Trešdiena,
23. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Izglītības satura reforma – nepieciešama, bet pagaidām neskaidra


Laura Studente,
LV portāls

16.03.2017

ĪSUMĀ

  • Šobrīd ir izvēlētas 100 skolas, kuras savā darbā izmantos kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.
  • No  600 pretendentiem ir atlasīti aptuveni 200 izglītības jomas profesionāļi mācību satura izstrādei.
  • Izglītības standartu un pirmsskolas izglītības vadlīniju projekti rudenī tiks nodoti publiskai apspriešanai.
  • Savukārt pavasarī sadarbībā ar VISC notiks semināri metodisko apvienību vadītājiem visās mācību satura jomās.
  • Kopumā projekts ir nepieciešams un tiek vērtēts pozitīvi, taču bažas raisa vairāki aspekti, piemēram, īsais laiks, kas veltīts mācību līdzekļu izstrādei.
  • Pagaidām par projektu ir maz informācijas, savukārt sabiedrībai trūkst uzticības Izglītības un zinātnes ministrijas realizētajām reformām, tāpēc izglītības profesionāļi lūdz jau laicīgi novērtēt iespējamos riskus un tos novērst.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0


Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Vērienīgāko izglītības satura reformu, kuras gaitā paredzēts atteikties no Latvijas izglītības sistēmā iesakņotās informācijas nodošanas pieejas, bet tā vietā galvenā uzmanība tiks pievērsta skolēnu kompetenču attīstīšanai, Valsts izglītības satura centrs sāka pagājušā gada oktobrī. Šobrīd ir izvēlēti eksperti, kas piedalīsies jaunā satura izstrādē, kā arī atlasītas pilotskolas. Vienlaikus izglītības profesionāļi bažījas, vai tik nozīmīga reforma netiks sasteigta.

Latvija izglītības satura izmaiņām ir briedusi ilgi. Uz mācību pieejas maiņas nepieciešamību norāda ne tikai ilgstošā sabiedrības neapmierināta ar izglītības kvalitāti Latvijā, bet arī skolēnu sasniegumi, kas parāda – bērni prot iemācīties faktus no galvas, bet nezina, ko ar to tālāk iesākt, kādā veidā iegūto informāciju pielietot ikdienā.

Piemēram, diagnosticējošā darba rezultāti dabaszinātnēs 9. klasē 2015./2016. mācību gadā parāda, ka, lai gan skolēni spēj labi nolasīt informāciju (60-80% gadījumu precīzi), tomēr daudz grūtāk iet ar secinājumu izdarīšanu un avotu analīzi (tikai 20-50% gadījumu pareizi).

Skolēni prot tekstā atrast pētāmo jautājumu, var izvēlēties lielumu vienādu apstākļu nodrošināšanai eksperimentā, taču salīdzinoši mazāk spēj iedziļināties datos un eksperimenta nosacījumos, Saeimas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijā skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Uz pārmaiņu nepieciešamību norāda arī paši pedagogi, akcentējot, ka apgūstamo zināšanu apjoms ir pārāk liels, saturs ir sadrumstalots un maz saistīts ar reālo dzīvi un potenciālo darbu.

Ko jaunais izglītības satura modelis nozīmē dzīvē?

Novembrī pašvaldībām bija iespēja nominēt savas skolas pilotprojekta īstenošanai, un šī gada janvārī no 235 izglītības iestādēm tika izvēlētas 100 pirmsskolas un vispārējās skolas no visas Latvijas. Šīs būs pirmās izglītības iestādes, kurās skolotāju komandas kopīgi plānos un sadarbosies jaunā satura aprobācijā. Pilns atlasīto skolu saraksts pieejams šeit. Novembrī tika arī atlasīti eksperti mācību satura izstrādei. No 600 pieteikumu iesniegušajiem tika atlasīti apmēram 200 pedagogi, praktiķi, nozaru speciālisti, pētnieki, augstskolu mācībspēki.

Projekta mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa skaidro, ka mācīšanās pieejas maiņa nozīmē ne tikai satura maiņu, bet arī skolas vides un eksaminācijas pielāgošanu, lai tiktu novērtētas skolēnu kompetences.

Pamatizglītībā tas nozīmē lielāku skolu autonomiju satura apguvē, mazāku priekšmetu skaitu, programmu sadalījumu moduļos, kas nozīmē arī vairāk laika dziļākai priekšmetu apguvei. 9. klases beigās skolēniem būtu jānokārto vispārējo kompetenču pārbaudījums.

Savukārt vidējā izglītībā tiek paredzēts obligāto pamatkursu noslēgums 11. klasē, savukārt 12. klasē skolēniem tiek piedāvāti seši augstākā līmeņa izvēles kursi, kuros kārtos eksāmenus, kas nepieciešami, lai iestātos augstskolā.

Standartu un vadlīniju projektu publiskā apspriešana rudenī

Projekta gaitā plānots izstrādāt 61 mācību un metodisko līdzekli, kas aptver visus mācību priekšmetus pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Mācību satura ieviešanas atbalstam papildus tiks izveidoti 22 mācību un metodiskie līdzekļi, tai skaitā Eiropas valodu portfelis un mācību līdzekļu integrētai pieejai mācību saturā un valodu apguvei CLIL.

"Informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā tiek veicināta neapmierinātība, taču veiksmīgai projekta norisei ir nepieciešams sabiedrības atbalsts."

Projekta rezultātā plānots radīt 10 mācību līdzekļus izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un 5 integrētus mācību līdzekļus izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādas attīstības traucējumiem. Tiks izstrādāti dažādi diagnostikas instrumenti, tai skaitā 20 diagnosticējošie darbi, darba programma "Text to speech", DIBEL NEXT lasītprasmes testa diagnostikas rokasgrāmata u.c. Profesionālās kompetences pilnveidē tiks iesaistīti vismaz 6000 pedagogu, tai skaitā skolu vadītāji un viņu vietnieki.

Kā skaidro VISC, pašlaik notiek darbs pie mācību satura pārskatīšanas un pilnveides, eksperti veido uzdevumu piemērus, lai precizētu sasniedzamos rezultātus. Izglītības standartu un pirmsskolas izglītības vadlīniju projekti publiskai apspriešanai tiks nodoti rudenī. Savukārt pavasarī sadarbībā ar VISC notiks semināri metodisko apvienību vadītājiem visās mācību satura jomās.

Reforma nepieciešama, tomēr vēl ir par maz informācijas

Vērtējot gaidāmo reformu, izglītības profesionāļi saskata gan iespējas, gan riskus, kurus ir svarīgi apzināties un novērst, norāda Neatkarīgās izglītības biedrības priekšsēdētāja Zane Ozola. Viņa atzīst, ka projekts ir svarīgs, jo ļaus būtiski izmainīt un uzlabot mācību saturu, atmest lieko un novecojušo, nomainīt iesakņojušos pasīvo mācību pieeju no zināt–prast–darīt uz domāt–darīt–zināt, veicinās bērnu motivāciju mācīties, skolas autonomiju un elastību lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus ir bažas, ka plašākā sabiedrībā nav vērojams atbalsts šai izglītības reformai, jo ir pārāk maz informācijas, kā arī trūkst uzticības Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tā īstenošanā. "Pēdējā laikā IZM aktivitātes ir autoritāras un nedemokrātiskas. Solītā pedagogu algas reforma nav nesusi gaidītos pozitīvos rezultātus, tāpēc nav ticības, ka arī satura reforma izdosies," secina Zane Ozola. Informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā tiek veicināta neapmierinātība, taču veiksmīgai projekta norisei ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Zane Ozola norāda, ka ministrijai būtu jānodrošina atklāta un regulāra informācijas apmaiņa visiem Latvijas pedagogiem, skolēniem un vecākiem.

Bažas par projekta apjomu un spēju to pilnībā īstenot

Kompetenču pieejā balstītu mācību saturu ieviesīs pakāpeniski, piecu gadu laikā. Jau 2018./2019. mācību gadā plānots sākt pilotprojekta aprobāciju pirmsskolā, 1. un 4. klasē. Izglītības profesionāļos īsais ieviešanas termiņš rada satraukumu, un visvairāk tiek domāts tieši par pirmklasniekiem. Neatkarīgās izglītības biedrības priekšsēdētāja Zane Ozola atzīst, ka laiks, kas atvēlēts mācību līdzekļu izstrādei, ir pārāk īss – sešos mēnešos plānots izstrādāt mācību līdzekļus, kurus skolēns izmantos 16 savas dzīves gadus.

Par to, vai VISC izdosies laicīgi īstenot projektu, liek šaubīties tas, ka nav publiski pieejama kalendāra-rīcības plāna ar skaidri norādītām aktivitātēm un resursiem, tostarp finanšu aprēķiniem. Tomēr šobrīd projektam nav pat savas mājaslapas. Zane Ozola domā, ka projekta īstenotājiem vajadzētu aktīvāk sadarboties ar vecāku organizācijām un citām NVO, lai veicinātu pozitīvu informācijas apmaiņu. "Pastāv reāli draudi, ka laika trūkuma dēļ šī būs kārtējā reforma, kuru neīstenos līdz galam. Līdz ar to nevajadzētu šķiest resursus, piemēram, sešgadnieku "pārvietošanā" uz skolu vai izstrādājot jaunus higiēnas noteikumus, bet koncentrēties tieši uz  jaunā mācību satura izstrādi," norāda Zane Ozola, papildinot, ka projekta īstenotājiem jāpievēršas saturam, nevis jādomā par papildu reformām, piemēram, mācību gada pagarināšanu.

Saeimas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijā, kurā tika pārrunāti šie jautājumi,  secināts, ka izglītības reforma ir ļoti vajadzīga, taču nepieciešama stingrāka tās norises uzraudzība, organizējot vairākas komisijas sēdes un sniedzot atbalstu.

Vairāk par kompetenču pieejā balstītu mācību saturu un to, kas ir kompetences, var lasīt LV portāla skaidrojumā Jaunā izglītības satura reformas projektu uzsāks jau šorudenn.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'skolotāji  

  Ieteikt:  +4
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti