Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd sabiedrībai sniegtā informācija par gaisa kvalitāti nav ticama.
FOTO: Māris Kaparkalējs
Grozījumi MK noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" paredz, ka par valsts gaisa kvalitātes monitoringa tīklā iekļautajām stacijām pilnībā būs atbildīgs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas pārstāve Laura Jansone.
Modernizēs gaisa monitoringa staciju K. Valdemāra ielā
Šobrīd gaisa kvalitātes valsts tīklā ir iekļautas septiņas stacijas, kas mēra gaisa kvalitāti pilsētās, un divas lauku fona stacijas, kas novēro, kā pārrobežu masu pārneses ietekmē Latvijā ienākošo atmosfēras gaisa kvalitāti. Iepriekš dažas no šīm stacijām piederēja Rīgas domei, turpretī tagad visas valsts monitoringā iekļautās stacijas pārņems LVĢMC.
"Valsts monitoringa tīklā tiek iekļautas tās stacijas, kuru uzstādīšanas nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti, par šo staciju datiem un gaisa kvalitāti tiek informēta arī Eiropas Komisija un citas organizācijas. Ir plānots, ka tiks modernizētas valsts monitoringa tīklā iekļautās stacijas, kuras obligāti ir nepieciešamas atbilstoši ES tiesību aktos noteiktajam, lai Latvija varētu izpildīt savas saistības," norāda Laura Jansone.
Latvija ir iedalīta gaisa kvalitātes pārvaldības zonās – Rīga un pārējā Latvija. Rīga, kā jau galvaspilsēta, gaisa piesārņojuma ziņā ir visnetīrākā – to ikdienu piesārņo transports, siltumapgāde, rūpniecība un osta. Turklāt Rīgā ir konstatēta augsta sīko putekļu jeb tā saukto PM10 daļiņu koncentrācija gaisā, un tās pa elpceļiem nonāk arī cilvēka organismā.
Šobrīd galvaspilsētā gaisa kvalitāti mēra piecas monitoringa stacijas – trīs no tām atrodas LVĢMC pārvaldībā, bet divas Rīgas domes pārziņā - Mīlgrāvja ielā 10 un Brīvības ielā 73 (mēra tikai sīko putekļu daļiņu PM10 koncentrāciju gaisā).
Ir vēl trešā – gaisa monitoringa stacija K. Valdemāra ielā. Kā zināms, šajā stacijā 18. jūlijā ietriecās automašīna, tāpēc tā nestrādā. Kā secina VARAM, tad stacija ir tehniski nokalpojusi. Ministrija plāno veikt stacijas nomaiņu, taču pagaidām tā atrodas Rīgas domes īpašumā.
Tāpēc, lai nodrošinātu minimālo nepieciešamo staciju skaitu Rīgā, ministrija plāno izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu1 jaunas transporta ietekmes novērtējuma stacijas uzstādīšanai, kas aizstās K. Valdemāra ielā esošo staciju un par kuras darbību turpmāk atbildēs LVĢMC, kā arī veikt citus uzlabojumus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām. Jauno monitoringa staciju uzturēšana izmaksās 80 000 eiro katru gadu, sākot no 2018. gada.
Kā skaidro VARAM pārstāve Laura Jansone, tad pārējās stacijas darbojas, taču, lai pilnvērtīgi izpildītu direktīvas prasības, valsts monitoringa tīklā esošajām stacijām nepieciešami arī vairāki citi uzlabojumi. "Protams, sistēmu būs iespējams sakārtot un nodrošināt precīzu mērījumu veikšanu, kā tas ir noteikts direktīvā, tikai ar nosacījumu, ja Ministru kabinets šim mērķim piešķirs papildu finansējumu," norāda VARAM pārstāve.
Savukārt pašvaldības, atbilstoši savām finansiālajām iespējām un ieskatiem, varēs veikt papildu gaisa kvalitātes mērījumus arī citās vietās, tādā veidā nodrošināt labāku datu pārklājumu. Pašvaldības, šajā gadījumā Rīgas dome, pati būs atbildīga par savu staciju uzturēšanu, apkopi un modernizāciju.
Informācija par gaisa kvalitāti ir apšaubām
Kā MK noteikumu grozījumu anotācijā skaidro VARAM, tad šobrīd pietrūkst vienotas sistēmas, kas nodrošinātu, ka sabiedrībai publicētā informācija par gaisa kvalitāti ir ticama. Var rasties situācija, ka publicētie dati par to, vai gaiss ir piesārņots, ir apšaubāmi, jo nav pietiekama garanta, ka iekārtām tiek veikta atbilstoša apkope, kalibrēšana un iegūtais datu apjoms ir pietiekams korektu secinājumu izdarīšanai.
"Ņemot vērā Rīgas gaisa monitoringa staciju kalpošanas ilgumu un citus ar staciju izmantošanu saistītus jautājumus, informācija par gaisa kvalitāti šobrīd nav labākajā iespējamā līmenī. Tādēļ arī tiek izstrādāti grozījumi MK noteikumos par gaisa kvalitāti, domāts par finanšu līdzekļu piesaisti staciju nomaiņai un valsts gaisa kvalitātes monitoringa tīkla sakārtošanu," atzīmē Laura Jansone.
"Ņemot vērā Rīgas gaisa monitoringa staciju kalpošanas ilgumu un citus ar staciju izmantošanu saistītus jautājumus, informācija par gaisa kvalitāti šobrīd nav labākajā iespējamā līmenī."
Sākot ar 2019. gadu un reizi piecos gados, LVĢMC būs jāizvērtē kvalitātes nodrošināšanas un kontroles sistēma, kas radīta valsts monitoringa izveidotām stacijām. Savukārt ziņas par veiktā izvērtējuma rezultātiem būs jāsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tāpat centram būs pienākums pārskatīt esošā monitoringa tīklu un iesniegt izvērtējumu Eiropas Komisijā.
Lai uzlabotu sabiedrības informētību, LVĢMC savā tīmekļa vietnē publicēs norādes par piemērojamām kvalitātes kontroles procedūrām, veicot gaisa kvalitātes mērījumus. Arī pārējās iestādes, kas plāno veikt gaisa kvalitātes mērījumus, informēs LVĢMC un sniegs pierādījumus par to, ka iekārtas tiek atbilstoši uzturētas.
Iesniegtā informācija palīdzēs LVĢMC izvērtēt, kuru staciju dati ir ticami un atbilst direktīvā 2008/50/EK noteiktajām prasībām, bet kuru iegūtie dati var tikt uzskatīti tikai par aptuveniem, un šo informāciju darīt pieejamu arī sabiedrībai.
Lai nodrošinātu ticamu informāciju, MK noteikumos par gaisa kvalitāti aktualizētas arī gaisa piesārņojuma mērījumu metodes jeb standarti. Laboratorijām, kas mērījumus veic, būs pienākums akreditēties atbilstoši jaunākajām standartmetodēm attiecībā uz tām vielām, kuru koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni. Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, katru gadu, sākot ar 2019. gadu, akreditētas laboratorijas statusa nodrošināšanai nepieciešami papildus 93 604 eiro.
Savukārt nacionālai references laboratorijai vismaz reizi trīs gados būs pienākums piedalīties Eiropas Savienības līmeņa savstarpējā iekārtu salīdzināšanā un nepieciešamības gadījumā novērst konstatētās neatbilstības.
VARAM plāno arī citus pasākumus saistībā ar sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitāti. "Paredzams, ka nākotnē tiks īstenots projekts, kurā gaisa kvalitātes informāciju sabiedrībai pasniegtu daudz vieglāk uztveramā veidā. Piemēram, ar krāsu palīdzību norādot, kāds ir gaisa kvalitātes stāvoklis konkrētajā vietā – labs, slikts, vidējs," skaidro ministrijas pārstāve Laura Jansone.
Pašvaldībām būs jāinformē ministrija
Grozījumi MK noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" paredz, ka pašvaldībai jāinformē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par plānotajiem remontdarbiem u.c. būvniecības darbiem, kas var ietekmēt gaisa kvalitātes monitoringa stacijas darbību. Kā norāda VARAM, tad līdzšinējā prakse parāda: ministrija par remontdarbiem uzzina novēloti un nespēj savlaicīgi reaģēt uz šādām situācijām.
Pašvaldības nevarēs slēgt vai mainīt valsts monitoringa tīklā iekļautās staciju novietojumu bez saskaņojuma ar VARAM. Tāpat, ja līdz šim pašvaldībām atskaite par rīcības programmas izpildi bija jāiesniedz Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē, tad grozījumi paredz, ka šī informācija būs jāiesniedz VARAM, kas jau tālāk informēs savas padotības iestādes.
Rīgai sava gaisa kvalitātes rīcības programma
VARAM plānotie pasākumi ir ņemti vērā, izstrādājot jauno Rīgas gaisa kvalitātes rīcības programmu 2016.-2020. gadam. Kā skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova, jaunās programmas projekts ir sagatavots laikā no 2015. gada 31. augusta līdz 2016. gada 10. augustam ciešā sadarbībā ar vairākām valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem. Tādējādi programmā piedāvātie pasākumi ir zināmi un saskaņoti jau izstrādes laikā un atvieglos turpmāku programmas apstiprināšanu.
Programma satur vairākus nozīmīgus pasākumus Rīgā saistībā ar gaisa kvalitāti: Austrumu maģistrāles pabeigšana un satiksmes pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte ar pievedceļiem izbūve, sabiedriskā transporta tālāka modernizēšana, perspektīvu apbūves teritoriju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādei, beramkravu pārkraušanas pārcelšana uz Krievu salu. Tiks veikta izpēte lēmuma pieņemšanai par efektīvāko un izdevīgāko risinājumu "zemās emisiju zonas" izveidei Rīgā, stāsta Inga Ivanova.
Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2016.-2020. gadam projektu pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma sagatavoja SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" (Latvija) sadarbībā ar "Cambridge Environmental Research Consultants Limited" (CERC) (Apvienotā Karaliste). Programma Rīgas domē vēl nav apstiprināta.
1Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.2.2. pasākuma "Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana"
