Piektdiena,
24. februāris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Sarežģītā dokumentu aprite valsts pārvaldē - pārmērīga atbildības dalīšana


Marija Leščinska
05.01.2017

ĪSUMĀ

  • Par visiem lēmumiem atbild iestādes vadītājs. Lai pirms dokumenta parakstīšanas vadītājs pārliecinātos, ka sagatavotais dokuments ir juridiski, tiesiski, ekonomiski, saturiski korekts un atbilstošs sasniedzamajam mērķim, ir iekšējā vizēšanas kārtība.
  • Dokumentu saskaņošanas mērķis – pārliecība, ka dokumenta saturs aptver iestādes intereses un atbildību.
  • Latvijā ir ļoti zema kļūdu tolerance. Sabiedrībā un kontrolējošās institūcijās dominē uzskats, ka valsts pārvalde nedrīkst kļūdīties. Uzstādījums "strādāt bez kļūdām" rada spriedzi un bailes, nokauj radošumu un iniciatīvu piedāvāt ātrus risinājumus.
  • Tas nav likumdošanas jautājums, bet gan iestādes vadītāja darba organizācijas jautājums. Valsts pārvaldes iekārtas likumā pie pamatprincipiem jau ir noteikts: valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Tā ir vadītāja atbildība.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +6
-0


Saistītie resursi

Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +6 -0

“Vēlējos publiski norādīt uz nejēdzību iestādē, lai iestāde pārskatītu un uzlabotu savas procedūras,” par motivāciju publiskot sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušu tvītu saka VAS “Latvijas Pasts” bijušais Iekšējās drošības dienesta vadītājs Ivars Čivčišs. 9. decembrī viņš sociālajā vietnē Twitter publicēja īsu ziņu: “Nekas īpašs, vnk dokuments saskaņots VID iekšienē.” To ilustrēja dokumenta fragments, kurā redzami vairāk nekā 20 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku paraksti. Pēc dažām dienām uz abpusējas vienošanās pamata “Latvijas Pasta” un Ivara Čivčiša darba attiecības tika pārtrauktas.

Pārkāpta "sarkanā līnija"

"Katram no darbiniekiem vai uzņēmuma vadībai var būt viedoklis par VID birokrātiju vai jebkuru citu jautājumu, un par to ir jārunā un jākritizē, taču tas neatceļ drošības dienesta vadītāja saistības savā amatā un ar parakstu apstiprinātas darbā iegūtas informācijas konfidencialitātes saglabāšanu. Pretējā gadījumā rodas pamatotas aizdomas, ka, vienreiz publiskojot informāciju, kas liekas kritizējama, citreiz šādā pašā veidā publiskos jebkādus citus darbā iegūtus datus – komercinformāciju vai ar drošības jautājumiem saistītus faktus," lūgta komentēt darba attiecību pārtraukšanu ar I. Čivčišu, atbild "Latvijas Pasta" Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa. Dokumenta saturs šajā gadījumā netika vērtēts, viņa uzsver.

"Būtiskākais risks saistīts ar personu, kura šo dokumenta fragmentu publicēja – tas nebija "ierindas darbinieks", bet Iekšējās drošības dienesta vadītājs. Proti, atslēgas cilvēks organizācijā, kura pamata pienākums ir nodrošināt tiesiskumu, tai skaitā, sensitīvas informācijas sargāšanu atbilstoši normatīvajam regulējumam. Ja dokuments ir klasificēts kā ierobežotas pieejamības, tātad tas paredzēts ierobežotam personu lokam tikai konkrētu dienesta pienākumu veikšanai, nevis publiskošanai. Bez diskusijām par "sarkanajām līnijām" un izņēmumiem. Ja Iekšējās drošības biroja vadītājs vienreiz šo robežu pārkāpis, zūd ticība, ka šādas situācijas neatkārtosies un tās nebeigsies ar daudz smagākām sekām, nodarot būtisku kaitējumu organizācijai vai valstij kopumā," saka arī Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja​ Ieva Aile.

"Notikušais sabiedrībai parādīja problēmu – sarežģīto dokumentu aprites ceļu valsts pārvaldē, kas liek uzdot jautājumus ne vien par informācijas drošību, bet arī iespējām izvairīties no nevajadzīgas birokrātijas."

Līdzīgu reakciju būtu izraisījusi jebkādas, darba pienākumus veicot, iegūtas, informācijas publiska izplatīšana. Darba attiecības pārtrauktas, pamatojoties uz Iekšējās drošības dienesta vadītāja tiešā vadītāja – attiecīgā departamenta direktora nostāju, ka darbinieks ir zaudējis viņa uzticību, skaidro G. Vārpa. Iekšējās drošības dienesta vadītājam ikdienā ir pieeja konfidenciālai informācijai, tai skaitā vairāk nekā 4000 "Latvijas Pasta" darbinieku personas datiem. "Šāds abpusēji pieņemtais lēmums bija saistīts ar darbinieka nespēju pildīt konkrēto ieņemamo amatu, kurš ietvēra virkni ierobežojumu un konfidencialitātes prasību, ņemot vērā arī sensitīvas informācijas esamību viņa kā drošības dienesta darbinieka rīcībā," uzņēmuma viedokli pauž G. Vārpa. Vienošanās bija iespēja izvairīties no strīdiem un iespējamas tiesvedības, vaicāts, kāpēc piekritis pārtraukt darba attiecības šādā formā, atzīst Ivars Čivčišs. Neilgi pēc amata atstāšanas viņš iesaistījies partijā "KPV"1, tomēr uz jautājumu par tālākiem nākotnes plāniem atbild: "Šobrīd nākotnes plāni nav skaidri arī man pašam."

Nevar būt divas identitātes

"Nevar būt tā, ka konkrētajam cilvēkam ir vienlaikus divas identitātes, viena – uzņēmuma darbinieks Čivčišs, kurš darbā iegūst informāciju un saglabā konfidencialitāti, bet otra – privātpersona Čivčišs, kas norobežojas no amatpersonas un publisko informāciju, ko ieguvis kā uzņēmuma darbinieks un kurai viņam nebūtu pieejas kā privātpersonai. Jāuzsver vēlreiz, ka nav runa par privātas sarakstes dokumentu ar VID vai publisku administratīvu aktu, bet dokumentu, kas atradās "Latvijas Pasta" iekšējā apritē attiecībās ar VID, ņemot vērā "Latvijas Pasta" un muitas sadarbību," stāsta Ārējo komunikāciju vadītāja, ieskicējot arī līguma saturu, uz kuru intervijā "LNT" norādīja arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Tas attiecies uz VID speciālajām muitas darbībām "Latvijas Pastā".

"Konkrētā dokumenta nosaukumu un saturu drošības apsvērumu dēļ atturēsimies atklāt, taču varam apliecināt, ka tas ir divpusējs līgums, kura saturs skar dažādas atbildības jomas, tajā skaitā arī datu un informācijas drošības jautājumus, par ko liecina arī uz dokumenta redzamie konkrēto VID amatpersonu, piemēram, Finanšu policijas pārvaldes, Muitas policijas pārvaldes u.c. saskaņojumi attiecīgā dokumenta saturam," notikušo komentē VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. Lai gan VID norobežojas no baumām par dienesta ietekmi uz "Latvijas Pasta" lēmumu pārtraukt darba attiecības ar I. Čivčišu, tomēr atzīst, ka šāda sadarbības partnera darbinieka rīcība VID ir ļoti nepatīkams pārsteigums un rada pamatotas bažas par turpmāko sadarbību.

Konkrētajā gadījumā šāds daudzums vīzu jeb saskaņojumu dokumentam bijis objektīvi nepieciešams. "Pakalpojums, par kuru slēgts šis līgums, tiešām aptver un skar vairāku VID struktūrvienību darbības jomas un atbildību, tajā skaitā, finanses, drošību, tehnisko nodrošinājumu, juridiskos jautājumus u.c. Attiecīgi šo struktūrvienību eksperti un viņu vadītāji ar savu parakstu uz konkrētā dokumenta apliecināja savu piekrišanu dokumentā paustajam," norāda VID speciāliste.

Rīkojas sabiedrības interesēs

Notikušais plašākai sabiedrībai parādīja kādu problēmu – sarežģīto dokumentu aprites ceļu valsts pārvaldē, kas liek uzdot jautājumus ne vien par informācijas drošību, bet arī iespējām izvairīties no nevajadzīgas birokrātijas. "Lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu, šādas informācijas publiskošana ir attaisnojama. Publiskošana arī nevarēja traucēt līguma izpildi," uzsver I. Čivčiss. Viņš sociālajā tīklā publicētajā ziņā nebija neko izpaudis par konkrētā līguma saturu, tomēr neilgi pēc notikušā intervijā Latvijas Televīzijai skaidroja: "Šī mazā, tehniskā līguma ievērojamais vīzētāju skaits pārsteidza arī mani pašu. Pirmkārt, līgums pirms vīzēšanas bija tieši tāds pats kā pēc vīzēšanas. Tātad nekādas izmaiņas tajā nebija veiktas. Manuprāt, pilnīgi muļķīga un bezjēdzīga rīcība valsts pārvaldē, ko vajadzētu novērst."

"Pārmērīga atbildības dalīšana zināmā mērā ir bēgšana no atbildības, lai “nodrošinātos” pret jebkurām sekām un sankcijām, kas kaut vai teorētiski varētu sekot."

"Dokumentu saskaņošanas mērķis – pārliecība, ka dokumenta saturs aptver iestādes intereses un atbildību," uzsver VID. "Attiecībā uz dokumentu vizēšanu jeb saskaņošanu kā tādu, vēršam uzmanību, ka tas nav VID izgudrojums; šāds process ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, kas mūsu valstī nosaka dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību," saka E. Teice-Mamaja. "Arī VID, tāpat kā jebkurā citā lielā (gan darbinieku skaita, gan darbības un atbildības jomu ziņā) valsts pārvaldes iestādē vai uzņēmumā, pirms līgumu vai kādu citu dokumentu paraksta iestādes vai uzņēmuma vadītājs, viņam ir svarīgi būt pārliecinātam, ka sagatavotajā dokumentā ietvertā informācija atbilst visām juridiskajām un iestādes prasībām. Piemēram, ja tas ir līgums par kādu konkrētu iestādei sniedzamu pakalpojumu, tad iestādes attiecīgo jomu ekspertu paraksti jeb vīzas ir apliecinājums tam, ka paredzētais pakalpojums un tā saņemšanas kārtība tiešām aptvers visu iesaistīto iestādes vai uzņēmuma struktūrvienību intereses," viņa skaidro.

Atbildības dalīšana – izvairīšanās no atbildības

Nav vienas atbildes, kāpēc dokumentu saskaņošanas process valsts pārvaldē ir tik garš, saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja. "Līdzīgi kā valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā, kur neviena iestāde vai neviena amatpersona nevar eksistēt pati par sevi, arī katrā institūcijā ir sava hierarhija un procesu virzība. Par visiem lēmumiem atbild iestādes vadītājs. Bet, lai pirms paraksta uzlikšanas vadītājs pārliecinātos, ka sagatavotais dokuments ir juridiski, tiesiski, ekonomiski, saturiski korekts un atbilstošs sasniedzamajam mērķim, ir iekšējā vizēšanas kārtība. Piemēram, ja iestādes vadītājam jāparaksta līgums ar uzņēmēju, kurš nodrošinās tulkošanas pakalpojumus, procesā būs iesaistīti vismaz četri darbinieki – satura gatavotājs, kurš uzraksta vajadzības jeb tehnisko specifikāciju; iepirkumu eksperts, kas nodrošinās atbilstošās iepirkuma procedūras piemērošanu; jurists, kurš pārliecināsies, ka līgums sastādīts korekti un atbilstoši valsts interesēm, kā arī finansists, kurš  apliecinās, ka iestādei ir pieejami budžeta līdzekļi pakalpojuma apmaksai. Visi paraksti vadītājam apliecina, ka lēmumu sagatavošanas posmā ievēroti likumības un lietderības apsvērumi," skaidro I. Aile.

Nenozīmīgus dokumentus nebūtu jāsaskaņo tik ievērojamam amatpersonu skaitam, vaicāts kā iespējams samazināt problēmu, uz kuru savā tvītā norādījis, atbild I. Čivčišs. Varētu nesūtīt ārpus iestādes informāciju par saskaņotājiem, izstrādāt dokumentu apriti reglamentējošo normatīvo aktu grozījumu projektu, viņš turpina. VID apstiprina, ka darbs pie jaunās dienesta darbības stratēģijas jau sākts. "Valsts ieņēmumu dienestā šobrīd esam uzsākuši darbu pie jaunās dienesta darbības stratēģijas, un viens no tās mērķiem ir saistīts tieši ar iekšējo procesu vienkāršošanu, tajā skaitā arī attiecībā uz dokumentu apriti un saskaņošanu," norāda arī E. Teice-Mamaja.

"Tā ir vadītāja atbildība – cik efektīvi iestāde strādā, kā tiek deleģēti darbi un atbildība, un kāds ir padoto ‘mandāts’ kopējo mērķu vārdā."

Vaicāta, kāpēc pat salīdzinoši mazāk svarīgu dokumentus apstiprina tik daudz atbildīgo darbinieku, Valsts kancelejas pārstāve ir tieša: "Viens no skaidrojumiem – pārmērīga atbildības dalīšana zināmā mērā ir arī bēgšana no atbildības, lai "nodrošinātos" pret jebkurām sekām un sankcijām, kas kaut vai teorētiski varētu sekot. Tā ir gadu desmitiem kultivēta problēma – Latvijā ir ļoti zema kļūdu tolerance. Sabiedrībā un kontrolējošās institūcijās dominē uzskats, ka valsts pārvalde nedrīkst kļūdīties. Uzstādījums "strādāt bez kļūdām" rada spriedzi un bailes, nokauj radošumu un iniciatīvu piedāvāt ātrus risinājumus. Turklāt šis uzstādījums ir pretrunā vispārējai loģikai, jo pat administratīvo pārkāpumu kontekstā ir tāds termins kā maznozīmīgi pārkāpumi. Iespējams, tāpēc arī rodas šī neadekvātā nodrošināšanās pret visu un visiem."

Tomēr viņa uzsver, ka dokumentu iekšējā aprite ir katras iestādes vadītāja atbildība. Arī jaunā VID ģenerāldirektore ir apliecinājusi, ka iekšējo procesu efektivitātes celšana būs viena no viņas prioritātēm, piebilst Valsts kancelejas pārstāve. "Tas nav likumdošanas jautājums, bet gan iestādes vadītāja darba organizācijas jautājums. Būtu amizanti, ja mēs kā valdības centrs iniciētu jaunu regulējumu par to, kā mainīt iestāžu iekšējās procedūras dokumentu virzībai. Latvija iet citu ceļu, mazinot normatīvismu un pārlieku detalizēto regulējumu. Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likumā pie pamatprincipiem jau ir noteikts: valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Tā ir vadītāja atbildība – cik efektīvi iestāde strādā, kā tiek deleģēti darbi un atbildība, un kāds ir padoto ‘mandāts’ kopējo mērķu vārdā," saka I. Aile.


 

1Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātā partija "Kam pieder valsts?"

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'amatpersona  'ierēdņi  

  Ieteikt:  +6
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki Lietuva mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes pārtika piesārņojums pirkuma_līgums policija poliklīnika politika profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms vadītāja_apliecība vakcinācija vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti