Piektdiena,
22. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Plāno izmaiņas autoceļu finansēšanā


Elīna Gulbe,
LV portāls

13.02.2017

ĪSUMĀ

  • 2017. gadā plānoti remontdarbi 140 objektos valsts ceļu tīklā.
  • Ceļu uzturēšanai šogad pieejami 286 miljoni eiro, no tiem 127 miljoni ir Eiropas Savienības fondu finansējums, bet 159 miljoni – valsts budžeta finansējums.
  • Autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro.
  • Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 46% autoceļu ar asfalta segumu un 42% ar grants segumu.
  • Ceļu sliktais stāvoklis katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 miljonu eiro apmērā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Autoceļu uzturēšanai un pārbūvei atvēlētais finansējums jau gadiem ir nepietiekams. Viedokļi, kā uzlabot situāciju, ir dažādi, viens no tiem – atjaunot Valsts autoceļu fondu, kurā tiktu novirzīti ieņēmumi no visiem transporta nodokļiem un nodevām. Šī ideja gan pagaidām nav saņēmusi valdības atbalstu, bet Ministru kabinetā izskatīti vairāki citi rīcības virzieni, kādos būtu iespējams palielināt Latvijas autoceļiem atvēlētos budžeta līdzekļus.

Šogad plānoti darbi 140 objektos valsts ceļu tīklā, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) informācija. Kopumā ceļu uzturēšanai šogad pieejami 286 miljoni eiro, no tiem 127 miljoni ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, bet 159 miljoni – valsts budžeta finansējums, kas ir par 10% (14 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn.

Tomēr aizvadītā gada decembrī Ministru kabinetā (MK) izskatītais informatīvais ziņojums par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023. gadam liecina, ka autoceļu uzturēšanai piešķirtais finansējums aizvien ir nepietiekams. Tiek lēsts, ka šobrīd autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro.

Meklē finansējuma avotus

Bažas par ceļu uzturēšanai atvēlēto līdzekļu apjomu rada ne tikai nepietiekamais valsts budžeta finansējums, lai izpildītu Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.-2020. gadam iekļautos darbus, bet arī tas, ka līdz šim iztrūkums kompensēts ar ES fondu finansējumu, kurš pašlaik piešķirts tikai līdz 2020. gadam. Informatīvais ziņojums vēsta – lai īstenotu programmu un sasniegtu "Nacionālajā attīstības plānā 2020" izvirzītos mērķus autoceļu jomā, laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam papildus jau iezīmētajam valsts budžeta finansējumam būtu nepieciešams ieguldīt 586,2 miljonus eiro. Satiksmes ministrs Uldis Augulis MK sēdē norādīja: "Jārēķinās, ka, sākot ar 2019. gadu, samazināsies struktūrfondu apjomi, un mums jānodrošina ceļu remonti šā brīža apjomā, kas 2016. gadā bija 1200 kilometri. Tas būtu līmenis, kas katru gadu jānotur, lai mēs nepasliktinātu ceļu stāvokli."

Ceļi kritiskā stāvoklī

Ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka par sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošiem uzskatāmi 46% autoceļu ar asfalta segumu un 42% ar grants segumu. LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange MK sēdē skaidroja, ka situācija gan pēdējos gados uzlabojusies: "Pirms diviem gadiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī bija 48% no ceļiem. Uzlabojums lielā mērā noticis, pateicoties valsts galvenajiem autoceļiem, kuros tika investēti līdzekļi no Kohēzijas fonda finansējuma. Situācija turpina pasliktināties uz grantētajiem segumiem. Ja vēl pirms diviem  gadiem 41% no tiem bija sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, tad tagad tādu ir jau 43%."

Aprēķināts, ka šī situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 miljonu eiro apmērā. Braucot pa sliktā stāvoklī esošiem ceļiem, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Ziņojumā atzīts, ka problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi. "Tas, ko mēs šobrīd redzam uz ceļiem, ir tiešas sekas tam, ka finansējums ir bijis nepietiekams. Šobrīd vidējais tiltu vecums uz valsts autoceļiem ir 40 gadi, ceļu rekonstrukcija vidēji veikta pirms 22 gadiem," norādīja J. Lange. Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, vērtējot situāciju, ir vēl skarbāks: "Pēdējie 10 gadi ceļiem ir stagnējoša realitāte."

Ik gadu no valsts budžeta finansējuma nepieciešami vismaz 65 miljoni eiro, lai atjaunotu autoceļus ikgadējā nolietojuma apmērā. Savukārt, lai autoceļi būtu atbilstošā stāvoklī, katru gadu būtu jāveic asfalta seguma atjaunošana vai pārbūve vismaz 1180 km apjomā un 65 tiltu klāja konstrukciju atjaunošana vai pārbūve, kā arī jāatjauno grants segums 2970 km apjomā. Šiem mērķiem būtu nepieciešams ieplānot 440 miljonus eiro gadā.

Autoceļu fondu pagaidām neatjaunos

Likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtā daļa nosaka, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to pašlaik finansējums autoceļiem atkarīgs no ikgadējā budžeta sadalījuma. Savukārt līdz 2004. gadam "Valsts autoceļu fondam" bija speciālā budžeta statuss, kas paredzēja, ka šīs budžeta daļas ieņēmumi tērējami tieši ceļu uzturēšanai.

Ideju par Valsts autoceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošanu atbalstījuši visi informatīvā ziņojuma izveidē iesaistītie eksperti, izņemot Finanšu ministriju. Tās pārstāvji norādījuši, ka speciālie budžeti mazina valsts budžeta plānošanas elastību, liedzot budžeta pārdali valsts prioritātēm, piemēram, veselības un aizsardzības jomai. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola MK sēdē norādīja, ka speciālā budžeta statusa atjaunošana nozīmētu konsolidāciju jeb izdevumu samazināšanu citām nozarēm par 300 miljoniem eiro. "Mēs nevaram pateikt, ka, lai sakārtotu ceļus, atņemsim naudu citām nozarēm, jo valdība ir vienojusies, ka 2017. gadā prioritāte ir veselība."

Ceļu uzturēšanas jomā speciālā budžeta lielākā priekšrocība ir tā, ka iepriekšējā gadā pārpalikušos līdzekļus iespējams izmantot arī nākamajā saimnieciskajā periodā. Šajā ziņā gan panākts kompromiss ar Finanšu ministriju. "Turpmāk būs iespējams arī decembra finansējumu pārnest uz nākamā gada janvāri, kas ļaus autoceļu uzturētājiem efektīvi un pēc nepieciešamības izmantot piešķirtos līdzekļus, nesteidzoties tos izmantot tāpēc, ka tuvojas gada beigas," skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.

Finanšu ministrijas kritiku izpelnījies arī ierosinājums ekspluatācijas nodokli pievienot degvielas cenai, jo, neskatoties uz priekšrocībām, piemēram, nodokļa summas izlīdzināšanos visa gada garumā, attiecīgais akcīzes nodokļa palielinājums skartu ne tikai autobraucējus, bet arī citas nozares, kurās tiek izmantota degviela, piemēram, dzelzceļa transportu. Tāpat ciestu arī tie, kuriem līdz šim piemērots ekspluatācijas nodokļa atvieglojums (daudzbērnu ģimenes, invalīdi, lauksaimnieki). Finanšu ministrijas pārstāvji pauduši arī bažas, ka šādas izmaiņas palielinātu degvielas cenas un veicinātu nelegālo tirgu, līdz ar to mazinot plānotos budžeta ieņēmumus.

Plāno veikt likuma grozījumus

Strādājot pie informatīvā ziņojuma, panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 30. aprīlim jāsagatavo un izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz grozījumi likumā "Par autoceļiem", paredzot palielināt valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds".

Viena no iecerētajām izmaiņām – no 2018. gada palielināt ceļu uzturēšanai atvēlēto finansējumu par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja valsts budžetā konkrētajā gadā iekasēts vairāk ienākumu no akcīzes nodokļa, nekā plānots, atlikums tiks novirzīts autoceļiem.

Atbilstoši faktiskajai situācijai rosināts Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020. gadam realizēšanu pagarināt līdz 2023. gadam un no 2020. gada par vismaz 5% gadā palielināt ceļiem atvēlēto finansējumu, salīdzinot ar iepriekšējā gadā valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" novirzīto naudu, ja iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%.

Tāpat Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju 2017. gadā uzdots meklēt vēl citas iespējas palielināt līdzekļus ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai, piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli.

Jāveic autoceļu izvērtējums

Lai efektīvāk izlietotu jau pieejamās finanses, secināts, ka nepieciešams veikt autoceļu stāvokļa izvērtējumu. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir pietiekami daudz informācijas par valsts autoceļiem, bet tie ir tikai 27% no visa Latvijas autoceļu tīkla. Tādēļ nepieciešams pilnīgāk izzināt pašvaldību un komersantu ceļu tehnisko stāvokli, un to plānots veikt 2017. gada laikā.

Labklājības ministrs Jānis Reirs MK sēdē vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību izvērtēt ceļu tīkla lietojumu: "Jāņem vērā, ka mūsu ceļu struktūra un tīklojums ir apmēram tāds pats kā Lietuvā, bet mums ir par 1,2 miljoniem mazāk nodokļu maksātāju. Mēs esam ļoti daudz runājuši par izmaiņām slimnīcu, skolu un vēl daudzās citās jomās. Tas saistīts ar to, ka reģionos nav tik daudz iedzīvotāju un viss tiek optimizēts. Par ceļiem vēl neesam runājuši, lai gan šis tīkls ir veidojies jau sen."

Lielākie remontdarbi 2017. gadā

LVC sniegtā informācija liecina, ka šogad lielākie remontdarbi plānoti šādos ceļu posmos:

  • Valmieras šosejas (A3) posms no Rubenes līdz Mellupes tiltam (60,20.-79,45. km);
  • Ventspils šosejas (A10) posmi no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un Lielupes tilta rekonstrukcija līdz "Statoil" benzīntankam (20,06.-23,84. un 36,49.-38,57. km);
  • Ventspils šosejas posms no Ozolaines līdz Tukuma rotācijas aplim (57,76.-68,60. km);
  • P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona posms no Brežģu kalna līdz Vecpiebalgai (38,00.-49,00. km);
  • P32 Augšlīgatne–Skrīveri posms no Augšlīgatnes līdz Nītaurei (0,01.-13,98. km);
  • P73 Vecumnieki–Nereta–Subate posms no Krastiem līdz Ērberģei (29,20.-40,33. km);
  • P89 Ķekava–Skaistkalne posms no Bārbeles līdz Lietuvas robežai (47,05.-55,80. km);
  • P120 Talsi–Stende–Kuldīga posms no Talsiem līdz Stendei (1,56.-10,91. km);
  • Tilts pār Gauju Siguldā autoceļā Inciems–Sigulda–Ķegums (P8; 10,70. km).
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'autoceļi, ielas  'ES finansējums  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Jauns atbalsta instruments mazajiem uzņēmējiem – portfeļgarantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  19.09.2017
PVN izmaiņas sola lētākus dārzeņus un ogas 3
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.09.2017
Neklātienes un tālmācības skolām plāno noteikt lielāku uzraudzību 
Likumdošana/Ministru kabinetā  13.09.2017
Suņiem – tikai lolojumdzīvnieka pase 2
Likumdošana/Ministru kabinetā  02.08.2017
Arī energoservisa kompānijas varēs saņemt atbalstu daudzdzīvokļu ēku renovācijai 
Likumdošana/Ministru kabinetā  21.07.2017
Jauna kārtība dzīvojamo māju pārvaldīšanas aprēķiniem 
Likumdošana/Ministru kabinetā  21.07.2017
Nodokļu reformas projekta korekcijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  03.07.2017
Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts 5
Likumdošana/Ministru kabinetā  15.06.2017

 

PIEDALIES!


Fonds "Zemessargam.lv" uzsāk ziedojumu kampaņu "Palīdzot zemessargam, tu palīdzi sev", kuras ietvaros aicina iedzīvotājus ziedot nakts redzamības ekipējuma iegādei.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti