Piektdiena,
28. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

No klimata pārmaiņām nav jābaidās, tām ir jāpielāgojas


Laura Studente,
LV portāls

13.04.2017

ĪSUMĀ

  • Nākotnē vidējā gaisa temperatūra pieaugs par 3–5°C grādiem;
  • Ziemas kļūs siltākas, bet vasarā biežāki būs pērkona negaisi;
  • Klimata pārmaiņas nozīmē krastu eroziju;
  • Samazināsies ziemas tūrisms, tomēr palielināsies vasaras tūrisma iespējas;
  • Zemkopībā siltā laika dēļ kaitēkļi var nodarīt lielāku postījumu;
  • Mežsaimniecībā galvenais risks ir vētru radītie zaudējumi;
  • Veselībā un lopkopībā ūdens un gaisa temperatūras paaugstināšanās var nozīmēt vairāk saslimšanu ar sirds un asinsrites slimībām, saules dūrienu, zarnu un infekciju slimībām;
  • Lielie nokrišņi var ietekmēt arī ceļu kvalitāti.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0


Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Reti kurš nav pamanījis neierasti siltās ziemas. Tām izskaidrojums ir klimata pārmaiņas, kas, līdzīgi kā citur pasaulē, ir manāmas arī Latvijā. Arī turpmāk tās var izmainīt ne tikai Latvijas ainavu, mežsaimniecību, lauksaimniecību, būvniecību un tūrismu, bet var ietekmēt arī cilvēka veselības stāvokli. Tomēr eksperti mierina: no klimata pārmaiņām nav jābaidās – tām laicīgi jāgatavojas un jāpielāgojas.

Lai diskutētu par Latvijas gatavību klimata pārmaiņu izaicinājumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīkoja konferenci, prezentējot Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada programmas projekta "Nacionālā klimata politika" rezultātus.

"Klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus nevajadzētu skatīt tikai kā draudus, bet arī iespējas – pārskatīt kopējo attīstības virzienu. Kļūt efektīvākam, izmantojot tehnoloģijas, un pārskatīt savus patēriņa modeļus. Tā ir iespēja veidot drošāku pasauli," norādīja VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Nākotnē vidējā gaisa temperatūra pieaugs par 3–5°C grādiem

"Klimata pārmaiņas ir notikušas vienmēr, tomēr nekad tās nav bijušas tik spēcīgas kā pēdējo 2000 gadu laikā, un nekad tās tik ļoti nav ietekmējusi cilvēka antropogēnā darbība kā pēdējā gadsimta laikā," norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC ) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. "Klimats ir kompleksa sistēma, un runa nav tikai par gaisa temperatūras paaugstināšanos, paaugstinās arī temperatūra okeānos, līdz ar to samazinās ledus sega un okeānos palielinās ūdens līmenis," skaidroja speciālists.

Tomēr arī Latviju skar klimata pārmaiņas. Laika periodā no 2015. līdz 2016. gadam LVĢMC veica apjomīgāko vēsturisko klimatisko datu analīzi, analizējot datus pārskata periodā no 1961. līdz 2010. gadam. Analizēti vairāki meteoroloģiskie aspekti – gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums un vēja ātrums. Datu analīze parādījusi, ka Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, pēdējo gadu laikā vērojama temperatūras paaugstināšanās, kas visizteiktākā ir tieši ziemas periodā.

Ievērojami palielinās "vasaras dienu skaits" jeb tādas dienas, kad maksimālā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +25°C. Piemēram, 2002. gadā Latvijā vidēji bijušas 38,7 vasaras dienas, Rīgā vasaras dienu skaits sasniedzis pat 60 dienas. Līdzīgi tas notiek arī Skandināvijas un Ziemeļeiropas valstīs – ziemas kļūst mitrākas un siltākas, savukārt vasarā biežāk ir pērkona negaiss ar intensīvām lietusgāzēm.

Turklāt ar katru nākamo 30 gadu periodu vasaras dienu skaits palielinās un to pieauguma tendences kļūst izteiktākas. Paredzams, ka vidēji gaisa temperatūra pieaugs par 3–5°C grādiem. A. Vīksna norādīja, ka, lai gan šāds palielinājums var šķist nebūtisks, tomēr klimatiski tas ir ļoti nozīmīgs un pārskatāmā nākotnē var būtiski ietekmēt visas tautsaimniecības jomas, piemēram, mežsaimniecību un lauksaimniecību, būvniecību un infrastruktūras plānošanu, sabiedrības veselību, bioloģisko daudzveidību, civilo aizsardzību, enerģētiku u.c.

Palielināsies plūdu risks, un samazināsies ziemas tūrisms

Tomēr, neskatoties uz pārmaiņu nenovēršamību, apzinot un izprotot gaidāmos riskus, var savlaicīgi un efektīvi adaptēties gaidāmajiem klimata pārmaiņu izaicinājumiem. "Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē censties samazināt sociāli ekonomiskos zaudējumus, kurus tās rada, – cilvēku dzīvības, zaudējumus dažādām nozarēm, uzņēmumiem, kopienām," norādīja VARAM Klimata pārmaiņu departamenta vecākā eksperte Ieva Bruņeniece.

Piemēram, viena no jomām, kuru ietekmēs klimata pārmaiņas, ir tūrisms un ainavas plānošana. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Dr.geogr. Zanda Peneze skaidroja, ka tūrisma gadījumā klimata pārmaiņas nozīmē ziemas tūrisma sezonas garuma un pazīmju maiņu. Savukārt ainavas maiņas gadījumā tas nozīmē Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes applūšanas un erozijas risku. Tieši plūdi var nest lielākos zaudējumus nākotnē – pētnieki aprēķinājuši, ka nākotnē tas varētu radīt pat 29–52 miljonu eiro zaudējumus. Lai gan ziemas tūrisma apjoma mazināšanās radītu zaudējumus (3,4 miljoni), tomēr tie nebūt nav tik lieli kā ieguvumi, kurus nozare iegūtu no tā, ka tiktu pagarināta vasaras sezona, – tie būtu 17,9 miljoni eiro.

"Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē censties samazināt sociāli ekonomiskos zaudējumus, kurus tās rada, – cilvēku dzīvības, zaudējumus dažādām nozarēm, uzņēmumiem, kopienām."

Līdz ar to pētnieki iesaka jau savlaicīgi klimata pārmaiņu iespējas integrēt tūrisma nozares, teritoriju attīstības, ieskaitot ainavas, plānošanas darbā. Tāpat pētnieki iesaka identificēt tās ainavas, kuras ir jutīgas pret klimata pārmaiņām, un pārdomāt šo teritoriju uzturēšanas, apsaimniekošanas un saglabāšanas pasākumus. Pētnieki iesaka veidot zaļo infrastruktūru, dambjus un aizsargbūves, kur tas iespējams, nostiprināt krastus, veikt preterozijas pasākumus.

"Cilvēkiem ir jābūt gataviem riskus novērst. Mēs labi zinām, ka katru gadu ir plūdi un pašvaldības cieš zaudējumus, savukārt VARAM sedz šos zaudējumus ar kompensācijām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr mēs to varētu risināt, piemēram, izmantojot ERAF naudu," norādīja I. Bruņiniece.

Lielākais lauksaimniecības risks – kaitēkļu savairošanās

Lauksaimniecībā riski galvenokārt ietekmēs augkopību, nevis lopkopību, skaidroja Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Āris Jansons. Būtiskākais risks lauksaimniecībā ir slimību un kaitēkļu izplatība – gan mainoties sugām, gan pastiprinoties atsevišķu sugu iedarbībai, jo agresīvās jaunās sugas var sākt dominēt pār tradicionālajām sugām.

Kaitēkļu bīstamība var palielināties tādēļ, ka siltuma ietekmes dēļ organisms vai konkrētā lauksaimniecības kultūra novājinās un ir daudz vieglāk inficējama. Tāpat klimata pārmaiņas nes arī riskus, kas tieši saistīti ar meteoroloģiskajiem faktoriem, – sala risku sējumiem, kā arī sējumu ražības un kvalitātes zuduma risku, kam no finansiālā aspekta var būt tikpat liela loma kā ražas apjomam.

Tomēr arī lauksaimniecībā klimata pārmaiņas var nozīmēt daudz ieguvumu, kas pamatā saistīti ar veģetācijas perioda palielināšanos. Tas nozīmē, ka varēs palielināt ražas apjomus, panākot ražīgāku vai jaunu šķirņu izmantošanu. Savukārt lopkopībā tas ļaus pagarināt ganību sezonu.

Pētnieki iesaka vairākus pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Piemēram, kultūraugu dažādošanu, meliorācijas sistēmas uzturēšanu un atjaunošanu, pret klimata pārmaiņām tolerantu šķirņu ieviešanu un atbilstošu tehnoloģisko pasākumu īstenošanu, kultūraugu un dzīvnieku kaitīgo organismu izplatības monitoringu u.c.

Mežsaimniecības galvenais risks – vētras

Savukārt mežsaimniecībā lielākais klimata pārmaiņu radītais risks ir vētras. Paredzams, ka nākotnē tās var pastiprināties, vēja ātrumam paaugstinoties un kļūstot ekstrēmākam. Gadījumā, ja vētras ir biežākas periodā ar nesasalušu augsni, pazeminās koku izturība, kā arī rodas labvēlīgāki apstākļi dendrofāgajiem kukaiņiem – sagaidāma kaitēkļu savairošanās, īpaši bojājot vēja izšūpotus, novājinātus kokus.

Mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks skaidroja, ka pēdējos gados vētras meža īpašniekiem radījušas zaudējumus 164 miljonu eiro apmērā. Šie zaudējumi tieši ietekmē gandrīz 50 tūkstošus mājsaimniecību. Tātad pārmaiņas var skart zināmu Latvijas iedzīvotāju daļu.

Lai pielāgotos šīm pārmaiņām, pētnieki iesaka jaunaudžu (augstums 4–6 m) biezuma samazināšanas un kopšanas pasākumus, kuros jau šobrīd meža nozare ir ieguldījusi līdzekļus, kā arī ierīkot zemāka biezuma stādījumus, izmantojot selekcionētu, morfoloģiski un fizioloģiski kvalitatīvu stādmateriālu. Ā. Jansons secina, ka, izmantojot analizētos relatīvi vienkāršos paņēmienus, iespējams būtiski un finansiāli efektīvi samazināt ar klimata izmaiņām saistīto risku ievērojamās meža platībās.

Siltais laiks var palielināt saslimšanas riskus

Tomēr klimata pārmaiņas ietekmēs ne tikai apkārtējo vidi, bet arī cilvēkus. Palielināsies gaisa un ūdens temperatūra, no tā cietīs neaizsargātākā iedzīvotāju daļa – veci cilvēki un mazi bērni, kā arī cilvēki, kas slimo ar hroniskām, īpaši sirds un asinsvadu, slimībām. Tā kā paaugstināsies vidējā gaisa un ūdens temperatūra, paaugstināsies iespēja saslimt ar akūtām zarnu infekcijas slimībām, kā arī elpceļu slimībām, skaidroja vides speciāliste Olga Meļņičenko, starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" pārstāve.

Siltais laiks nozīmē arī to, ka palielināsies pārnēsāto infekcijas slimību saslimšanu skaits. Latvijas gadījumā šāds pārnēsātājs ir ērces, tomēr nākotnē Latvijai var kļūt aktuālas arī infekcijas slimības, kuras pārnēsā moskīti. Savukārt, dodoties ārā, pastāvēs karstuma viļņu risks un daudz lielāks risks iegūt karstuma dūrienu.

O. Meļņičenko norādīja, ka pielāgošanās scenārijam vērtēti vairāki varianti, tostarp jau savlaicīgi iedzīvotājus brīdināt par karstuma viļņiem, publiskajās vietās nodrošināt dzeramo ūdeni, kā arī nodrošināt kondicionētas telpas. Ieteicams izstrādāt tiesisko regulējumu, paredzot apmaksātas papildu atvēsināšanās pauzes nodarbinātajiem, kas karstuma viļņu laikā strādā.

Augstāks dabas katastrofu risks ietekmēs būvniecību un ceļus

Jānorāda arī, ka stiprā vēja un temperatūras celšanās dēļ pastāv arī lielāks dabas katastrofu risks. Piemēram, paredzams, ka nākotnē samazināsies pavasara sniega kušanas radītie pali, tomēr palielināsies rudens-ziemas perioda vētru radītie plūdi un to nestie zaudējumi, akcentēja pētnieciskā uzņēmuma "Procesu analīzes un izpētes centrs" pārstāvis Uldis Bethers. Tas nozīmē, ka vētru laikā applūdīs plašākas jūras piekrastes teritorijas. Šiem plūdiem var sagatavoties. Pēc eksperta domām, jau laicīgi jāuzkrāj statistika par dabas katastrofu radītājiem zaudējumiem, kā arī jāveic labāks monitorings un prognozes.

Vētru un lietus radītie postījumi, protams, var radīt bojājumus arī ēkām un ceļiem. Piemēram, ēkām bojājumus tuvākā nākotnē var radīt vētru brāzmu pieaugums, īpaši Ventspilī un Kolkā, skaidroja biedrības "Zaļā brīvība" pētnieks Dr.geogr. Jānis Brizga. Savukārt tālākā nākotnē bojājumus var radīt pat jūras uzplūdi, kas palielināsies, ceļoties ūdens līmenim, kā arī lietus plūdi. Saistībā ar nokrišņu daudzuma palielinājumu un slapja sniega daudzumu vidējā nākotnē ēkām var rasties pārslodze uz jumtiem. Vētras brāzmas var radīt bojājumus elektropārvadē, kā arī elektrotīklu var ietekmēt karstuma viļņi un apledojuma pieaugums. Enerģētikas sektorā mainīsies pieprasījums – samazināsies pieprasījums apkurei, bet pieaugs pieprasījums pēc iekštelpu dzesēšanas.

Tuvākajā nākotnē var palielināties arī lietus radītie bojājumi ceļiem. Tos var bojāt gan jūras uzplūdi, gan tas, ka pieaugs sasalšanas/atkušanas cikli, kā arī deformācija karstuma viļņu ietekmē.

Līdz ar to pētnieki iesaka pārskatīt Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" un citus un pielāgot tos klimata pārmaiņu prognozēm, pilnveidot lietus ūdens savākšanas un zaļās infrastruktūras akumulācijas risinājumus pilsētās, pārskatīt autoceļu un ielu būvnoteikumus atbilstoši klimata pārmaiņu prognozēm un meklēt vēl citus risinājumus.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'klimats  

  Ieteikt:  +4
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti