Piektdiena,
26. maijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Bez valdības atļaujas plāno liegt pārdot stratēģiskos uzņēmumus


Inese Helmane,
LV portāls

23.03.2017

ĪSUMĀ

  • Ierobežojumi skars apmēram 30 elektronisko sakaru, elektronisko plašsaziņas līdzekļu, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas nozares uzņēmumus.
  • Grozījumu mērķis nav regulēt tautsaimniecības procesus un ietekmēt investīciju vidi, bet stiprināt nacionālo drošību.
  • Grozījumi attieksies uz "Lattelecom" un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem - "Latvijas Mobilo telefonu", "Bite Latvija" un "Tele2".
  • Jaunā redakcija attieksies uz plašāku televīziju loku, tostarp arī uz TV3, LNT un PBK.
  • Grozījumi Nacionālās drošības likumā attieksies uz uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, kuras uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 MW, un tiem komersantiem, kuriem pieder licence elektroenerģijas pārvadei. 
  • Ierobežojumi skars siltumenerģijas sadales un pārvades operatorus, kuriem pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā.
  • Pret likumdošanas izmaiņām iebildusi akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid".
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā, kurus Saeima šodien izskata steidzamības kārtā 2. lasījumā, plānots noteikt, ka būs nepieciešama valdības atļauja, lai iegūtu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar vairākiem pantiem, kas nosaka ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, un tie, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, skars apmēram 30 elektronisko sakaru, elektronisko plašsaziņas līdzekļu, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas nozares uzņēmumus.

Ekonomiskās drošības aspekts

Ekonomiskā drošība ir viens no būtiskākajiem nacionālās drošības aspektiem, norādīts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" anotācijā. Lai neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sabiedrības interesēm ir svarīga nozīmīgu privāto komercsabiedrību darbības nepārtrauktība – to, kurām pieder valstij stratēģiski svarīgi īpašumi vai kuras sniedz vai ražo sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus vai preces.

Turklāt Latvijas normatīvie akti šobrīd neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm. Šobrīd tikai atsevišķos regulējumos ir paredzēti ierobežojumi, bet tie ir fragmentāri, nevis sistemātiski un detalizēti.

Likumprojekta autori apgalvo, ka grozījumi atbilst Eiropas Savienības (ES) tiesībām un ES tiesas izvirzītajiem nosacījumiem "Līguma par Eiropas Savienības darbību" 65. panta interpretācijai un piemērošanai.

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju un Satversmes aizsardzības biroju.

Regulējums citās valstīs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatot grozījumus likumā 2. lasījumā, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis vairākkārt akcentēja, ka grozījumu mērķis nav regulēt tautsaimniecības procesus un ietekmēt investīciju vidi, bet stiprināt nacionālo drošību.

Pasaules prakse rāda, ka aizvien biežāk valstis nosaka ierobežojumus, kas ārvalstu investoriem liedz investēt sabiedrības drošībai svarīgās jomās, būtiskās vietējā mēroga nozarēs, dabas resursu izmantošanā un konkurētspējas nodrošināšanai būtiskās nozarēs vai gadījumā, ja investīcija jau ir veikta, dod valstīm tiesības šādu investīciju izbeigt vai noteikt tai dažādus ierobežojumus, skaidrots anotācijā.

Šobrīd septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs – Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Polijā un Zviedrijā – ir spēkā īpaši normatīvie noteikumi, kuri regulē ieguldījumus no citām valstīm.

Elektronisko sakaru joma

Atbilstoši Nacionālās drošības likumam kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Sākotnēji grozījumos bija paredzēts, ka ierobežojumi attieksies uz elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā. Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja priekšlikumu elektrosakaru komersantu loku sašaurināt, paredzot, ka grozījumi attieksies tikai uz "Lattelecom" un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem – "Latvijas Mobilo telefonu", "Bite Latvija" un "Tele2". Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis komisijas sēdē pamatoja, ka saskaņā ar šo sākotnējo piedāvājumu likuma normu darbība varētu būt pārāk plaša un attiekties uz apmēram 50 uzņēmumiem.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

Ierobežojumi attieksies arī uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tie vajadzīgi, lai nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu neitralitāti, plurālismu un darbības aizsardzību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Kultūras ministrijas iesniegto priekšlikumu, kas paredz paplašināt komersantu loku, uz kuriem sākotnēji attiecās likuma ierobežojumi. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne uzsvēra, ka līdzšinējā likumprojekta redakcijā par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām tiktu atzītas tikai tās, kas raida bezmaksas zemes apraidē, - "Rīga TV24", "Re:TV", "Sportacentrs.com TV", LTV1 un LTV7.  Jaunā redakcija attieksies uz plašāku televīziju loku, tostarp uz TV3, LNT un PBK.

Kā zināms, marta vidū Zviedrijas mediju koncerns "Modern Times Group" pārdeva raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs starptautiskajai privātā kapitāla investīciju kompānijai "Providence Equity Partners", bet grozījumiem Nacionālās drošības likumā nebūs atpakaļejoša spēka, tāpēc uz pēdējā laika lielāko darījumu mediju vēsturē tie neattieksies.

Elektroenerģijas un siltumenerģijas nozare

Grozījumi Nacionālās drošības likumā attieksies arī uz uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, un tiem, kuriem pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Līdz likumprojekta izskatīšanai komisijā 2. lasījumā ierobežojumi netika attiecināti uz sadales komersantu – AS "Latvijas Gāze" –, kas saņēmis licenci uz 20 gadiem.

Lai gan likumprojekta sākotnējā redakcijā kā minimālā jauda bija minēta 250 megavati (MW), grozījumi Nacionālās drošības likumā attieksies uz uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, kuras uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 MW, un tiem komersantiem, kuriem pieder licence elektroenerģijas pārvadei.  Šīs izmaiņas skars elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju "Latvenergo", kura uzstādītā jauda pārsniedz 100 MW, un, ja notiktu elektroenerģijas pārrāvumi , "Latvenergo" spētu saražot pietiekami daudz elektroenerģijas, lai nodrošinātu valsti. Savukārt licence elektroenerģijas pārvadei Latvijā izsniegta vienam uzņēmumam – akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls".

Ierobežojumi skars arī siltumenerģijas sadales un pārvades operatorus, kuriem pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru (km) garumā, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka to garums būs 500 km. Uz deputāta Jāņa Ādamsona jautājumu Saeimas komisijā, kurās pašvaldībās ir siltumtīkli vismaz 100 km garumā, Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore atbildēja, ka tādi ir pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Dabasgāzes komersants iebilst

Pret likumdošanas izmaiņām jau iebildusi akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid", kurai uz 20 gadiem izsniegtas licences dabasgāzes pārvadei Latvijā un uzglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Komersants marta vidū ir nosūtījis vēstuli visām valsts augstākajām amatpersonām, kurā pauž bažas, ka grozījumi Nacionālās drošības likumā un grozījumi Komerclikumā, kuri steigā tiek virzīti pieņemšanai Saeimā, pārkāpj investoru tiesības uz paredzamu tiesisko vidi valstī, kas būs nelabvēlīgs signāls pašreizējiem un potenciālajiem ārvalstu investoriem.

"Conexus Baltic Grid" arī vērš uzmanību, ka likumdošanas iniciatīva ir nevis objektīvi pamatota, bet vērsta pret konkrētiem komersantiem. Akciju sabiedrība uzskata, ka ar Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem tiks pārkāpti vairāki starptautisko investīciju aizsardzības tiesību principi, kas noteikti Latvijai saistošajos starptautiskajos instrumentos.

Kad ir vajadzīga atļauja

Likumprojekts paredz, ka MK atļauja ir nepieciešama, pirms viena vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šīs komercsabiedrības biedru, vai arī iegūst ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā. Valdības atļauju pieprasa persona, kura vēlas iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, bet kapitālsabiedrības reorganizācijas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – iegūstošā kapitālsabiedrība. MK atļauja būs vajadzīga arī gadījumā, ja mainīsies patiesā labuma guvējs.

Savukārt uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, jāsniedz noteikta veida informācija valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Grozījumos noteikts, ka komercsabiedrībām šī informācija jāsniedz līdz 1. jūnijam.

Valdībai lēmums par atļaujas izsniegšanu ir jāpieņem mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Šis termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem.

Likuma grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.

Likumprojektā noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15. jūnija.

Varēs pārsūdzēt tiesā

Valdība būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka pienākumu komercsabiedrības dalībniekiem, akcionāriem vai personai, kas izmanto netiešo līdzdalību (balsstiesības), vai biedram noteiktā termiņā atsavināt pamatkapitāla daļas vai akcijas vai izbeigt netiešo līdzdalību, vai zaudēt biedra statusu komercsabiedrībā.

Saeimas komisija atbalstīja Augstākās tiesas priekšlikumu, ka MK lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet lēmuma pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Savukārt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu varēs pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Kapitāldaļas nevarēs atsavināt

Saeimas komisija atbalstīja priekšlikumu no likumprojekta izslēgt normu, kas būtu devusi tiesības MK trīs mēnešu laikā pēc likumā paredzētās informācijas saņemšanas pieņemt lēmumu, ar kuru uzliktu par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību dalībniekiem vai akcionāriem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas vai akcijas.  No grozījumiem plānots izslēgt arī normu, ka valdība būtu varējusi pieņemt lēmumu personālsabiedrības biedriem izstāties no sabiedrības. Tas nozīmē, ka likumdošanas grozījumus nevarēs piemērot attiecībā uz pagātnes darījumiem.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'mediji  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti