Svētdiena,
20. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Paplašināts kriminālatbildības pamats uzturlīdzekļu nemaksātājiem  9


Edīte Brikmane,
LV portāls

12.06.2017

ĪSUMĀ

  • Gadījumos, ja parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu ignorēs un turpinās izvairīties dot uzturu savam bērnam, ar iesniegumu policijā būs tiesīgs vērsties ne tikai vecāks, bet arī fonda administrācija.
  • Tiek lēsts, ka gada laikā fonda administrācija varētu ziņot policijai par aptuveni 200–300 uzturlīdzekļu nemaksātājiem.  
  • Uzturlīdzekļu nemaksātājiem jārēķinās, ka nākotnē tos sagaida arī citi, vēl stingrāki, likumā noteikti ierobežojumi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +5
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +5 -0

8. jūnijā Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus Krimināllikumā, kas cita starpā paredz noteikt kriminālatbildību ne tikai par tiesas sprieduma par uzturlīdzekļu piedziņu nepildīšanu, bet arī par izvairīšanos ievērot valsts iestādes lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus sava bērna uzturam. Tikmēr Tieslietu ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa strādā pie jauniem priekšlikumiem, lai ne tikai stingrāk ierobežotu uzturlīdzekļu nemaksātājus, bet arī nāktu pretī tiem vecākiem, kuri savas saistības vēlas pildīt, bet ir nonākuši finansiālās grūtībās.

Kriminālatbildība par izvairīšanos uzturēt savus bērnus Latvijā nav nekas jauns un bija iespējama arī līdz šim. Krimināllikuma 170. pants paredz, ka personas par izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Līdzšinējā tendence gan rāda, ka šī norma tika izmantota arvien retāk un izskatīto krimināllietu skaits par izvairīšanos no sava bērna uzturēšanas samazinās. Piemēram, Tiesu informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam Latvijā par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturēšanas pienākuma tikusi tiesāta 441 persona (tai skaitā 6 sievietes), no kurām 27 tika piemērota reāla brīvības atņemšana. Taču "pēdējos gados Valsts policijā šādu kriminālprocesu nonāk ļoti maz", Saeimas Juridiskās komisijas 31. maija sēdē informēja Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Skaidrīte Trubiņa. "2013. gadā tie bija 8, 2014. gadā – 9, 2015. gadā – 10, 2016. gadā – 6."

Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka lielai daļai vecāku, saņemot uzturlīdzekļus no valsts, vairs nebija motivācijas uzsākt kriminālvajāšanu pret parādnieku, jo ar iesniegumu policijā kā cietušajai personai bija jāvēršas vecākam pašam.

Krimināllietu skaits palielināsies

Taču situācija tuvākajā nākotnē varētu mainīties. Nule Saeimā trešajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" papildina 170. pantu un paredz personu saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos dot uzturu arī tādos gadījumos, ja pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir noteikts ar kompetentas valsts iestādes lēmumu. Tas ir likumsakarīgs solis izmaiņām Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz, ka no šī gada 1. aprīļa lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bez tiesas sprieduma var pieņemt arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – fonds) administrācija administratīvā procesa ietvaros. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka gadījumos, ja parādnieks lēmumu ignorēs un turpinās izvairīties dot uzturu savam bērnam, ar iesniegumu policijā būs tiesīgs vērsties ne tikai vecāks, bet arī fonda administrācija.

"2017. gada maijā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija maksāja uzturlīdzekļus 33 960 parādnieku vietā."

Jaunā norma gan nenozīmē, ka turpmāk pie kriminālatbildības tiks saukti visi uzturlīdzekļu parādnieki, kuru skaits Latvijas mērogam ir iespaidīgs. 2017. gada maijā fonda administrācija maksāja uzturlīdzekļus 33960 parādnieku vietā.1 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne skaidroja, ka iesniegums policijā par izvairīšanos dot uzturu savam bērnam tiks sniegts tikai tādos gadījumos, ja tiks konstatēts, ka parādniekam ir manta, piemēram, tiek veikti dārgi pirkumi, kamēr fonda administrācijas lēmums netiek pildīts un uzturlīdzekļu parāds pieaug. "Ja parādniekam nav nedz darba un ienākumu, nedz mantas, tad tā netiks uzskatīta par izvairīšanos," viņa uzsvēra. Katru gadījumu izvērtēs individuāli, tomēr tiek lēsts, ka gada laikā fonda administrācija varētu ziņot policijai par aptuveni 200–300 uzturlīdzekļu nemaksātājiem.  

Sagaidāmi vēl citi ierobežojumi

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem jārēķinās, ka nākotnē tos sagaida arī citi, vēl stingrāki, likumā noteikti ierobežojumi. Tieslietu ministrijas paspārnē ir izveidota ekspertu darba grupa, kura strādā pie turpmākajiem pasākumiem uzturlīdzekļu samaksas pienākuma izpildes veicināšanai.  Par vairākiem iespējamiem variantiem tika diskutēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā 6. jūnijā. Piemēram, lai motivētu parādniekus maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem, varētu tikt noteikts ierobežojums ieņemt amatus valsts pārvaldē vai kandidēt pašvaldības, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. "Mūsuprāt, nav pieņemami, ka personām, kuras nerūpējas par saviem bērniem, tiek uzticēts pildīt noteiktas valsts funkcijas," darba grupas viedokli apkopoja fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Ir zināms, ka šobrīd valsts un pašvaldības iestādēs ir nodarbināti aptuveni 300 cilvēki, kuri saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu nenodrošina.

Līdzīgi kā likumā ir noteikta iespēja piemērot liegumu izmantot tiesības vadīt transportlīdzekļus vai kuģošanas līdzekļus, uzturlīdzekļu nemaksātājiem varētu tikt piemērots liegums piedalīties medībās, apturot ieroču glabāšanas atļauju. "Mūsuprāt, medības nav pirmās nepieciešamības nodarbe, turklāt tā ir salīdzinoši dārga, jo nepieciešams iegādāties, piemēram, ieroci," secina fonda administrācijas direktors. Meža valsts reģistrā ir informācija par 225 personām – uzturlīdzekļu parādniekiem, kuriem ir mednieka apliecība.

Diskutēts tika arī par iespēju uzturlīdzekļu parādniekiem aizliegt spēlēt azartspēles un ierobežot iespējas saņemt ātros kredītus. Pēdējais no diviem priekšlikumiem, iespējams, varētu tikt ieviests jau itin drīz, jo ir sākts darbs pie datu apmaiņas ar Latvijas Ātro kredītu asociāciju.  

Vienošanās par parāda atmaksas kārtību

Vienlaikus fonda administrācijas vadītājs uzsvēra, ka tiek strādāts ne tikai pie jauniem ierobežojumiem, bet arī atbalsta mehānismiem, kas ļautu atsperties tiem vecākiem, kuri savas saistības vēlas pildīt, bet ir nonākuši finansiālās grūtībās. Kā viens no variantiem izskanēja vienošanās procedūras ar zvērinātu tiesu izpildītāju par piedzenamās summas labprātīgas nomaksas kārtību, piemēram, sadalot to termiņos, vienkāršošana. Pašreizējais mehānisms ir smagnējs, jo jāapstiprina tiesā.

Līdztekus "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā varētu tikt noteikts pārejas periods, piemēram, viens gads, kura laikā parādniekiem, kam piedziņa tiek veikta civilprocesuālā kārtībā, tiktu dota iespēja noslēgt vienošanos ar zvērinātu tiesu izpildītāju, kas paredzētu, ka tiek apturēts likumisko procentu pieaugums, un pamatparāda segšanas gadījumā likumisko procentu prasījums tiktu dzēsts", klāstīja E. Līcītis. Viņaprāt, tas mudinātu nemaksātājus sākt risināt problēmu un censties uzturlīdzekļu parādu atmaksāt, jo skaidrs ir viens – uzturlīdzekļu parādam nav noilguma un tas nekur nepazudīs.

Tikmēr Saeimas deputātu paustais atbalsts jaunu ierobežojumu un atbalsta mehānisma izstrādei liecina, ka cīņā ar uzturlīdzekļu nemaksāšanas sērgu apņēmības ir arvien vairāk.
 


1Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbības rādītāji par 2017. gada maiju. Pieejami Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā sadaļā "Publikācijas un statistika".

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +5
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (9)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti