – 20%, bet 23% likme būs tikai pārsnieguma daļai.

Pagaidām nav skaidrs, kāds būs nodoklis lielo algu (virs 55 000 eiro gadā) saņēmējiem. Pašreizējo solidaritātes nodokli ir domāts transformēt. IIN maksājums būtu 33,5%, vienlaikus kā motivējošs faktors lielo algu saņēmējiem būtu 6% novirzīšana pensiju otrajam līmenim, un vēl daļa (17,59%) paliktu kā solidaritātes nodokļa maksājums.

Jaunajā reformu plānā ir korekcijas arī diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanas kārtībā. Ja sākotnēji bija paredzēts, kas tas jau nākamgad varētu būt 250 eiro mēnesī, izlabotajā variantā piedāvāta pakāpeniska neapliekamā minimuma palielināšana līdz nosauktajai summai: 2018. gadā 200 eiro, pēc gada – 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro.

Pēc tāda paša grafika paredzēts palielināt arī atvieglojumu par apgādājamiem – 2018. gadā ar IIN neapliktu 200 eiro mēnesī par katru apgādājamo, 2019. gadā – 230 eiro, 2020. gadā – 250 eiro mēnesī.

Pagaidām nav koriģēts plānotais minimālās algas palielinājums – 430 eiro mēnesī. NTSP sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji īpaši uzstāja, ka šāda minimālā alga ir jānosaka jau nākamgad un to nevajadzētu mainīt vismaz trīs gadus.

Vidējo un it īpaši mazo algu saņēmējiem joprojām būs ieguvums no darbaspēka nodokļu paredzētajām izmaiņām, NTSP sēdē, iepazīstinot ar izmaiņām nodokļu reformas plānā, uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka "citādi ir lielo algu saņēmējiem, proti,  tiem, kuri saņem virs 6000 eiro mēnesī, nodokļu slogs nedaudz palielinās. Taču tas palielinās nevis nodokļu reformas dēļ, bet tādēļ, ka mēs ieviešam jaunu – veselības apdrošināšanas – maksājumu".

FM aprēķini par nodokļu ietekmi uz algām (salīdzinot tās šogad un pēc nākamajam gadam paredzētā scenārija) liecina, ka, piemēram, 800 eiro bruto algas saņēmējam nākamgad "uz rokas" būtu 584 eiro jeb par 13 eiro mēnesī vairāk nekā šogad, savukārt, ja alga ir 8000 eiro mēnesī, tad nākamgad uz rokas saņemtu 5506 eiro jeb par 21 eiro mazāk nekā ar tādu pašu algu šogad.

Jāpiezīmē, ka par ienākuma nodokli lielo algu saņēmējiem diskusija vēl nav galā, jo valdības piedāvājumam nepiekrīt darba devēju puse. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka pašreiz paredzētais maksājums lielo algu segmentam, pēc LDDK domām, ir pārmēru liels.

Sociālās iemaksas veselībai – plus 1%

Nodokļu reformas virzībā līdz šim nepārvarams šķērslis izrādījās finansējuma rašana veselības aprūpei. Pēc dažādu priekšlikumu (paaugstināt PVN, ieviest fiksētu veselības apdrošināšanas maksājumu u. c.) kategoriskas noraidīšanas jaunais piedāvājums ir paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par 1% , ko novirzīt veselības aprūpei. Pašreiz VSAOI ir 34,09% (23,59% maksā  darba devējs, 10,50% – darba ņēmējs). Arī klātpieliktais 1% tiks sadalīts brālīgi – pa 0,5% katrai no pusēm.

Informējot par naudu veselības aprūpei, finanšu ministre norādīja, ka būs arī jāizstrāddā papildu risinājums nodokļu maksātājiem, kuri nav darba ņēmēji vai neveic nodokļu nomaksu noteiktā apmērā, jo veselības nozares finansēšanā ar līdzvērtīgu maksājumu ir jāiesaistās arī citiem nodokļu maksātājiem. Kāds būs risinājums šai iesaistei veselības apdrošināšanā, diskusijas notikšot konkrēto likumprojektu izstrādes laikā.

2016. gadā Latvijā bija 864 tūkstoši darba ņēmēju. Tikai apmēram puse no visiem strādā pilnu gadu jeb 12 mēnešus. Savukārt mikrouzņēmumos ir nodarbināti 85 tūkstoši, autoratlīdzības saņēmēji ir 33 tūkstoši, saimnieciskās darbības veicēji – 90 tūkstoši, patentmaksātāji – 2000, vēl ir arī personas, kuras ienākumu gūst tikai no kapitāla, – šīs grupas ir minētas kā tās, par kuru iesaisti ar "veselības nodoklim" līdzvērtīgu maksājumu vēl tiks lemts.

Tādējādi plānots, ka 2020. gadā veselības aprūpei varētu novirzīt solītos 4% no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministrija izrēķinājusi, ka  finansējuma pieaugums būtu 12% no valsts budžeta izdevumiem. Šogad tie ir 9,9% (jeb 829 miljoni eiro) no valsts budžeta.

Sociālie partneri vienojās, ka Veselības ministrijai jāizstrādā atsevišķs veselības finansēšanas likumprojekts.

UIN reforma – reinvestētās peļņas atbrīvošana no nodokļa

Otrajā nodokļu reformas būtiskajā daļā – uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformā – kā lielākais ieguvums biznesam tiek uzsvērta reinvestētās peļņas atbrīvošana no nodokļa. Šo pozīciju plāna izmaiņas neskar. Taču atsevišķas korekcijas sākotnējā UIN piedāvājumā ir paredzētas, tostarp vēl sešus mēnešus 2018. gadā saglabāt UIN avansa maksājumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda gandarījumu, ka sociālie partneri ir spējuši vienoties par nodokļu reformas jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijas tautsaimniecības attīstībai, uzsverot, ka plānotās izmaiņas ļaus samazināt sociālo nevienlīdzību, kā arī attīstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt investīcijas.

Plānots, ka valdība par nodokļu reformas jautājumiem, nepieciešamajiem likumprojektiem un Ministru kabineta noteikumiem lems jau jūlijā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
“Lattelecom” un LMT neapvieno. Ko tas nozīmē “Telia” un klientiem? 
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.11.2017
Ēku atjaunošana. Kāda tālākā stratēģija? 
Likumdošana/Ministru kabinetā  06.11.2017
Veidos neatkarīgu Antidopinga biroju 
Likumdošana/Ministru kabinetā  09.10.2017
Paplašina mājokļu atbalsta programmu 1
Likumdošana/Ministru kabinetā  05.10.2017
Veselības aprūpes pieejamība atkarībā no nodokļu nomaksas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  27.09.2017
Ceļotājiem ieviesīs lielākas drošības garantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  25.09.2017
Jauns atbalsta instruments mazajiem uzņēmējiem – portfeļgarantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  19.09.2017
PVN izmaiņas sola lētākus dārzeņus un ogas 3
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.09.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti