Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti, Veselības ministrijas (VM) un organizācijas "Papardes zieds" pārstāvji, ginekoloģes un dzemdību, kā arī sociālās jomas speciālisti diskutēja par zemo kontracepcijas pieejamību Latvijā, īpaši sociālā riska grupu sievietēm.
"Latvijā māmiņu mirstība ir viena no augstākajām Eiropā," informē organizācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Liels skaits sieviešu grūtniecības periodā nemaz nenonāk līdz ārstam vai nonāk tad, kad jau ir lielas komplikācijas. Uzlabot kopumā situāciju ir sarežģīti, bet ir iespējams izglītot un sniegt palīdzību sievietēm, kuras ir sociālā dienesta uzraudzībā. I. Ķelle skaidro, ka "ģimenes, kuras ir sociālā dienesta pārraudzībā, saviem spēkiem nevar nonākt un nenonāk līdz ārsta pakalpojumam, taču sociālais darbinieks var mēģināt palīdzēt".
Sociālais darbinieks – ģimenes plānotājs
Svarīgs posms starp nozares ārstu un sociālās riska grupas sievieti ir sociālais darbinieks. I. Ķelle stāsta, ka ģimenes, kuras nespēj tikt galā ar ģimenes funkcionēšanu pozitīvā veidā, pie sociālajiem darbiniekiem biežāk vēršas pabalstu jautājumos, taču organizācijas "Papardes zieds" veiktās aptaujas "Aptauja sociālajiem darbiniekiem par ģimenes plānošanu darbā ar riska grupām" rezultāti skaidri rāda, ka sociālais darbinieks palīdz arī ģimenes plānošanas jautājumos.
Sociālā darbinieka kompetence
Minētās aptaujas dati liecina, ka paši sociālie darbinieki uzskata – viņu pārraudzībā nonākušajām ģimenēm ir nepieciešama palīdzība gan ģimenes plānošanas, gan sievietes reproduktīvās veselības jautājumos. Viens no sociālā darbinieka uzdevumiem ir arī sievietes izvaicāšana par ģimenes plānošanas metodēm, kā arī vizītes organizēšana pie ginekologa. Taču sociālais darbinieks nav mediķis, un viņam var nebūt nepieciešamo zināšanu.
Sociālie darbinieki aptaujā atzīst, ka darbā ar ģimenēm varētu palīdzēt apmācība par reproduktīvās veselības jautājumiem (ģimenes loma bērnu izglītošanā, resursi, ģimenes plānošana u. tml.), "ceļvedis" sarunai ar ģimenēm vai sievietēm par kontracepcijas metodēm, kā arī brošūras, resursi par kontracepcijas metodēm un citi materiāli. Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente ārste Dace Matule norāda, ka "arī pagājušā gada Pasaules Veselības organizācijas un VM rīkotajā konferencē tika secināts, ka sociālie darbinieki ir jāiesaista mātes veselības sargāšanā".
"Ja padomju laikā seksa nebija, tad šobrīd mūsu valstī ar to viss ir kārtībā."
Sociālā dienesta darbinieki tiešā veidā strādā ar sociālo riska grupu sievietēm. Sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Dace Augustiņa skaidro, ka neplānotie bērniņi un pārtrauktās grūtniecības ir sekas tam, ka sievietes nezina, cik maksā kontracepcijas līdzekļi, kādas kontracepcijas metodes ir pieejamas, bet viņas zina, cik maksā aborts, zina, kur tam atrast naudu, piemēram, paņemot ātro kredītu.
Latvijā nav jaunāko pētījumu datu par ģimenes plānošanas problēmām, pašlaik ir tikai ginekologu un sociālo darbinieku stāsti par dažādām situācijām viņu praksē.
Dzemdību speciālistes sniegtie piemēri
Vairākus piemērus no praksē sastaptā stāsta sertificēta ginekoloģe dzemdību speciāliste Vija Veisa:
- "Kāda sieviete naktī iestājas Dzemdību nodaļā, viņa pasaulē tūlīt laidīs savu 5. mazuli. Aiz muguras jau ir 9 pārtrauktas grūtniecības, kuras viņas dzīvē ir bijušas nevēlamas. Pēdējās grūtniecības laikā sieviete ne reizi nav apmeklējusi nedz ārstu, nedz vecmāti, nav veiktas nekādas analīzes. Sievietei nav pastāvīgas dzīvesvietas, viņa neatklāj savu nodarbošanos, un uz viņas rokām ir redzamas dūrienu pēdas, kas netieši liecina par intravenozu narkotiku lietošanu. Nākamajā dienā viņa ir Dzemdību nodaļu pametusi, atstājot intensīvās terapijas nodaļā priekšlaikus dzimušu bērniņu.
- Kāda sieviete atnāk uz pieņemšanu ar nokavēšanos. Iemesls tam ir naudas aizņemšanās, jo sievietei ir nevēlama grūtniecība, kuru viņa vēlas pārtraukt. Mājās jau ir 6 bērni. Jaunākajam ir pusotrs gads. Nedz sievietei, nedz viņas vīram nav pastāvīgas darbavietas.
- 25 gadus vecai sievietei, otrās grupas invalīdei (iedzimtu garīgo traucējumi dēļ), ir gaidāms otrais bērns. Savukārt savas slimības dēļ sieviete nespēj rūpēties par bērniem. Pirmais mazulis atrodas valsts aprūpē. Starp šīm grūtniecībām ir bijusi nevēlama grūtniecība, kura tika pārtraukta. Šobrīd sieviete gaida bērnu, kuru viņa īsti negrib, jo pašreizējais partneris to negrib."
Valsts apmaksāta kontracepcija
"Mērķis ieviest bezmaksas kontracepciju sociālā riska grupu sievietēm ir rast iespēju izvēlēties," norāda V. Veisa. Pašreiz šī iespēja ir liegta vairāku faktoru, piemēram, veselības sarežģījumu, finansiālu vai sociālu aspektu, kā arī zināšanu, trūkuma dēļ. Tāpat V. Veisa uzskata, ka daļēja atbildība ir jāuzņemas arī ginekologa amata pārstāvjiem, iespēju robežās palīdzot sociālā riska grupu personām.
D. Matule skaidro, ka māmiņu mirstība mazināsies, ja sociālā riska grupu sievietēm būs pieejama bezmaksas kontracepcija, proti, mazināsies neplānotas grūtniecības, no kurām sievietes mēģina atbrīvoties, tiks plānota grūtniecība sievietēm ar smagām ekstragenitālām saslimšanām, kā arī daudzbērnu (ap 8 bērniem) mātes varēs plānot nākamo grūtniecību, jo viņām ir ļoti augsts asiņošanas risks dzemdībās.
Nodibinājuma "Fonds "Kopā"" vadītāja Tamāra Vahļina atzīst, ka visus šos gadus viņas pārstāvētās organizācijas (darbojas kopš 2007. gada) lielākā problēma ir motivēt sievietes iegādāties kontracepcijas līdzekļus, kuri neapdraud viņu veselību. "Ja sociālais pabalsts mēnesī ir 128 eiro un katru mēnesi ir jāšķiras no salīdzinoši lielas naudas summas, iegādājoties, piemēram, pretapaugļošanās tabletes, tad šīm sievietēm tas ir šķērslis. Ja padomju laikā seksa nebija, tad šobrīd mūsu valstī ar to viss ir kārtībā," savu viedokli pauž T. Vahļina. Savukārt organizācijas "MARTA Resursu centrs" jauniešu projektu vadītāja Madara Mazjāne-Kokina piebilst, ka "jāveicina izpratne, ka lēmumu par kontracepciju pieņem gan sieviete, gan vīrietis, atbildība ir jāuzņemas abiem".
Mērķa grupa ir par šauru
VM valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško norāda, ka šobrīd mātes un bērna veselība ir viena no VM prioritātēm, kā arī sociālā darbinieka apmācība jau tiek plānota. "Ir saprotami, ka sociālais darbinieks nespēj sievieti ar varu aizdzīt pie ārsta, kuram būtu jārunā ar viņu, taču tieši sociālais darbinieks ir tas pirmais cilvēks, kas sievieti var uzrunāt," skaidro D. Mūrmane-Umbraško. VM ir gatava kopā ar ārstiem izstrādāt izglītojošu materiālu sociālajiem darbiniekiem.
