viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Darba vides riski, prevencija un sodi


Lidija Dārziņa,
LV portāls

27.02.2017

ĪSUMĀ

  • Valsts darba inspekcija šogad īpašu uzmanību pievērsīs pārtikas un dzērienu ražošanas nozarei, būvniecībai, lauksaimniecības un transporta nozarei.
  • VDI uzsver sava darba preventīvo nozīmi. Pēc pārbaudēm uzņēmumos sniegts vairāk nekā 40 000 konsultāciju. Taču, ja uzņēmējs pēc konstatētajiem pārkāpumiem tos noteiktajā termiņā nenovērš, nesadarbojas ar inspekciju, var nopelnīt arī naudas sodu.
  • 2016. gadā piemēroti 1476 naudas sodi, pusē gadījumu – par darba līgumiem, tajā skaitā par nereģistrētu nodarbināšanu, 42% gadījumu – par nesadarbošanos ar VDI.
  • Mazajiem uzņēmumiem ir iespēja izmantot interaktīvo rīku OIRA darba vides risku novērtēšanai.
  • Darba drošības normatīvo aktu ieviešanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejami konsultantu pakalpojumi, kas paredzēti ESF projektā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Darba vide Latvijā pakāpeniski kļūst sakārtotāka, daudzi uzņēmumi risku novēršanai izdara pat vairāk, nekā tiek prasīts normatīvajos aktos, tomēr ļoti smagu negadījumu darbā Latvijā ir uz pusi vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā – uz joprojām plašo darba lauku norāda darba vidi uzraugošā Valsts darba inspekcija. Kā bīstama un problemātiska ciešāk uzraugāmo nozaru skaitā arī šogad iekļauta būvniecība, kurā kā papildu riska faktors tiek vērtēts darba apjoma pieaugums, ienākot lielai Eiropas Savienības naudai.

"Asfaltbetona gatavošanas iekārtas operatoram tika dots uzdevums ieslēgt gāzes iekārtu. Operators darba procesā neatvēra gāzes padeves krānu pirms gāzes iztvaikotāja, kā rezultātā gāze sakrājās un pārspiediena dēļ, nostrādājot drošības vārstam, izplūda ārā, aizķēra liesmu un uzliesmoja, notika sprādziens un operators guva miesas bojājumus," tā noticis viens no daudzajiem nelaimes gadījumiem darbā ar ķīmiskām vielām un maisījumiem. Dažādu nelaimju apraksti Valsts darba inspekcijas mājaslapas kartēs ir par vairākām nozarēm. Uzņēmumu vadītājiem, darba aizsardzības speciālistiem tie varētu noderēt kā pamācoši gadījumi, kā darbiniekiem nevajadzētu rīkoties. Diemžēl bieži ir bijuši negadījumi ar traģiskām sekām.

Darbs – bīstamā vidē

Latvijā joprojām ir daudz bīstamu darbu, kuros ir būtiski pārkāpumi darba drošības jautājumos, bet vienlaikus ir arī uzņēmumi, kuri ir izpratuši darba aizsardzības nozīmīgumu un paši investē darba vidē un dara vairāk, nekā no viņiem prasa likums, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis. "Cilvēki joprojām diezgan riskanti strādā uz jumtiem. Strādā bez aizsardzības līdzekļiem, strādā bīstamās vietās, kur var notikt smagi un letāli gadījumi."

Pagājušajā gadā nelaimes gadījumos darbā smagi cietušo skaits ir nedaudz samazinājies, taču būtiski pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits. Septiņi darbinieki nomiruši darbā ārzemēs, seši – ceļu satiksmes negadījumos, pildot darba pienākumus, četri cilvēki gājuši bojā, saindējoties ar metāna gāzi, divi – mežistrādē, uzkrītot aizzāģētam kokam. Nāve darbā pārsteigusi arī citos darbos.

Apstrādes rūpniecība, būvniecība, transporta nozare, valsts pārvalde, lauksaimniecība, mežsaimniecība ir bīstamākās nozares, kurās visbiežāk 2016. gadā notikuši smagi un letāli nelaimes gadījumi darbā.

Darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits Latvijā joprojām ir divreiz augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienībā.

Nereģistrētā nodarbinātība

Gan 2015. gadā, gan pērn VDI ir veikusi vairāk nekā 3000 apsekojumu saistībā ar nereģistrētu nodarbināšanu. Divus gadus pēc kārtas veicot aptuveni tikpat pārbaužu, pērn konstatēts mazāk pārkāpumu. VDI vadītājs secina, ka nereģistrētajai nodarbinātībai, kāda tā bija pirms gadiem, tomēr ir tendence samazināties, proti, būtiski mazāk kļūst gadījumu, kad cilvēks nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un strādā bez darba līguma.

Taču salīdzinoši biežas ir citas situācijas: darbinieks ir reģistrēts VID, taču viņam nav darba līguma, vai arī, ja ir darba līgums, tad nav reģistrēts VID, kas ir nopietns pārkāpums, jo tā ir arī izvairīšanās no nodokļu samaksas.

Nozaru griezumā pārkāpēji pārklājas, proti, darbinieku veselībai bīstamajās nozarēs biežāk ir arī nereģistrēta nodarbinātība: būvniecībā, lauksaimniecībā, apstrādes rūpniecībā. Tiesa, arī tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos ir prakse nodarbināt cilvēkus, nenokārtojot darba tiesiskās attiecības.

Ko atklāj pārbaudes?

Pērn VDI veikusi vairāk nekā 10 000 pārbaužu, no kurām četras bijušas tematiskās, ko gadā nosaka īpaši uzraugāmām nozarēm vai jomām. Kā ik gadu, arī pērn pārbaudīta būvniecība, kurā situācija nav īpaši mainījusies, trūkst kontroles un uzraudzības pasākumu no paša būvuzņēmēja puses. Darbi notiek bez atbildīgo personu klātbūtnes, lielā mērā atstājot darbiniekus savā vaļā. Tā ir nozare, kurā darbinieku izpratne par darba drošību nav pietiekami augstā līmenī. Tāpēc arī visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, ja nav neviena, kas aizrāda, skatās, kas notiek būvlaukumā, secina R. Lūsis.

Būvniecībā joprojām ir grūtības visiem uzņēmumiem nodrošināt minimālās prasības par darbinieku sarakstiem, darbinieku apliecībām, kaut gan normatīvais regulējums ir spēkā vairāk nekā 10 gadus.

Kā pozitīvu tendenci VDI vadītājs uzsver to, ka būvnieki apzinīgāk sākuši ziņot, ka sāk būvdarbus. Tas ir īpaši svarīgi pašreiz, jo nozarē ienāks liela Eiropas nauda. Tiesa, vienlaikus nozarē ienāks jauni darbinieki, kas arī ir papildu risks, tāpēc būvniecība arī turpmāk palikšot regulārā VDI kontrolē.

Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos konstatēts, ka bieži vien netiek nodrošināta pareiza iekārtu apkope, tas konstatēts trešajā daļā no pārbaudēm. Tas rada risku, ka iekārta var strādāt ar nobīdēm, var rasties darbības traucējumi, notikt nelaimes gadījumi, un tādi diemžēl ir bijuši. Uzņēmēji nepievērš pietiekamu uzmanību šiem riska faktoriem. Tiek noņemti aizsargnožogojumi, neviens neuzrauga, kādā stāvoklī ir iekārtas, darbinieks dažreiz uz savu galvu kaut ko ir izdarījis, un iekārtas ir kļuvušas bīstamas.

Nereti ar nelaimi beidzas situācijas, kad strādājošais mēģina izņemt no iekārtas kādu iesprūdušu detaļu, bet – neapstādinot iekārtu. Piemēram, ierauj drēbes gabalu un – nelaime klāt.

Valsts un pašvaldību iestādēs pērn pievērsta uzmanība obligātajām veselības pārbaudēm un to termiņiem.

Savukārt ķīmisko vielu un to marķēšanas prasību ievērošana pārbaudīta ražotnēs un nozarēs, kas tādas izmanto, – servisos, skaistumkopšanas salonos.  Secināts, ka darbiniekiem pietrūkst apmācību un zināšanu, kā pareizi strādāt ar ķīmiskajām vielām, kā tās pareizi lietot, kā arī nav zināšanu un prasmju, kā rīkoties, ja notiek ārkārtas gadījums.

Savukārt šogad VDI īpašu uzmanību pievērsīs pārtikas un dzērienu ražošanas nozarei, būvniecībai, lauksaimniecībai un transporta nozarei.

Konsultē vairāk, bet soda, ja sods ir neizbēgams

2016. gadā VDI apsekojusi 7334 uzņēmumus. Par atklātajiem pārkāpumiem galvenokārt ir piemēroti nevis sodi, bet sniegtas konsultācijas (40 557), kā pārkāpumus un neatbilstības novērst.  R. Lūsis uzsver, ka inspekcijas mērķis nav pēc iespējas vairāk sodīt uzņēmumus, bet gan novērst darba vides riskus un nereģistrētu nodarbinātību.  4419 uzņēmumos konstatēti 15 002 pārkāpumi. Piemēroti 1785 administratīvie sodi, no kuriem 1476 naudas sodi, tajā skaitā arī nereģistrētas nodarbinātības gadījumos, kad sodu nevar nepiemērot.

Lai arī VDI uzsver preventīvos pasākumus, pie soda uzņēmējs var tikt arī, ja ignorē inspekcijas prasības, nesadarbojas, noteiktajā termiņā nenovērš konstatētos pārkāpumus. "Tad, ja redzam, ka ir apdraudēta darbinieka drošība un veselība, tad tur diemžēl vairs nav ko konsultēt, uzņēmumam ir jāatbild par sekām, ja viss nav izdarīts, kā nākas," piebilst R. Lūsis.

VDI piedāvā uzņēmumiem atbalstu darba vides risku novērtēšanai – interaktīvo rīku OIRA. Tas ir paredzēts darba devējiem, lai pat bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu novērtēt darba vides faktorus, noteikt veicamos aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot dokumentāciju.

Novērtējuma rīks paredzēts birojiem, izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbu veicējiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (restorāni, kafejnīcas, bistro), viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas uzņēmumiem, autoservisiem. To jau lieto vairāk nekā 3000 mazo un vidējo uzņēmumu.

VDI īstenos Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana", kas paredz arī atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, proti, tie, kas vēlēsies sakārtot savu darba vidi, varēs to izdarīt bez maksas ar konsultantu palīdzību.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'darba aizsardzība  'darba līgums  'nodarbinātība  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti