Pirmdiena,
26. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Diētiskā pārtika būs jāsauc citādi, mājražotāju pārtikai nebūs jānorāda uzturvērtība


Inese Helmane,
LV portāls

20.02.2017

ĪSUMĀ

  • Zemkopības ministrijas ieskatā mazs daudzums varētu būt visa tā pārtika, kuru gatavo mājražotāji, tā viņiem nozīmīgi samazinot administratīvo un finansiālo slogu.
  • Nepieciešams noteikt aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu.
  • Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā precizēs arī diētiskās pārtikas regulējumu.
  • Turpmāk tiks lietots apzīmējums "noteiktu pārtikas produktu grupas".
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) regulu drīzumā tiks ieviesti apzīmējumi noteiktām pārtikas kategorijām. Turpmāk nelietos apzīmējumu “diētiskā pārtika”, runājot par noteiktām patērētāju grupām paredzētiem pārtikas produktiem. Savukārt Latvijā visa mājas apstākļos saražotā un izplatītā pārtika, kurai nebūs jānorāda uzturvērtība, būs "mazs daudzums". MK noteikumos noteiks arī aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi "Pārtikas aprites uzraudzības likumā" nodoti izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura tos 15. februārī atbalstīja virzīšanai uz pirmo lasījumu.

Maziem daudzumiem  nenorādīs uzturvērtību

ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis deputātiem skaidroja, ka spēkā ir stājusies ES regula, ka visu fasēto pārtikas produktu marķējumā ir jānorāda uzturvērtība.  Regula arī nosaka, ka uzturvērtība nav jānorāda tiem produktiem, kas tiek ražoti mazā daudzumā. ZM ieskatā mazs daudzums varētu būt visa tā pārtika, kuru gatavo mājražotāji, tā viņiem nozīmīgi samazinot administratīvo un finansiālo slogu.

"Mājražotāji ik mēnesi visā valstī vidēji saražo līdz 150 kilogramiem augu valsts produktu un līdz 350 kilogramiem dzīvnieku izcelsmes produktu," runājot par apjomiem, klāstīja R. Arnītis, uzsverot, ka šie apjomi ir ļoti nelieli.

No vairāk nekā 35 tūkstošiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrēto pārtikas uzņēmumu tikai 1378 ražo pārtiku mājas apstākļos.

Grozījumi ļoti svarīgi

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele LV portālam atzina, ka šie grozījumi – mājražotāju fasētai pārtikai nenorādīt uzturvērtību – ir ļoti svarīgi. Starp "Lauku ceļotāja" biedriem vismaz ceturtā daļa ir mājamatnieki, bet ļoti daudz ir tādu, kas ir pieejami tūristiem "Lauku labumu" datubāzē. Iebildumu pret šādu termina "mazs daudzums" traktējumu nav arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājai Inārai Šurei.

SIA "MILZU!", kas Latvijā ražo graudaugu un bērnu pārtiku, pārstāve Evita Štrausa LV portālam norādīja, ka atbalsta mājražotāju atvieglojumus, definējot, kas ir "mazs apjoms" ražošanai, jo, lai nodrošinātu normatīvos noteiktās uzturvērtības norādes, izmaksas vienam produktam par laboratorijas analīzēm būtu aptuveni 270 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. "Protams, tie ir vērā ņemami izdevumi, ja ražošana nav apjomīga. Taču tajā pašā laikā rodas jautājums – Latvijas ražotāji uz Eiropas fona pārsvarā ir mazie ražotāji. Atbildīgajām institūcijām ir izaicinājums gudri definēt, kas tad īsti ir mājražotājs un kur sākas rūpnieciskā ražošana. Kādi kritēriji noteiks atbilstību statusam "mājražotājs" – vai tas būs apgrozījums,  ražošanas apjoms, ražošanas tehnoloģija vai cits kritērijs, kas noteiks atvieglojumus? Šobrīd ir noteikts, kas ir mājražotājs, taču definīcija savā ziņā ir interesanta, jo cita starpā nosaka, piemēram, pārdošanas teritorijas attālumu (300 km) un nosacījumus par ražošanā izmantojamo produktu izcelsmi - tie var būt tikai saimniecībā iegūtie produkti.  Nosacījumiem jābūt patiešām gudriem, lai tie būtu objektīvi un palīdzētu gan patērētājiem, gan mazajiem uzņēmējiem."

Par uztura bagātinātājiem

Ministru kabinets (MK), 2015. gadā pieņemot noteikumus Nr.685 "Prasības uztura bagātinātājiem", nolēma, ka nepieciešams noteikt aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu, tāpēc ar likuma grozījumiem paredzēts dot pilnvarojumu valdībai pieņemt noteikumus.

Iezīmējot diskusijās izskanējušo problēmu, R. Arnītis deputātiem klāstīja, ka ražotāji, kas jauc kopā dažādus augus vai augu daļas, var iejaukt arī kādu kaitīgo vielu. Komisijas sēdē I. Šure aicināja aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu neattiecināt uz visu pārtiku, bet tikai uz atsevišķām grupām – uztura bagātinātājiem un tējām. "Tas botānikas saraksts, kas ir uzrakstīts, nav pamatots ar zinātniskiem pētījumiem. Pašreiz ir sajaukti kopā uztura bagātinātāji ar pārtiku," teica asociācijas vadītāja un solīja iebildes iesniegt uz likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam.

Novecojis regulējums

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā precizēs arī diētiskās pārtikas regulējumu. Līdz šim ES un līdz ar to arī Latvijas normatīvajos aktos pārtikas produktiem, kas paredzēti noteiktām patērētāju grupām vai noteiktam mērķim (mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem, pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem, pārtikas produkti ar samazinātu enerģētisko vērtību, diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem, pārtikas produkti, kas nesatur lipekli), lietoja vienotu apzīmējumu "diētiskā pārtika". ES direktīva par diētisko pārtiku tika pieņemta 1998. gadā un vairs neatbilda pēdējos gados pieņemtajiem ES pārtikas jomas normatīvajiem aktiem, kas nosaka harmonizētas prasības visai pārtikai. Diētiskās pārtikas regulējums bija pretrunīgs, jo pieļāva, ka līdzīga pārtika dažādās dalībvalstīs tika izplatīta atšķirīgi – gan kā pārtika īpašām uztura vajadzībām, gan parasta patēriņa pārtika, kas paredzēta visiem iedzīvotājiem, gan pārtika konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, augošiem bērniem, pusaudžiem, gados vecākiem cilvēkiem vai grūtniecēm.

Šāda situācija negatīvi ietekmēja ES iekšējā tirgus darbību, radīja ražotāju, patērētāju neizpratni un veicināja negodprātīgu tirdzniecību.

Jauns termins

Kopš pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regula Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par uztura aizstājējiem svara kontrolei, vairs netiek lietots termins "diētiskā pārtika". Runājot par visām regulā minētajām produktu grupām kopumā, lietots apzīmējums "noteiktu pārtikas produktu grupas".

Regulas mērķis ir nodrošināt, lai ES noteikumus par noteiktu grupu pārtikas produktiem visās dalībvalstīs piemērotu vienādi, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību gan patērētāju, gan ražotāju interesēs, novēršot iekšējā tirgus darbības traucējumus.

Tādēļ regulā ir precizēts tiesiskais regulējums, lai speciālie tiesību akti (regulas), kurus piemēros minētajām pārtikas grupām, nepārklātos ar tiesību aktiem, kurus piemēro parasta patēriņa pārtikai, un novērstu juridiskās nepilnības pašreizējā sistēmā.

Noteiktas prasības

Regula Nr. 609/2013 nosaka šādas pārtikas produktu grupas, kurām būs noteiktas īpašas prasības:

  • maisījumi zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem;
  • apstrādāta graudaugu pārtika un bērnu pārtika;
  • īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika;
  • uztura aizstājēji svara kontrolei.

Minēto grupu produkti pārsvarā tiek ievesti no citām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, skaidroja ZM.

SIA "MILZU!" pārstāve E. Štrausa LV portālam norādīja, ka minētie grozījumi par "diētiskas pārtikas" definējumu jāizvērtē, attiecinot uz plašu pārtikas produktu grupu, ne tikai brokastu pārslām. "Izmaiņas attieksies ne tikai uz "MILZU!", bet arī uz jebkuru makaronu un cepumu ražotāju, jo apstrādāta graudaugu pārtika iekļauj arī makaronu un cepumu ražotājus, kuru izstrādājumi pārsvarā netiek uzlūkoti kā diētiska pārtika. Latvijā ir daudz cepumu ražotāju, kā arī ir pārstāvēts makaronu segments, tāpēc atbildīgajām institūcijām nepieciešams rūpīgi iedziļināties jautājumā, lai atbalstītu patiešām pēc būtības veselīgu pārtiku, tostarp izvērtējot palmu eļļas klātbūtni un citu mākslīgu sastāvdaļu klātbūtni produktos, vienlaicīgi neapgrūtinot tās ražošanu."

Valsts nodevas

Pārtikas aprites kontrolē, nodrošinot augstus pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartus jutīgajām patērētāju grupām, arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā prakse, ka pārtikas uzņēmums paziņo PVD par to, ka izplatīs maisījumus zīdaiņiem, tādus papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, kas ražoti no olbaltumvielu hidrolizātiem, medicīnisko pārtiku un pilnīgus uztura aizstājējus svara kontrolei, savukārt PVD reģistrē minētos produktus, un par to tiek maksāta valsts nodeva.

Patlaban Ministru kabineta noteikumi Nr. 962 "Noteikumi par valsts nodevu par zīdaiņiem paredzēto mākslīgo maisījumu reģistrāciju" nosaka valsts nodevu par šo produktu reģistrāciju 42,69 eiro.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 "Noteikumi par īpašajām prasībām diētiskajai pārtikai un tās papildu marķējumam un diētiskās pārtikas reģistrācijas, aprites un valsts nodevas samaksas kārtību" nosaka valsts nodevas apmēru par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtikas produktu reģistrāciju – 227,66 eiro, ja tā ražota trešajās valstīs, un 99,60 eiro, ja tā ražota Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Tiks noteikta jauna nodeva par produktu, kas ir pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei, reģistrāciju, jo līdz šim direktīva par pārtikas produktiem, kurus paredzēts izmantot svara samazināšanai, nenoteica prasību uzņēmējiem paziņot par šādu produkta laišanu tirgū. Prasība par šo produktu paziņošanu un nodevas nomaksu stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Precīzu nodevas apmēru patlaban nevar nosaukt, bet tas noteikti nepārsniegs faktiskās izmaksas, kādas būs PVD, veicot minēto produktu reģistrāciju un uzturot attiecīgo reģistru.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'lauksaimniecība  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti