NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Juris Kaža
neatkarīgais žurnālists
23. decembrī, 2016
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: E-vide
1
1

Ciparu apraide pavērs iespējas darboties lielākam radio kanālu skaitam

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Digitāla skaņa, kas Latvijas iedzīvotājiem jau gadiem ir visapkārt, tagad tiks testēta arī radio ēterā.

FOTO: Freepik

Digitāla skaņa, ciparu skaņa, skaņa, kuru veido nulles un vieninieki, nav nekas īpaši jauns – to jau pazīstam no 80. gadu (Rietumu pasaulē) kompaktdiskiem. Balsis, kas skan mobilos telefonos, arī ir sava veida ciparu skaņa, tāpat mūzika, kas skan no dažādiem failiem mūsu mūzikas nesējos – iPod un tamlīdzīgās ierīcēs. Arī mūzikas “straumes” internetā, piemēram, Spotify, ir digitālā formātā un mūs sasniedz digitālā datu plūsmā.
īsumā
  • Digitāla skaņa Latvijas iedzīvotājiem jau gadiem ir visapkārt, tagad tā būs arī radio ēterā.
  • Digitālā radio uztvērēji maksās, sākot no 20-25 eiro, un ir iebūvēti daudzās jaunās automašīnās.
  • Digitālā apraidē būs vairāk vietas jauniem kanāliem.
  • Radio tiešraides, vienalga, kādā tehnoloģijā, klausās arvien mazāk, īpaši jaunieši.

Savukārt viens no vecākajiem skaņas medijiem mūsu vidū ir radio, un tas joprojām Latvijā un daudzviet pasaulē strādā analogi. Tas ir, mūziku un citas skaņas mēs dzirdam, primitīvi izsakoties, kā radio viļņu viļņošanās tiešu attēlojumu skaņas veidā radio skaļrunī. Digitālā skaņa ir nullīšu un vieninieku grupiņas (biti), kuras klausīšanās ierīce pārvērš skaņās austiņās vai skaļrunī.

Digitālā skaņa visapkārt, bet ne radio viļņos

2016. gada nogalē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāka gada ilgu digitālā radio apraides testēšanu Rīgā un apkaimē (aptuveni 40 kilometru rādiusā ap Eiropas augstāko raidtorni Zaķusalā). Kad būs šīs testēšanas rezultāti, tiks lemts par ciparu apraides tālāko attīstību Latvijā.

Kamēr lielai daļai šīs teritorijas iedzīvotāju ir (apzināta vai neapzināta) saskarsme ar digitālo skaņu diendienā (kompaktdiski, mūzikas nesēji, skaņu celiņš "Lattelecom" interaktīvā televīzijā, mūzikas straumes internetā), gan sabiedriskais Latvijas Radio, gan komerciālie radio iedzīvotājus aizvien apskauj ar analogiem viļņiem.

Pāreja pirms vairākiem gadiem uz virszemes ciparu televīzijas apraidi atstāja lielas iedzīvotāju grupas dalītās domās par šāda projekta jēgu un izmaksām. Galu galā, lai turpinātu skatīties jebkādu televīziju Latvijā, bija jāpērk vai nu dekoders, vai jauns televizora modelis, kam šāds dekoders jau iebūvēts.

LVRTC prezentācijā, kur stāstīja par digitālā radio apraides testu, uz galda atradās vairāki radio aparāti ar uzlīmēm, ka tie atbilst DAB (digital audio broadcast), respektīvi, spēj uztvert ciparu signālus. Kā stāstīja LVRTC vadītājs Jānis Bokta, šādus aparātus varot nopirkt, sākot no 20-25 eiro. Tieši tas – cik radio klausītājam maksās pāriet uz jauno sistēmu – ir arī galvenais jautājums no patērētāju/klausītāju redzes un dzirdes puses.

LVRTC - būs lētāka apraide, vairāk radio kanālu

Savukārt no LVRTC un raidorganizāciju puses, kā skaidroja J. Bokta, galvenie ieguvumi būs būtiski pazeminātas apraides izmaksas un lielāks skaits radio kanālu, kuru LVRTC var piedāvāt Latvijas Radio un eventuāli citām raidorganizācijām. Iecerēts, ka testa režīmā skanēs seši Latvijas Radio kanāli. Kopumā vienā raidītāju tīklā (Latvijā tādu ir vairāki LVRTC rīcībā) var skanēt līdz pat 18 kanāli/raidstacijas.

Neformālās sarunās pēc prezentācijas izskanēja, ka daudzi neklausās radio mājās, parasti tikai braucot savā auto. Tālab prezentācijā piedalījās "Skandi Auto" pārstāvji, kas piedāvāja vizināties pa Zaķusalu un klausīties jaunākos auto modeļos ierīkotos ciparu radio uztvērējus. Šādu piedāvājumu var pārprast kā – "ak Dievs, būs jāpērk jauna mašīna, lai to ciparu radio klausītos" (var jau arī nopirkt tikai jaunu auto radio).

"Jaunieši, kas gan patērē milzu daudzumu mūzikas un video ciparu formātā, virszemes radio tiešraides neklausās vispār."

Neformālās sarunās arī izskanēja, ka jaunieši, kas gan patērē milzu daudzumu mūzikas un video ciparu formātā (Spotify, Apple iTunes, YouTube, Vimeo un citi), virszemes radio tiešraides vispār neklausās un, visticamāk, arī neklausīsies, sasniedzot savu vecāku un vecvecāku ("vecmāmiņas Bauskā", kas vēl diendienā klausās Latvijas Radio) vecumu. Audio (skaņu) saturu ikdienā vairāk lieto internetā (tostarp arī mobilā internetā), un tas diez vai mainīsies. Turklāt virszemes tiešraides reti ir populāras, ja nav sakars ar kādu dramatisku notikumu (ķīlnieki sagrābti bankā pie Centrālās stacijas vai kas tamlīdzīgs). Jā, tviterī raksta, ka Latvijas radio tiešraidē deputāts K... tikko nosaucis deputātu B... par kretīnu, to visu var noklausīties interneta arhīvā, patīt atpakaļ un vēlreiz priecāties par kārtējo izlamāšanos.

Vajadzīga uzticama ciparu resursu sadale

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka savukārt izteica bažas, ka ciparu apraide tiks ieviesta jau tā pārblīvētajā komercradio vidē, kur jau darbojoties pāri par 60 spēlētāju. Vienlaikus arī ciparu frekvenču un kanālu skaits nav bezgalīgs, tādēļ ir svarīgi, ka raidīšanas atļaujas izsniedz uzticamā un caurskatāmā veidā (to dara Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome/NEPLP). G. Līdaka uzskata, ka pagātnē ir bijuši daži šaubīgi gadījumi.

Tomēr, kā izskanēja diskusijās, no otras puses, ciparu apraide, paverot iespējas darboties lielākam radio kanālu skaitam, arī paplašinās klausītāju izvēli. Pat ja šī izvēle būs starp tematiskām pārraidēm šaurākās auditorijās (reģionos, lauku pilsētās, vecuma grupās), tas ļaus komercradio reklāmdevējiem "trāpīt" noteiktām grupām, tiesa gan, ne tik precīzi kā internetā iespējams precīzi un reālā laikā izsekot klausītāju aktivitātēm. Kā to formulēja LVRTC komercdirektors Ģirts Ozols: papildu satura nodrošināšana klausītājiem ļautu gan segmentēt, gan paplašināt auditoriju.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI