Ceturtdiena,
29. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Izstrādāts plāns, kā uzlabot ceļu satiksmes drošību


Elīna Gulbe,
LV portāls

07.03.2017

ĪSUMĀ

  • Līdz 2020. gadam plānots samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010. gadu.
  • Pēdējos gados bojāgājušo līmenis ir sasniedzis zemāko punktu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
  • 45,2% no bojāgājušajiem ir vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri.
  • 54,4% gadījumu, ja avārija izraisīta alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, autovadītājs jau iepriekš ir bijis sodīts par braukšanu reibumā.
  • Eiropas Savienības izvirzītais mērķis – līdz 2050. gadam panākt, lai uz autoceļiem bojāgājušo skaits tuvotos nullei.
  • Līdz 2018. gadam Latvijā plānots izvietot 100 stacionāros fotoradarus.
  • Iecerēts izstrādāt ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu vietu analīzes informācijas sistēmu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Satiksmes ministrijas sagatavotais Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.–2020. gadam paredz visaptverošus uzlabojumus dažādās ar satiksmes drošību saistītās jomās, galvenokārt pievēršoties preventīviem pasākumiem, lai novērstu letālus negadījumus uz ceļiem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā prezentētā Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.–2020. gadam mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010. gadu, attiecīgi no 218 līdz 109 personām gadā.

Pieaudzis negadījumu skaits

"Pēdējos gados bojāgājušo līmenis ir sasniedzis zemāko punktu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas," Saeimas komisijas sēdē deputātus informēja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. "Tomēr kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir palielinājies, tāpat pieaudzis smagi cietušo skaits." Valsts policijas pārstāvis norādīja, ka pie negadījumiem vainojama gan satiksmes dalībnieku attieksme, gan neatbilstoša infrastruktūra, piemēram, nepiemēroti aprīkotas gājēju pārejas.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. gadam apkopotā statistika liecina, ka Latvijā uz ceļiem bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem vēl joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, kur vidējais rādītājs 2014. un 2015. gadā ir 51 bojāgājušais uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā 2015. gadā uz ceļiem bojā gājušas 188 personas, attiecīgi 94 uz miljonu iedzīvotāju. 45,2% no bojāgājušajiem ir vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri. N. Krapsis īpaši uzsvēra, ka pieaudzis bojāgājušo bērnu skaits. Šajos gadījumos būtiska loma bijusi nepareizai nepieciešamo drošības līdzekļu lietošanai. Dati liecina, ka par bērnu sēdeklīšu vai paliktņu nelietošanu 2015. gadā noformēti 459 protokoli.

Gājēji bijuši iesaistīti 33,5% ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem, savukārt 33,5% gadījumu notikusi divu vai vairāku transportlīdzekļu sadursme, bet 33% bijuši viena transportlīdzekļa negadījumi. 43,1% gadījumu, kad bojā gājis transportlīdzekļa vadītājs, par iemeslu bijis neatbilstošs braukšanas ātrums, 17,2% – manevrēšanas noteikumu neievērošana, 12,1% – neuzmanība.

2015. gadā Valsts policijas un Latvijas Universitātes veiktajā pētījumā par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem secināts, ka tipiskais šāda satiksmes negadījuma izraisītājs ir vīrietis (82,4%) vecumā līdz 29 gadiem (36,1%), kurš vada "Audi" markas vieglo automašīnu (21,3%), kura visbiežāk ir vecāka par 20 gadiem (32,4%). Turklāt 88% no smagajiem negadījumiem notiek labos laikapstākļos, dienas laikā (57%), kad lielākoties brauktuve ir sausa (69%). Turklāt 54,4% gadījumu, ja avārija izraisīta alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, autovadītājs jau iepriekš ir bijis sodīts par braukšanu reibumā. Savukārt tipisks gājējs, kurš notriekts smagā ceļu satiksmes negadījumā, ir vīrietis (75%) vecumā virs 65 gadiem (28%) alkohola reibumā (16%), kuram nav derīgas vadītāja apliecības (61%).

Nepieciešams apzināt riskus

Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ceļu satiksmes drošības jautājumos ir ambiciozs – līdz 2050. gadam panākt, lai uz autoceļiem bojā gājušo skaits tuvotos nullei.

Starp Valsts policijas izvirzītajām prioritātēm šim gadam ir mērķis uzlabot drošības jostu lietojumu ne tikai autovadītāju, bet arī pasažieru vidū, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai vecāki atbilstoši izmantotu bērniem paredzētos drošības līdzekļus. Iecerēts arī aktīvi turpināt cīņu ar mobilo ierīču lietošanu pie stūres un kā prioritāti saglabāt mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību. "Lai situāciju uzlabotu, svarīgi palielināt arī ceļu satiksmes uzraudzībai nepieciešamo tehnisko ierīču klāstu," norādīja Normunds Krapsis. "Tas ir efektīvs veids, kurā fiksēt pārkāpumus – gan domājot par pierādījumiem, gan korupcijas riskiem." Līdz 2018. gadam Latvijā plānots izvietot 100 stacionāros fotoradarus.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. gadam norādīti četri rīcības virzieni situācijas uz ceļiem uzlabošanai:

  • preventīvie pasākumi ceļu satiksmes drošībā;
  • satiksmes dalībnieku izglītošana un informēšana;
  • satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā;
  • reaģēšana uz ceļu satiksmes negadījumiem un to seku mazināšana un novēršana.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka nepieciešams veikt pētījumu, lai saprastu, kādi ir ceļu satiksmes drošības riski un efektīvākie līdzekļi to novēršanai.

Pieminētais pētījums Ceļu satiksmes drošības plānā ietverts kā daļa no preventīvajiem pasākumiem. Īstenojot šo rīcības virzienu, iecerēts arī uzlabot transportlīdzekļu kontroli uz ceļiem un ikgadējā transportlīdzekļa apskatē, kā arī iegādāties dažādas tehniskās ierīces ceļu satiksmes uzraudzībai. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pārkāpumus ceļu satiksmē un pilnveidotu transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaužu kārtību, kā arī izstrādāt ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu vietu analīzes informācijas sistēmu, kas ļautu labāk apstrādāt un analizēt ar ceļu satiksmi un negadījumiem saistīto informāciju. Īstenojot plānu, iecerēti arī ceļu satiksmes infrastruktūras uzlabojumi.

Tāpat Satiksmes ministrija rosinājusi satiksmes dalībniekus izglītot ne tikai ar periodiskām, kampaņveidīgām programmām, bet pirmsskolas vai pamatskolas skolēniem nodrošināt pastāvīgus un visaptverošus izglītojošos pasākumus par ceļu satiksmes drošības jautājumiem.

Izstrādātais plāna projekts balstīts uz drošas sistēmas pieeju, kuras pamatprincipi paredz, ka cilvēki mēdz pieļaut   kļūdas, kas noved pie negadījumiem, bet ceļu satiksmes sistēmas daļas jāstiprina vienoti un savstarpēji saistīti, lai nodrošinātu, ka vienas daļas kļūda nerada būtiskus riskus drošībai. "Katru negadījumu ietekmē trīs lietas: cilvēks, transportlīdzeklis un vide. Pēc visiem pētījumiem, cilvēka rīcībai ir lielākā ietekme (90–95%), transportlīdzeklis un vide ietekmē tikai 5–10%," skaidro T. Vectirāns. "Tomēr institūcijām jānodrošina dalīta atbildība, jo visu nevar novelt tikai uz autovadītāju."

Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.–2020. gadam izveidē un realizācijā ir iesaistītas Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Satiksmes ministrija, kā arī to pārziņā esošās institūcijas, Veselības ministrija, Rīgas domes Satiksmes departaments, Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī dažādas biedrības un nevalstiskās organizācijas. Plāna realizāciju pārrauga Ceļu satiksmes drošības padome. Pašlaik plāns tiek saskaņots ar visām atbildīgajām iestādēm un vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'autoceļi, ielas  'autosatiksme  'gājēji  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti