Valsts budžets ar pieaugumu un grozījumi desmitos likumu

Budžeta plānotie ieņēmumi 8,06 miljardi eiro, izdevumi - 8,36 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki, izdevumi - par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

Pamatā valsts budžeta ieņēmumus veido nodokļi – 6,34 miljardi eiro. Apjomīgākās ieņēmumu pozīcijas: sociālās apdrošināšanas iemaksas – 2,24 miljardi eiro, pievienotās vērtības nodoklis – 2,15 miljardi, akcīzes nodoklis - 889,2 milj., uzņēmumu ienākuma nodoklis - 425,3 milj., iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 328,0 milj. eiro.

Nākamā gada izdevumu prioritātes, kam īpaši paredzēts finansējuma pieaugums – aizsardzība, iekšējā drošība, veselības aprūpe, izglītība.

Izdevumu pozīcijas un pieaugums, salīdzinot ar 2016. gadu: sociālā aizsardzība – 2,84 miljardi eiro (+7,4%), veselība – 813,7 milj. (+8,5%), izglītība – 678,2 milj. (+1,6%), sabiedriskā kārtība un drošība – 575,1 milj. (+16,2%), aizsardzība – 449,1 milj. eiro (+27,7%).

Pašvaldībām 2017. gadā prognozētais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir gandrīz 100 miljoni eiro, kopsumma 1,54 miljardi eiro.

Jaunums - maksājumu un noguldījumu kontu reģistrs

Saeima pieņēma Kontu reģistra likumu, kas paredz Latvijā izveidot sistēmu, lai varētu identificēt jebkuras fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts. Kā kontu reģistra pārzinis noteikts Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ziņas iekļaušanai reģistrā sniegs kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu iestādes. 

Pieeja šādam reģistram būs ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, bet arī Ģenerālprokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts policijai, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, notāriem, bāriņtiesai, tiesām un citiem operatīvās darbības subjektiem un izmeklēšanas iestādēm.

Reģistra izveide attiecīgajām institūcijām ļaus operatīvi saņemt informāciju no VID par personas kontiem, kā arī pārbaudīt informāciju, piemēram, par fiziskās personas faktiski gūtajiem ienākumiem gadījumā, ja persona gūst nedeklarētus ienākumus un neveic lietu iegādi, kas reģistrējamas valsts datu bāzēs. 

Jauns likums, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu, pieņemts, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai, aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību, nodrošinātu efektīvu nodokļu administrēšanas sistēmas darbību, kā arī iegūtu informāciju statistiskajai uzskaitei. 

Pieeja jaunajam reģistram VID jānodrošina no nākamā gada 1. septembra.

Sociālās naudas saprātīgai izdošanai un atsevišķu grupu aizsardzībai

Bezdarbnieka pabalsta iegūšanai – ilgāks sociālo iemaksu laiks. Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai. Pašreiz, lai būtu tiesības uz pabalstu, obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam jābūt veiktām ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Izmaiņas rosinātas, lai novērstu pabalsta sezonālu izmantošanu, kas neatbilst sociālā nodrošinājuma principiem – atvietot ienākumus laika periodā, kamēr tiek meklēts darbs. 

Pret iespēju negodprātīgi izmantot sociālās apdrošināšanas sistēmu. Pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz virkni izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu, tajā skaitā, lai novērstu negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu. Likumā tiek noteikts kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Jauno normu - kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest ar 2018. gada 1. janvāri, dodot laiku, lai personas uzkrātu trīs vai sešu mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu.

Vienlaikus likums paredz, ka turpmāk vecāku pabalstu varēs piešķirt ne tikai gadījumā, kad persona ir bērna kopšanas atvaļinājumā vai strādā, bet arī sakarā ar šī bērna piedzimšanu ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā. Veiktas arī citas izmaiņas.

Papildu atbalsts daudzbērnu un nepilnām ģimenēm. Nākamgad tiks paaugstināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem ģimenē – to no 2017. gada 1. aprīļa paredzēts noteikt 50,07 eiro mēnesī. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.

Nākamgad plānots palielināt valsts atbalstu arī apgādnieku zaudējušiem bērniem, tuvinot to minimālo uzturlīdzekļu apmēram. No 2017. gada 1. aprīļa minimālais valsts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai paredzēts 92,50 eiro apmērā (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības - 106,72 eiro mēnesī). Savukārt bērnam pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas tie būs 111 eiro.

Biznesam – jaunas iespējas un  pārmaiņas perspektīvā

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums paredz ieviest atbalsta programmas jaunuzņēmumiem (start-up), tādējādi veicināt to veidošanos. Likuma regulējums nosaka, ka valsts atbalsta programmai varēs pieteikties jaunuzņēmums, kurš ir piesaistījis kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā. 

Jaunuzņēmumiem paredzēti atbalsta pasākumi, kurus uzņēmums varēs izmantot pirmos piecus komercdarbības gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā. Viens no pasākumiem ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas būs maksājums divu minimālo iemaksu apmērā. 

Jaunuzņēmumiem paredzēta atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, un to varēs izmantot gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums. Pie noteiktiem nosacījumiem paredzēta uzņēmumu ienākumu nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaide. 

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka šī nodokļa režīms būs spēkā līdz 2019. gadam. Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanai vēl varēs pieteikties tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam. Ja būs vēlme saimniecisko darbību turpināt, līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ja tas nebūs izdarīts, tad mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma, vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. Ar grozījumiem no likuma izslēgtas normas, kas paredzēja noteikt nozares, kurās uzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Budžeta paketē atbalstītas izmaiņas vēl virknē citu likumu, ne tikai nodokļu, bet arī izglītības un citu nozaru likumos.