Svētdiena,
22. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Noraidītos Vispārējā izglītības likuma grozījumus varētu skatīt valdībā


Laura Studente,
LV portāls

16.06.2017

ĪSUMĀ

  • Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Vispārējās izglītības likumā sniedz Ministru kabinetam tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu, lai atvērtu vispārējās vidējās izglītības klasi.
  • Jau šobrīd minimālo skolēnu skaitu nosaka MK noteikumi, taču šādi noteikumi nav izdoti, balstoties uz likumu, tāpēc par to ierosināta arī lieta Satversmes tiesā.
  • Situācija, kurā pašvaldības tur ķīlā skolēnus un nevar pieņemt nepopulārus lēmumus, veģetējot uz bērnu likteņa rēķina, nav pieņemama.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti




 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Lai gan jau kopš 2015. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka minimālo skolēnu skaitu, no kura var atvērt 10. klasi, Saeima 15. jūnijā noraidīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz šo tiesību nostiprināt Vispārējās izglītības likumā. Tomēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no šī likumprojekta nav atteikusies un to, iespējams, skatīs valdībā, lai pēcāk atkal nodotu izskatīšanai Saeimā. Tam gan traucēt varētu asā pretreakcija pret ministrijas stilu svarīgus likumprojektus iesniegt pēdējā brīdī.

Grozījumi palīdzētu pašvaldībām pieņemt nepopulārus lēmumus

Grozījumi izstrādāti, balstoties uz Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ietvertajiem principiem efektīvi pārvaldīt finanšu resursus izglītībā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja IZM departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne. Tam pakārtota gan jaunā pedagogu algu modeļa izstrāde un ieviešana, gan izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, kā arī tas, ka vidējo vispārējo izglītību (10.–12. klasē) var iegūt reģionālas nozīmes pilsētu centros. "Jau 2014. gadā, kad sākās darbs pie jaunā pedagogu algu modeļa, tika akcentēts, ka skolēnu skaitam klasē ir ietekme gan uz pedagogu darba samaksu, gan izglītības kvalitāti. Šāds apstiprinājums tika gūts arī IZM pasūtītajā pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā. Grozījumi palīdzētu pašvaldībām pieņemt nepopulārus lēmumus par skolu tīklu," norādīja I. Īvāne.

Uz skolu tīkla sakārtošanas nepieciešamību norāda arī OECD pētījumu rezultāti laika periodā no 2003. līdz 2012. gadam, kur secināts: lauku reģionos vidēji piecpadsmitgadīgu skolēnu rezultāti mācību pamatkompetencēs (matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā) atpaliek no viņu vienaudžu rezultātiem pilsētu skolās. Līdz ar to vidusskolēni, kas mācās noteiktās skolās reģionos, ir pakļauti riskam saņemt mazāk kvalitatīvu izglītību nekā tie, kas mācas reģionu centros – pilsētās, kur sapulcēti labākie skolotāji, pieejama labāka materiāli tehniskā bāze.

Konkrētu skolēnu skaitu klases atvēršanai regulē MK noteikumi

Lai gan iepriekš likumā valstij nebija sniegtas tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu, lai atvērtu klasi vidusskolā, MK noteikumus Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi", kas nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai, Ministru kabinets apstiprināja jau 2015. gadā.

Atbilstoši tiem 2017./2018. mācību gadā 10. klasē minimālajam skolēnu skaitam jābūt ne mazākam par 10 skolēniem 10. klasē vai vismaz 27 skolēniem 10.–12. klasē kopā. Savukārt no 2018. gada 1. septembra novadu vidusskolās 10. klases atvēršanai nepieciešamais minimālais skolēnu skaits būs 12 skolēni 10. klasē vai vismaz 32 skolēni 10.–12. klasē.

"Jums, protams, vajag mūsu pedagogiem sagādāt kārtējo pārsteigumu, lai viņiem būtu, par ko padomāt vasarā: kā izskatīsies tā klase, kurā viņi atgriezīsies rudenī? "

Uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmās, novada pilsētās – Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā – ir jābūt ne mazāk kā 18 skolēniem 10. klasē vai vismaz 48 skolēniem 10.–12. klasē kopā. Tādi paši nosacījumi attiecas uz izglītības iestādēm Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novadā.