Savukārt no valsts budžeta VM varētu sākt apmaksāt ginekologa konsultāciju un vienu no divām kontracepcijas metodēm sociālā riska grupu sievietēm (šobrīd VM kopā ar ginekologu asociāciju kā valsts apmaksātu kontracepcijas metodi piedāvā injekciju un spirāli). VM atzīst, ka šobrīd mērķa grupa ir šaura, jo minētā ministrijas aktivitāte ir iekļauta HIV un seksuālās transmisijas infekcijas ierobežošanas plānā. Turklāt šobrīd nav konkrēti noteikts, kas ir sociālā riska grupas sieviete.
"Lētāk ir atrast naudu kontracepcijai, nekā uzturēt bērnus, kuri pasaulē ir nākuši nevēlami."
Tā kā plāns vēl nav pieņemts, bet ir nodots VM saskaņošanai, iespējams, tas tiks paplašināts, kā arī tiks izvērtētas citas kontracepcijas metodes. D. Matule ļoti cer, ka minētajā plānā atradīsies iespēja ieviest bezmaksas kontracepciju un ginekologa apmeklējumu arī jauniešiem (skolēniem, studentiem).
"Šī problēma skar ne tikai VM un Labklājības ministriju, bet arī Izglītības ministriju, jo ar veselības mācību vairumam skolu ir lielas problēmas," uzsver D. Mūrmane-Umbraško.
Finanses
Šobrīd Latvijā nevienam nav pieejama ne bezmaksas, ne daļēji apmaksāta kontracepcija, kā tas ir citās valstīs. Piemēram, kaimiņos, Igaunijā, valsts apmaksā visu veidu kontracepciju 50% apmērā, tostarp arī neplānotas grūtniecības pārtraukšanu jebkurai sievietei. "Mums ir vajadzīgs finansējums, par kuru veselības nozare kliedz jau gadiem. Tā arī ir pamata problēma, kāpēc bezmaksas kontracepcija nav iekļauta valsts finansētajos līdzekļos. Ja par riska grupas sievieti uzskata tikai trūcīgā statusa sievieti, tad VM ir aprēķinājusi – gadā tie ir 650 000 eiro," norāda D. Mūrmane-Umbraško. Pagaidām nav iedalījuma, kas ļautu konkretizēt riska grupas sievieti, taču D. Augustiņa uzsver: "Noteikti nedrīkst ņemt kā rādītāju personas trūcīgā statusu, jo bieži ģimenēm, kuras ir nonākušas sociālā dienesta redzeslokā, dažādu šķēršļu dēļ nesanāk statuss "trūcīgais", jo to piešķir pēc likumā noteikta izvērtējuma."
"Jebkurš ginekologu vai nevalstisko organizāciju ierosinājums par loģisku reproduktīvās un seksuālās veselības apmācību skolās, kā arī kontracepcijas pieejamību līdz šim nav sasniedzis dzirdīgas ausis vai atsaucību. Protams, mēs labi zinām, ka veselības aprūpei naudas nepietiek. Taču parēķiniet, cik valstij izmaksā neplānotu un negribētu bērnu aprūpe, kā arī akūtās, smagās un pat traģiskās veselības aprūpes problēmas mātes saslimstības un mirstības gadījumos," norāda D. Matule. Arī V. Veisa, runājot par finanšu resursiem, uzsver, ka "lētāk ir atrast naudu kontracepcijai, nekā uzturēt bērnus, kuri pasaulē ir nākuši nevēlami, kuri uzturas dažādās valsts institūcijās un kuru dzīve ir izpostīta, ilgtermiņā vērtīgāk ir ieguldīt kontracepcijā".
Saeima iesaka vērsties Ministru kabinetā
Saeimas deputāte Ilze Viņķele uzskata, ka tiesības izvērtēt bezmaksas kontracepcijas piešķiršanu ir jādod ne tikai sociālajam darbiniekam, bet arī ģimenes ārstam un ginekologam, jo tieši ar šiem speciālistiem riska grupas sieviete var uzturēt kontaktu.
Savukārt sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks sēdes beigās, uzklausot gan speciālistus, gan klātesošos deputātus, norādīja, ka ar šīs problēmas saistītajiem jautājumiem efektīvāk būtu uzrunāt Ministru kabinetu, risinot gan jautājumus par nepieciešamo finansēšanu, gan jautājumus par sociālā darbinieka līdzdalību, kā arī jautājumus par bezmaksas kontracepcijas saņemšanu ar ginekologa vai ģimenes ārsta nosūtījumu.
