Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rekomendējošās velojoslas primārais uzdevums ir ar velo piktogrammas palīdzību informēt un atgādināt autovadītājiem, ka šajā vietā var atrasties velosipēdisti, jo tas ir viņiem ieteicamais ceļš.
LV portāla infografika
Velosipēdu ceļi un joslas
Ceļu satiksmes noteikumu 200. punkts nosaka, ka velosipēdu vadītājiem jāpārvietojas pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Savukārt, ja riteņbraucējiem īpaši piemērotas infrastruktūras nav vai tā ir attālināta no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ietvi atļauts izmantot tikai tad, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama, un attiecīgajā gadījumā priekšroka dodama gājējiem.
Savas administratīvās teritorijas labiekārtošana (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām. 2014. gadā Rīgas centrā tika realizēts pirmais velojoslu pilotprojekts un ierīkotas no gājējiem un autosatiksmes atsevišķas velojoslas – Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielā. Elizabetes un Lāčplēša ielā šīs joslas saskaras ar jau iepriekš izbūvēto Skolas ielas velosipēdu ceļu. Pēc Barona ielas rekonstrukcijas šim nosacītajam veloinfrastruktūras tīklam pilsētas centrā Rīgas dome sola pievienot arī rekomendējošo velojoslu uz Krišjāņa Barona ielas. Pagaidām tur atbilstošu ceļa horizontālo apzīmējumu – velo simbolu ar diviem jumtiņiem – nav, līdz ar to nav arī rekomendējošās joslas. Tomēr Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Beāte Dambīte norāda, ka tie tiks uzklāti tuvākajā laikā, jo pašlaik vēl norit dažādu ielas seguma defektu labošana.
Rekomendējošā josla kā atgādinājums
Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Māris Jonovs par rekomendējošās joslas izveidi šajā posmā ir skeptisks: "Ne tādā izpildījumā, ne tajā ielā, ne tik kilometru garumā. Tas ir risinājums, ar ko pagaidām var aizlāpīt caurumu, ja visā ielā ir velojosla, bet kādu 50 metru garumā neko citu nevar darīt. Tad palaižam rekomendējošo joslu, samazinām ātrumu un ceram, ka visi satiksmes dalībnieki būs pieklājīgi." Viņš novērojis: "Tas, ka Barona ielas malu saukā par velojoslu, rekomendējošo velojoslu un pašu ielu par velomaģistrāli, ir brīžam pat noziedzīgi slikti. Satiksmes departamenta un domes darbinieki cilvēku prātos radījuši jucekli – nedz autovadītāji saprot, ko tai ielā drīkst vai nedrīkst darīt, nedz arī paši riteņbraucēji. Daļa auto nebrauc pa betona bruģi un tādējādi traucē tramvaju, citi tajā pašā laikā brauc, kā vajadzētu, bet uz viņiem dusmojas riteņbraucēji, jo uzskata, ka tur ir velojosla, manīti arī vecāki, kam blakus vizinās mazi bērni, kaut tas aizliegts Ceļu satiksmes noteikumos."
Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Rolands Rumba atgādina: "Rekomendējošās velojoslas primārais uzdevums ir ar velo piktogrammas palīdzību informēt un atgādināt autovadītājiem, ka šajā vietā var atrasties velosipēdisti, jo tas ir viņiem ieteicamais ceļš. Savukārt velosipēdistiem šajā vietā ir jāievēro visi noteikumi, kas attiecas uz ceļu satiksmi, piemēram, jābrauc pa brauktuvi, atrodoties pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai, jo rekomendējošajai velojoslai ir tikai informatīvs raksturs, kas riteņbraucējiem nekādas papildu priekšrocības nedod." Viņš arī norāda, ka no drošības viedokļa ceļa pārvaldītājam tomēr būtu jāveido veloceļi un velojoslas, kas no rekomendējošām velojoslām atšķiras kā speciāli velosipēdistiem veidota infrastruktūra.
B. Dambīte uz jautājumu, vai nākotnē šī rekomendējošā josla varētu pārtapt par velojoslu, atbild noraidoši. "Diemžēl šobrīd vienīgais iespējamais variants, kā salīdzinoši ātri un vienkārši ierīkot iespēju velobraucējiem pārvietoties no Juglas uz centru, bija Barona iela. Piemērotākais risinājums bija seguma atjaunošanas gaitā brauktuves daļu paredzēt ērti lietojamu arī velotransportam, bet, ņemot vērā brauktuves platumu, atsevišķu veloceļu bez pārbūves šeit paredzēt nevarēja," situāciju skaidro Rīgas domes pārstāve. Vienīgais posms, kurā uz Krišjāņa Barona ielas pašlaik patiešām ir iezīmēta velojosla, ir kvartāls no Brīvības līdz Pērnavas ielai.
Kur attīstīt veloinfrastruktūru?
Runājot par veloinfrastruktūras attīstību Rīgā, Beāte Dambīte norāda: "Šobrīd mēs virzāmies uz maģistrālajiem veloceļiem, no kuriem viens ir Centrs–Ziepniekkalns un otrs Imanta–Daugavgrīva, kam šobrīd tiek izstrādāts projekts, un ir plānots sākt tā realizāciju." Rīgā jau pašlaik īstenoti vairāki līdzīgi projekti – kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi no centra uz Imantu, Mežaparku, Vecāķiem, Berģiem. B. Dambīte klāsta, ka vēsturiskajā centrā savukārt iecerēts veidot lēnāku satiksmi (30 km/h zonu), izņēmums būtu maģistrālās ielas – Krišjāņa Valdemāra, Brīvības un Čaka iela. "Tas mierinātu satiksmi, un ne visur būtu vajadzīgs īpaši apzīmēt velodaļu, bet vienkārši savest kārtībā brauktuves segumu, lai pārvietošanās pa brauktuvi būtu ērtāka," skaidro B. Dambīte.
M. Jonovs norāda, ka, pirmkārt, velotransportam vajadzētu piemērot pilsētas tiltus: "Kaut vai elementāri – cilvēks no Kuģu ielas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ar velosipēdu netiek pāri tiltam. Pirmkārt, ieguldām līdzekļus tur, kur tos tiešām vajag ieguldīt, nevis tur, kur uz papīra izskatās, ka mēs esam uztaisījuši veloinfrastruktūru vairāku kilometru garumā. Vai tā ir tur, kur to vajag? Nav uz neviena tilta pāri upei, pāri dzelzceļam."
Veloaktīvisti pēdējās nedēļās aktualizējuši jautājumu par velojoslas izveidi Brīvības ielā. M. Jonovs uzsver, ka attiecīgs projekts šim mērķim bijis gatavs jau pirms trīs gadiem. Turklāt pirms dažām nedēļām aktīvistu nesaskaņoti uzkrāsotā velojosla starp Artilērijas un Tallinas ielu rāda, ka jau esošais malējās joslas platums ļauj tur iezīmēt velojoslu, nesamazinot pārējam transportam paredzēto joslu skaitu. "Kad skatās projektu, visā ielas garumā ir jākoriģē ģeometrija joslām, jāpavelk tās šaurākas, bet milzīga plata mala tur ir jau tagad. Joslu skaits nemainītos, tās kļūtu tikai šaurākas, un ir cerība, ka mašīnas brauktu mazliet uzmanīgāk," norāda M. Jonovs. "Brīvības ielā tiešām ir ļoti daudz telpas, kas ļauj brauktuvi pārdalīt un padarīt saprotamu." Viņaprāt, lielākie ieguvēji šī projekta īstenošanas rezultātā būtu gājēji, jo viņiem vairs virsū nebrauks riteņbraucēji. "Ja tiks krāsots jau gatavais projekts, ieguvēji būs arī sabiedriskā transporta lietotāji, jo pirms trim gadiem tapušais projekts paredz arī sabiedriskā transporta joslu ierīkošanu, kas ļoti nepieciešamas tiem 110 tūkstošiem cilvēku, kas ik dienu tur pārvietojas trolejbusos un autobusos," atzīst M. Jonovs. Par velojoslu ierīkošanu Brīvības un Stabu ielā, kam projekts arī bija gatavs jau 2014. gadā, jūnijā vietnē "manabalss.lv" plānots sākt parakstu vākšanu.