Lielāks skolēnu skaits ir jānodrošina izglītības iestādēs republikas pilsētās, kur 10. klasē kopumā jābūt ne mazāk kā 22 skolēniem vai vidusskolas posmā – vismaz 58 skolēniem.

Šobrīd Satversmes tiesa vēl nav lēmusi strīdā starp pašvaldību un valsti

Šodien, 16. jūnijā, Satversmes tiesa skata lietu pēc Jaunjelgavas novada pieteikuma saistībā ar Ministru kabinetā pieņemto kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs. Par to, ka nav vērts likumu mainīt līdz lietas izskatīšanai, jo tiesa var lemt par labu pašvaldībai, brīdināja Latvijas Pašvaldības savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks arī kritizēja to, ka valsts iejaucas lietās, ar kurām galā var tikt arī pati pašvaldība, tā valstij pārkāpjot tās ekskluzīvās tiesības. Tāpat viņš aizrādīja, ka ierobežojums attiecas tikai uz pašvaldību un valsts skolām, bet ne privātajām.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele akcentēja, ka situācija, kurā pašvaldības tur ķīlā skolēnus un nevar pieņemt nepopulārus lēmumus, veģetējot uz bērnu likteņa rēķina, nav pieņemama.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone norādīja, ka lieta Satversmes tiesā izskatīta, jo Ministru kabineta noteikumi izdoti bez norādes likumā. Savukārt grozījumi Vispārējās izglītības likumā šo problēmu risinās. Vienlaikus viņa aicināja rast skaidrību jautājumā par to, vai tad, ja valstij ir tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klases atvēršanai, pašvaldībām ir arī tiesības pašām iesaistīties. Piemēram, ja pašvaldība redz, ka nākamajos gados klasē nebūs pietiekams skolēnu skaits, tomēr pēc trim gadiem klasi atvērt varēs, vai tai ir tiesības ar savu finansējumu šo robu aizpildīt un iesaistīties kā vidutājam? Likumā skaidrības par to, kādas tiesības pašvaldībām ir šajā periodā, nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no likuma nav atteikusies

Iepriekš likumprojektu bija plānots pieņemt steidzamības kārtībā. Tā steidzamību IZM skaidroja ar to, ka skolu vadītājiem nepieciešams savlaicīgi plānot 2017./2018. mācību gada izglītības procesa organizāciju savās skolās. Jānorāda, ka grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredzēja arī ne vairāk kā vienu gadu ilgu pārejas periodu minēto noteikumu regulējuma ieviešanai Ministru kabineta noteiktos novados. Vienlaikus Saeimas komisijā tika diskutēts, ka pārejas periodu varētu noteikt ne mazāku kā viens, bet ne ilgāku kā divi gadi.

Saeima 1. lasījumā gan likumprojektu noraidīja. Deputāte Ingūna Sudraba savu viedokli "Pret" pamatoja ar šī likumprojekta pēkšņumu: "Jums, protams, vajag mūsu pedagogiem sagādāt kārtējo pārsteigumu, lai viņiem būtu, par ko padomāt vasarā: kā izskatīsies tā klase, kurā viņi atgriezīsies rudenī? Lai arī jūs nosakāt, ka ir iespējams gadu ilgs pārejas periods, tā ir atkal kārtējā necieņas izrādīšana pret skolotājiem. Es aicinu šodien nevirzīt šādā steigā jautājumus, kuri ir normālā veidā diskutējami un skatāmi daudz plašākā kontekstā."

Vienlaikus, kā LV portālam norādīja I. Viņķele, neapmierinātība ar šo likumprojektu saistāma ar faktu, ka ministrija vairākus nozīmīgus likumprojektus mēdz iesniegt pēdējā brīdī. Tādējādi tiek mazinātas diskusiju iespējas, radot neapmierinātību par šādu likuma virzības stilu. Tas gan nenozīmē, ka likumprojekts netiks virzīts vispār. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no šī likumprojekta nav atteikusies un to, iespējams, skatīs Ministru kabinetā, lai pēcāk atkal nodotu izskatīšanai Saeimā. Vienlaikus, kā skaidro I. Viņķele, nav zināms, vai šis likumprojekts neradīs asu pretreakciju.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti