Svētdiena,
30. aprīlis
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Cirka izrādes bez savvaļas dzīvniekiem  3


Inese Helmane,
LV portāls

13.03.2017

ĪSUMĀ

  • Dzīvnieku aizsardzības likums pašreizējā redakcijā pieļauj savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs.
  • Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kurus izmanto cirka izrādēs Latvijā, ir ievesti no citām valstīm, piemēram, Ukrainas, Krievijas.
  • Turpmāk gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu savvaļas sugas dzīvnieku būs aizliegts apmācīt, izmantot kā atrakciju dzīvnieku un izrādīt publiski.
  • Pārejas noteikumos paredzēts, ka aizliegums atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus stāsies spēkā 2017. gada 1. jūlijā, bet attiecībā uz Rīgas cirku – 2018. gada 1. janvārī.
  • Kultūras ministrija, kas ir cirka kapitāldaļu turētāja, atklātā konkursā meklē jaunu iestādes vadītāju.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0

Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Iespējams, jau no nākamā gada cirka izrādēs nevarēs izmantot savvaļas dzīvniekus. Turpmāk cirkā redzēsim tikai mājas (istabas) un lauksaimniecības dzīvniekus.

Valdība 21. februārī akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā", kurš ir nonācis Saeimā, un drīzumā to sāks izskatīt komisijās. Ministru kabinets deputātus ir aicinājis likumprojektu izvērtēt steidzamības kārtā.

Likumprojektā bez aizlieguma savvaļas dzīvniekus izmantot atrakcijās precizētas arī normas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības.

Ieved no citām valstīm

Dzīvnieku aizsardzības likums pašreizējā redakcijā pieļauj savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs. Latvijā Lauksaimniecības datu centrā reģistrēts tikai viens cirks – SIA "Rīgas cirks", kurai nepieder neviens savvaļas sugas dzīvnieks, kas apmācīts izmantošanai atrakcijās. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kurus izmanto cirka izrādēs Latvijā,  ir ievesti no citām valstīm, piemēram, Ukrainas, Krievijas. Savvaļas sugu dzīvnieku apmācībā trešajās valstīs nav iespējams pārliecināties, vai netiek pārkāptas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības. Tāpat ir apgrūtināta savvaļas sugu dzīvnieku pārvadāšanas un turēšanas prasību ievērošana, teikts likumprojekta anotācijā.

Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta Austrijā, Beļģijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Grieķijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā.

Aizliegts apmācīt un izmantot atrakcijās

Par aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus atrakcijās dzīvnieku aizsardzības organizācijas Latvijā cīnījās vairākus gadus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 622 "Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes nolikums" tika izveidota Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome, kuras sastāvā bija pārstāvji no dažādām ministrijām, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, un diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos, paredzot pārejas periodu šīs normas ieviešanai.

Tādējādi likuma grozījumos 27.1 pants papildināts ar nosacījumu, ka gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu savvaļas sugas dzīvnieku aizliegts apmācīt, izmantot un izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku. Šī norma attiecināma gan uz ceļojošajiem cirkiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā un var brīvi pārvietoties tās robežās, gan uz trešo valstu ceļojošajiem cirkiem.

Pārejas noteikumi

Likuma grozījumu 27.1 panta norma neaizliedz sabiedrības izglītošanas nolūkā turēt dzīvniekus savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietās un izrādīt tos publiski saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Likuma grozījumu mērķis ir aizliegt dzīvnieka izmantošanu un apmācīšanu, liekot tam veikt darbības, kas nav raksturīgas dabiskā vidē, un pārsniegt tā dabiskās spējas, tā, iespējams, kaitējot dzīvnieka veselībai un radot tam ciešanas.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. panta 11. punktā noteikts, ka aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, proti,  savvaļas sugas dzīvnieka demonstrēšana ārpus zooloģiskā dārza vai reģistrētas savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas.

"Aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā ir nozīmīgs solis Latvijas dzīvnieku aizsardzības likumdošanas attīstībā."

Pārejas noteikumos paredzēts, ka aizliegums atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus stāsies spēkā 2017. gada 1. jūlijā, bet attiecībā uz Lauksaimniecības datu centrā reģistrētiem cirkiem, t.i., VSIA "Rīgas cirks", – 2018. gada 1. janvārī. Turpmāk cirka izrādēs varēs izmantot mājas (istabas) dzīvniekus un lauksaimniecības dzīvniekus.

Zemkopības ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Rūta Rudzīte LV portālam skaidroja, ka likumdošana nenosaka, kas ir savvaļas dzīvnieks. Tas tiek definēts pēc dzīvnieka izmantošanas mērķa. 

Nozīmīgs solis dzīvnieku aizsardzībā

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvis Aivars Andersons LV portālam uzsvēra, ka "aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā ir nozīmīgs solis Latvijas dzīvnieku aizsardzības likumdošanas attīstībā, kas guvis ievērojamu sabiedrības atbalstu. Šo reformu vienprātīgi atbalsta Latvijas dzīvnieku aizstāvības organizācijas un kompetentās valsts iestādes".

"Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir problemātiska gan no dzīvnieku labturības, gan no sabiedrības ētisko vērtību viedokļa," uzskata biedrības pārstāvis. "Cirka apstākļi ir nepiemēroti un mokoši dzīvniekiem. Nedabiskā uzvedībā balstītie triki sniedz aplamu priekšstatu par dzīvnieku dabu. Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir tiešā pretrunā ar sabiedrības interesi aizsargāt dzīvniekus."

Kas notiks ar cirku?

Ilggadējā Rīgas cirka vadītāja Lolita Lipinska, kas kopš 2016. gada decembra beigām vairs nestrādā šajā iestādē, iepriekš aktīvi iebilda pret savvaļas dzīvnieku aizliegumu izrādēs, argumentējot, ka lielākā daļa apmeklētāju nāk tieši šo dzīvnieku triku dēļ. Patlaban Kultūras ministrija (KM), kas ir valsts kapitāldaļu turētāja Rīgas cirkā, atklāta konkursa kārtībā veic atlasi uz jaunā vadītāja vietu. Viens no jaunās valdes galvenajiem uzdevumiem būs izstrādāt darbības stratēģiju 2018.–2022. gadam, ietverot tajā cirka darbības modeli bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas, LV portālam paskaidroja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.

Rīgas cirka ēka ir viens no Eiropā vecākajiem, speciāli cirka darbībai projektētajiem namiem, kuram piešķirts valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļa statuss. Ievērojot Valsts būvniecības kontroles biroja atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli, tajā kopš 2016. gada februāra ir pārtraukta publisku pasākumu norise. Taču ir izstrādāts Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanas tehniskais projekts, un tiks veikta fasādes konservācija.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +3
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti