NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
24. janvārī, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselības aprūpe

Onkoloģijas jomā turpmāk akcents uz agrīnu diagnostiku

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Veselības ministrija informē, ka plānā uzskaitīto pasākumu īstenošanai 2017. gadā būs nepieciešami papildus 9,5 miljoni eiro, 2018. gadā – 41,8 miljoni, bet 2019. gadā – 35,2 miljoni.

FOTO: Freepik

Veselības ministrijas sagatavots projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam" jau paguvis izraisīt asas diskusijas gan medijos, gan Saeimā, kur Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē savu viedokli par ministrijas paveikto pauda arī onkoloģijas nozares speciālisti un pacientu pārstāvji. Dokuments 12. janvārī tika iesniegts valsts sekretāru sanāksmē.
īsumā
  • Mērķis ir uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, paplašināt rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pieejamību.
  • Nenoliedzot, ka profilakse un agrīna diagnostika ir svarīga, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pauž neizpratni, ko no plāna iegūs tie pacienti, kuriem vēzis jau ir diagnosticēts un palīdzība ir vajadzīga šobrīd.
  • Pacientu pārstāvji ministriju un deputātus aicina padomāt par inovatīvu medikamentu un terapiju nodrošināšanu jau esošajiem pacientiem 2017. gadā.

Plāns lielā mērā tapis pēc 2015. gada nogalē uzsāktās Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīvas "Lai vēzis būtu ārstējama slimība" portālā "Manabalss.lv". Kolektīvo iesniegumu, kurā tika lūgts onkoloģisko slimību ārstēšanai atvēlēt papildus 10 miljonus eiro gadā, parakstīja 10 378 Latvijas pilsoņi, un tas tika iesniegts izskatīšanai Saeimā, kas savukārt deleģēja Veselības ministriju izstrādāt rīcības programmu, paredzot tās īstenošanai līdzekļus jau 2017. gadā. Onkoloģijas jomu kā vienu no sava darba prioritātēm ir izvirzījusi arī veselības ministre Anda Čakša.

Rezultāts – mazināt mirstību no ļaundabīgiem audzējiem

"Izstrādātā plāna mērķis ir uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, paplašināt rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pieejamību," komisijas sēdē skaidroja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole.

Īstenojot plānā ietvertās iniciatīvas, sagaidāmais rezultāts ir samazinājusies mirstība no neinfekcijas slimībām, bet konkrēti mirstības līmenis no ļaundabīgiem audzējiem līdz 64 gadu vecumam 2020. gadā sasniegtu 96 uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – pēc Slimību profilakses kontroles centra datiem mirstība no ļaundabīgiem audzējiem 2014. gadā bija 299,6 uz 100 000 iedzīvotāju. Tātad mirstību no onkoloģiskām slimībām tuvāko gadu laikā plānots samazināt ievērojami – par teju 68 procentiem.

Lai sasniegtu gana ambiciozo rezultātu, plānā iezīmēti četri darbības virzieni:

  1. riska faktoru izplatības mazināšana;
  2. organizētā vēža skrīninga koordinācija;
  3. agrīna diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana;
  4. medicīniskā rehabilitācija un paliatīvā aprūpe.

Akcents uz risku mazināšanu un agrīnu diagnostiku

Kā pirmais darbības virziens onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošanas plānā izcelta saslimšanas risku mazināšana un veselīgu paradumu veicināšana. Piemēram, ņemot vērā pēdējā laikā straujo saslimstības ar ādas vēzi pieaugumu, rīcības plāns paredz papildu pasākumus kosmētiskā iedeguma popularitātes mazināšanai un stingrāku prasību solārijiem noteikšanai, tostarp aizliegumu pakļaut mākslīgā UV starojuma ietekmei bērnus līdz 18 gadu vecumam.

Tāpat plānots pārskatīt un uzlabot skrīninga programmas kvalitāti, koordināciju un uzraudzību. Šim nolūkam Slimību un profilakses kontroles centra ietvaros paredzēta jaunas struktūrvienības – Vēža skrīninga koordinācijas un uzraudzības nodaļas izveide, kā arī skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešana atbilstoši Eiropas vadlīnijām. Īpaša uzmanība pievērsta kolorektālā (zarnu) vēža skrīninga reorganizācijai – plānots ieviest citu skrīninga metodi, kas ļautu uzlabot diagnostiku un būtu ērtāka pacientiem, izglītot ģimenes ārstus par pacienta sagatavošanu pēcskrīninga izmeklējumiem.

"Plāna projektā paredzēts izvērtēt personalizētās medicīnas principa ieviešanu."

Liela uzmanība projektā pievērsta agrīnai diagnostikai primārā un sekundārā līmenī. Sistēmiskas reformas tās uzlabošanā tika uzsāktas jau pagājušā gada oktobrī, iedzīvinot t.s. "zaļo koridoru", kas ļauj pacientam ar pamatotām aizdomām par ļaundabīgu audzēju saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus primārajā aprūpē 10 darbdienu laikā. No 1. janvāra ir noteikts ārstniecības iestādes pienākums pacientam ar pirmreizēji atklātu onkoloģisku saslimšanu nodrošināt precizējošos izmeklējumus un pieņemt lēmumu par ārstēšanas taktiku ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pirmā speciālista konsultācijas. Prognozējot onkoloģisko pacientu skaita pieaugumu, 2017. gadā šim nolūkam jau piešķirti papildus 12,3 miljoni eiro. Pēc veselības ministres Andas Čakšas teiktā, jaunā kārtība jau ļāvusi glābt "vairākus simtus dzīvību".

Aktualizēts jautājums par rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi

Plāna projektā identificētas arī vairākas problēmas onkoloģijā, par kurām līdz šim valstiskā līmenī mazāk runāts. Piemēram, pastāvīgi nepietiekamā finansējuma dēļ nav iespējams papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar jauniem medikamentiem. Vienlaikus daļai pacientu kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles nesniedz vēlamo rezultātu, līdz ar to plāna projektā paredzēts izvērtēt personalizētās medicīnas principa ieviešanu.

Plāna projektā atzīts, ka vēža slimniekiem ir ierobežotas iespējas saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, tikmēr situācija paliatīvajā aprūpē tikai daļēji atbilst paliatīvās aprūpes pakalpojuma definīcijai, nepietiekami aprūpētiem pacientiem nereti netiek sniegta adekvāta pretsāpju terapija primārās aprūpes līmenī, tāpēc tiem nepieciešama akūta palīdzība stacionārā. Turklāt pacientu skaits, kam nepieciešama šāda aprūpe, pieaug. Lai situāciju uzlabotu, projekta plāns paredz izstrādāt valsts apmaksāto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu onkoloģiskajiem pacientiem; uzlabot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju zināšanas un prasmes darbā ar onkoloģisko slimību pacientiem; attīstīt un pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu, uzlabojot pieejamību, kvalitāti un aprūpes nepārtrauktību u.c.

Onkologi ķīmijterapeiti neslēpj sašutumu

"Uz papīra jau viss izskatās skaisti, bet jautājums ir – kā tas īstenosies," secina labdarības fonda "Rozā vilciens" pārstāve Zinta Uskale. Redzams, ka plānoto pasākumu tabulā bieži izmantoti vārdi "pārskatīt", "izvērtēt", "izstrādāt", "veikt aprēķinus", retāk – "nodrošināt", "īstenot", "noteikt". "Kopumā šis plāns onkoloģijas jomā ir apcerējums par onkoloģijas tēmu ar daudzām noapaļotām, vēlējuma un nākotnes izteiksmē izteiktām frāzēm," savā atzinumā skarba ir Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas pārstāve asociētā profesore Gunta Purmale. Nenoliedzot, ka visas plānā iekļautās iniciatīvas – profilakse un agrīna diagnostika – ir ļoti svarīgas, mediķe pauda neizpratni, ko no plāna iegūs tie pacienti, kuriem vēzis jau ir diagnosticēts, attīstījušās metastāzes un palīdzība ir vajadzīga šobrīd.

"Liela uzmanība projektā pievērsta agrīnai diagnostikai primārā un sekundārā līmenī."

Tikmēr profesore norādīja uz vairākām problēmām, kuras jārisina steidzami, nevis "jāpārskata", "jāizvērtē", "jāizstrādā līdz 2019.–2020. gadam". Piemēram, kritiska situācija izveidojusies saistībā ar apstarošanas aparatūras nolietojumu. "Ja 2017. gadā Stradiņu slimnīcā netiks nomainīts lineārais paātrinātājs, šo pakalpojumu vairs nevarēsim sniegt. Novecojusi aparatūra ir arī Onkoloģijas centrā," brīdina prof. Purmale. Sašutumu onkologu ķīmijterapeitu vidū izraisījusi arī plānā ietvertā iniciatīva izvērtēt homeopātiskās un antroposofās medicīnas ārstēšanas veidu izmantošanu onkoloģisko pacientu ārstēšanā. "Kā var valstiski runāt par homeopātiju onkoloģijā, ja mums nepietiek līdzekļu sistēmiskai, zinātniski pierādītai terapijai?" viņa vaicā, neslēpjot vilšanos, ka plānā maz pieminēta sistēmiskā vēža terapija, kas esot onkoloģisko slimību ārstēšanas stūrakmens.

Pozitīvāk plāna izstrādi vērtē ārsts patologs asoc. prof. Sergejs Isajevs. Viņa ieskatā ir apsveicami, ka beidzot pieminēta arī nepieciešamība modernizēt patoloģisko diagnostiku, kas bieži vien šāda līmeņa plānošanas dokumentos tiekot piemirsta. Viņš gan piebilst, ka liels ieguvums būtu jau esošo metožu pilnveide, kas atsevišķos gadījumos ļautu noteikt diagnozi pacientam pat četras reizes ātrāk.  

Aicina domāt par esošajiem pacientiem

Onkoloģisko pacientu organizācijas ir pielaidīgākas un pauž gandarījumu par to, ka beidzot valdības līmenī ir sadzirdētas arī vēža slimnieku problēmas. "Pozitīvi, ka beidzot pēc tik daudziem gadiem pievērsta uzmanība rehabilitācijai, nemaz nerunājot par paliatīvo aprūpi, par ko līdz šim faktiski izvēlējās klusēt – onkoloģijas pacienti tiek atstāti nomirt, kā nu viņiem sanāk vai radinieki spēj nodrošināt," secina pacientu biedrības "Dzīvības koks" pārstāve Gunita Berķe.  

Vienlaikus arī pacientu pārstāvji ministriju un deputātus aicināja padomāt par inovatīvu medikamentu un terapiju nodrošināšanu jau esošajiem pacientiem 2017. gadā. "Kāda jēga no agrīnas diagnostikas, "zaļā koridora", ja mēs tagad nevaram piedāvāt mūsdienīgu ārstēšanu? Ik gadu tiek atklāti vienpadsmit tūkstoši onkoloģijas pacientu. Nākamais gads jau daudziem var būt par vēlu, bet tie ir cilvēki, kuri varētu dzīvot un strādāt, ja saņemtu zāles, kuras citviet Eiropā nodrošina jau desmitiem gadu," saka Irina Januma, Krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības VITA vadītāja.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI