Pirmdiena,
29. maijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Apgaismojums telpās – kādu izvēlēties un kā ietaupīt?


Inese Helmane,
LV portāls

10.05.2017

ĪSUMĀ

  • Galvenie spuldžu izvēles kritēriji ir energoefektivitātes klase un gaismas plūsma – tas, cik spoži tā spīd.
  • Spuldžu energoefektivitātes marķējumā ir norādītas septiņas energoefektivitātes klases – A+++ ir visaugstākā, bet E – viszemākā.  
  • Lūmens parāda, cik spoža ir spuldze jeb cik daudz gaismas tā atdod. Jo vairāk lūmenu, jo spožāka spuldze.
  • Svarīgs parametrs spuldžu izvēlē ir spuldzes gaismas krāsa, ko mēra Kelvina grādos (K).
  • Vispiemērotākais apgaismojums dzīvojamo telpu apgaismei ir spuldzes ar silti baltu gaismas krāsu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +5
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +5 -0

Ja telpās – birojā, virtuvē, noliktavā, istabā – izvēlas pareizo apgaismojumu, var ietaupīt līdz pat 44% enerģijas, aprēķinājuši “Elektrum” Energoefektivitātes centra speciālisti.

Jautājumus, kā izvēlēties spuldzes, apmeklētāji uzdod bieži, atzīst "Elektrum" Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine. Galvenie spuldžu izvēles kritēriji ir energoefektivitātes klase un gaismas plūsma – tas, cik spoži tās spīd.

Lai neapjuktu plašajā spuldžu sortimentā un izvēlētos efektīvāko, jāpievērš uzmanība šādām lietām:

  • energoefektivitātes klasei;
  • gaismas plūsmai, ko mēra lūmenos (lm);
  • gaismas krāsai, ko mēra Kelvina grādos (K);
  • uz iepakojuma norādītajai informācijai.

Marķējums

Spuldžu energoefektivitātes marķējumā ir norādītas septiņas energoefektivitātes klases.  A+++ ir visaugstākā, bet E – viszemākā.   A+++ klases spuldzes darbības laiks ir visilgākais un elektroenerģijas patēriņš – vismazākais.

Ja vēlaties mājās nomainīt spuldzes, ieteicams to darīt pakāpeniski, sākot ar telpu, kurā apgaismojums tiek izmantots visvairāk. Tā ietaupījums būs jūtams visātrāk.

Kā aizvietot spuldzes?

Daudzus gadus galvenais parametrs, pēc kura izvēlējās atbilstošu spuldzi, bija jauda, kuras mērvienība ir vati (W). Tomēr jauda nosaka tikai elektroenerģijas patēriņu, bet nesniedz informāciju par gaismas kvalitāti un daudzumu. Dažādas spuldzes var nodrošināt vienādu gaismas daudzumu, bet to jauda var būtiski atšķirties. Tādēļ šobrīd viens no svarīgākajiem parametriem spuldzes izvēlē ir gaismas atdeve jeb gaismas plūsma, kuru mēra lūmenos (lm). Lūmens parāda, cik spoža ir spuldze jeb cik daudz gaismas tā atdod. Jo vairāk lūmenu, jo spožāka spuldze.

Eiropas Savienības Komisijas regulā Nr. 244/2009 ir iekļauta speciāla tabula, kurā atbilstoši ierastajai kvēlspuldžu jaudai norādīta jaunās, iegādājamās spuldzes – halogēnspuldzes, kompaktās luminiscences spuldzes vai gaismas diožu jeb LED spuldzes – ekvivalentā gaismas plūsma lūmenos.

"Gaismas krāsa spēj psiholoģiski ietekmēt cilvēka darba ražīgumu – zilganā gaisma rada enerģiju, cilvēki aktīvāk strādā, savukārt silti balta gaisma rada atslābinājumu un miera sajūtu."

Piemēram, lai aizvietotu izdegušu 60 vatu (W) kvēlspuldzi ar tai ekvivalentu spuldzi, var izvēlēties 702 lm halogēnspuldzi, kas ir par 30% ekonomiskāka. Kompaktās luminiscences spuldze ar 741 lm ir par 75–80% ekonomiskāka. Visekonomiskākā ir gaismas diožu (LED) spuldze ar 806 lm, kas ir par 85–90% izdevīgāka nekā kvēlspuldze. Savukārt, ja, piemēram,  40 W kvēlspuldzes naktslampiņas vai galda lampas vietā vēlaties citu spuldzi, jāizmanto LED ar 470 lm, kompaktās luminiscences spuldzes ar 432 lm vai halogēnspuldze ar 410 lm.

Kvēlspuldžu ražošana un ievešana Eiropas Savienībā (ES) mājsaimniecību vajadzībām pārtraukta 2012. gadā, un tās pakāpeniski izņem no tirgus. Iemesls ir to zemā efektivitāte, jo tikai 5–10% no  patērētās jaudas tās pārveido redzamajā gaismā, bet atlikušie 90–95% pārvēršas siltuma zudumos. Tāpat ES plānots ar laiku atteikties arī no halogēnspudzēm un kompaktajām luminiscences spuldzēm.

Gaismas krāsa

Svarīgs parametrs spuldžu izvēlē ir spuldzes gaismas krāsa, ko mēra Kelvina grādos (K). Jo mazāk Kelvina grādu, jo gaisma dzeltenāka, jo vairāk – zilganāka. Ja kvēlspuldžu un halogēnspuldžu gaisma var būt tikai silti balta, tad kompakto luminiscences spuldžu un LED spuldžu gaisma var būt silti balta (2500–3200 K – gaismas krāsa jeb temperatūra), balta (3200–4000 K) vai auksti balta (virs 4000 K).

Gaismas krāsa spēj psiholoģiski ietekmēt cilvēka darba ražīgumu – zilganā gaisma rada enerģiju, cilvēki aktīvāk strādā, savukārt silti balta gaisma rada atslābinājumu un miera sajūtu, stāsta "Elektrum" speciāliste, minot, ka atsevišķās Āzijas valstu rūpnīcās augstākam darba ražīgumam pēcpusdienās pārslēdz gaismu uz nedaudz zilganu.

Vispiemērotākais apgaismojums dzīvojamo telpu apgaismei ir spuldzes ar silti baltu gaismas krāsu. Darba vietās, birojos ir piemērotas spuldzes ar baltāku gaismas krāsu, savukārt rūpnīcās, autoservisos piemērota gaisma ap 4000 K.

B. Ģine saka, ka nācies veikalā redzēt galda lampu ar 6000 K, kurā gaisma bijusi pilnīgi zila.

Indekss un pārslēgšanas cikls

Spuldžu izvēlē svarīgs ir arī krāsu atveides indekss, ko apzīmē ar Ra. Tas raksturo krāsu atveidi spuldzes gaismā salīdzinājumā ar tām pašām krāsām dienasgaismā. Jo tas tuvāks skaitlim 100, jo precīzāka ir objekta krāsa spuldzes gaismā, un šādā gaismā krāsas liekas dabiskākas, acij tīkamākas. "Ja izvēlēsieties spuldzi ar indeksu 100, kāds burkāns vai redīss izskatās dzīvē un saulesgaismā, tāds tas būs arī mākslīgā apgaismojumā," stāsta B. Ģine.  Kvēlspuldzēm un halogēnspuldzēm krāsu atveides indekss ir 100. Kompaktās luminiscences spuldzes krāsu atveides indekss ir zemāks – 80, bet LED spuldzei – 90 Ra.

"Ja izvēlēsieties spuldzi ar indeksu 100, kāds burkāns vai redīss izskatās dzīvē un saulesgaismā, tāds tas būs arī mākslīgā apgaismojumā."

Spuldžu izmantošanā svarīgs ir pārslēgšanas ciklu skaits. Kompaktās luminiscences spuldzes parasti darbojas  5000–6000 ieslēgšanas-izslēgšanas ciklus, bet LED – no 20 000 līdz 200 000 ciklu. Vietās, kur bieži nepieciešams ieslēgt vai izslēgt apgaismojumu, ieteicams izvēlēties spuldzes ar lielāku pārslēgšanas ciklu skaitu.

Jāpiebilst, ka izdegušās LED un kompaktās luminiscences spuldzes nedrīkst izmest sadzīves atkritumos, tās ir jānodod spuldžu savākšanas vietās.

Papildinformācija uz iepakojuma

Lai izvēlētos sev piemērotāko spuldzi un iegūtu pilnīgāku informāciju par katras konkrētās spuldzes izmantošanas īpatnībām, ieteicams izpētīt papildinformāciju uz iepakojuma. Tur ir norādīti šādi parametri:

  • ir vai nav iespējams regulēt gaismas intensitāti;
  • kompaktajām luminiscences spuldzēm norādīts laiks, kurā spuldze sasniedz noteiktu gaismas plūsmu vai iekvēlojas paātrināti.

Tāpat būtu jānovērtē tāda informācija kā spuldzes darbības laiks. Ja kvēlspuldze paredzēta 1000 stundu jeb viena gada darbībai, tad halogēnspuldze  divu gadu, kompaktā luminiscences spuldze 6–12 gadu, bet LED spuldze vismaz 15 gadu darbībai.

Iegādājoties LED un kompaktās luminiscences spuldzes, ir jāsaglabā pirkuma čeks, jo tām ir divu gadu garantija.

Uz iepakojuma ir arī informācija par paredzēto spuldzes izmantošanas vietu – telpās vai ārpus telpām – un par darba vides temperatūru.

Vai vajag izslēgt apgaismojumu?

Kompaktās luminiscences spuldzes un LED vēlams izmantot tādos gaismekļos, kas tiek darbināti ilgstoši, jo tām ir ilgs kalpošanas mūžs un zems elektrības patēriņš.

"Klienti bieži jautā, vai nepieciešams izslēgt spuldzes katru reizi, uz īsu brīdi izejot no telpām," saka B. Ģine. "Mēs skaidrojam, ka elektroenerģijas ekonomija būs niecīga, jo LED un kompakto luminiscences spuldžu jauda ir neliela. Taču var būt negatīva ietekme uz redzi, jo katru reizi, ieejot tumšā telpā un ieslēdzot spilgtu gaismu, acis apžilbst, kas ir kaitīgi."

Ne reti centra klienti arī jautā, vai tad, kad rozetē ir iesprausta galda lampas vada kontaktdakša, tērējas elektrība. Atbilde ir nē, šādā gadījumā nav jārauj ārā vads no rozetes, skaidro speciāliste.

Kustības sensori

Enerģijas patēriņu var samazināt, izmantojot arī mūsdienīgas gaismas vadības sistēmas – kustības un klātbūtnes sensorus, laika relejus un ar viedtālruni vadāmas LED spuldzes, kuras var ieslēgt un izslēgt ar mobilās aplikācijas palīdzību un pat regulēt to gaismas krāsu un intensitāti.

Lai nodrošinātu automātisku gaismas ieslēgšanu, teritorijas gaismekļus iesaka aprīkot ar taimeriem vai krēslas sensoriem.

Vietās, kur gaisma nepieciešama tikai tam, lai cilvēki varētu pārvietoties, iesaka uzstādīt kustības sensorus. Tas ļauj apgaismojumam ieslēgties tikai brīžos, kad tas patiešām nepieciešams. Tādējādi tiek samazināts elektrības patēriņš un izmaksas. Uzstādot gaismekli, nepieciešams iestatīt sensora darbības ilgumu, rādiusu, kā arī apgaismojuma līmeni, kurā tiek ieslēgti gaismekļi.

Apgaismojuma prasības

Lai nodrošinātu iedzīvotāju labsajūtu, ir izveidoti normatīvie akti, kas paredz, kādam mākslīgā apgaismojuma līmenim (luksos, lx) ir jābūt dažādās iekštelpās, ārtelpās, uz ceļiem utt. Nepieciešamais apgaismojums ir atkarīgs no izmantošanas veida un vietas.

Apgaismojuma prasības darba vidē reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās".

Šo noteikumu 16. punkts paredz, ka darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu un aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai. Apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu. Darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu.

Ieteicamās apgaismojuma normas (lx, daži piemēri no MK noteikumiem):

  • birojos, pie rakstāmgaldiem – 500 lx;
  • koridori, gaiteņi – 100 lx;
  • noliktavas – 200 lx;
  • frizētavas un skaistumkopšanas saloni – 500 lx;
  • tirdzniecības zonas - 300 lx;
  • bērnudārzi, bērnu dienas centri            - 300 lx;
  • gājēju pārejas – 50 lx;
  • sporta, trenažieru zāles – 300 lx;
  • tehniskā rasēšana (darbs pie rasējamā galda) – 750 lx;
  • sapulču, konferenču telpas – 500 lx;
  • klientu pieņemšanas vietas, reģistratūras – 300 lx;
  • kasiera darba vieta, iesaiņošanas galds – 500 lx;
  • autostāvvietu teritorija – 75 lx;
  • virtuve – 400 lx.
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +5
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti