Sestdiena,
18. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Fiktīvās laulības – joprojām visbiežāk aiz nabadzības


Inese Helmane,
LV portāls

25.10.2016

ĪSUMĀ

  • Ekspluatatīvas fiktīvās laulības ir cieši saistītas ar cilvēktirdzniecību piespiedu laulību slēgšanas nolūkā.
  • Projektu "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" īstenoja no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada decembrim.
  • Projektā piedalījās Igaunija, Somija, Īrija, Latvija, Lietuva un Slovākija.
  • Vislielākais novēroto fiktīvo laulību ar Latvijas pilsoņiem īpatsvars ārvalstīs līdz šim ir bijis Īrijā.
  • Visvairāk laulības tiek slēgtas ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem.
  • Pētījums atklāj trīs galvenos veidus, kā sievietes tiek iesaistītas ekspluatatīvās fiktīvās laulībās.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti




 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Bažas par fiktīvām laulībām kā ekspluatācijas formu cilvēku tirdzniecībā pēdējos gados Eiropā ir pieaugušas. Veiktais pētījums par neīstām laulībām starp Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ietver ekspluatatīvus elementus, apstiprina, ka šādi darījumi ļoti lielā mērā balstīti uz dzimumu – upuri ir mazizglītotas un nabadzīgas sievietes no ES valstīm, kas stājas laulībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem vīriešiem.

Projekta "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" ("Hestia") galvenais mērķis bija iedziļināties tādās parādībās kā cilvēku tirdzniecība un fiktīvās laulības, nolūkā sniegt fiktīvo laulību kā cilvēku tirdzniecības formas konkrētāku definīciju un ierosināt visaptverošu rīcību to novēršanai. "Hestia" projekta komanda definēja jaunu jēdzienu - ekspluatatīvas fiktīvās laulības – un secināja, ka šis fenomens ir cieši saistīts ar cilvēktirdzniecību piespiedu laulību slēgšanas nolūkā.

Projektā – piecas valstis

Projekts tiek īstenots no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada decembrim ar Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta programmas "Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību" finansiālo atbalstu. Valstis, kas piedalījās projektā, bija Igaunija, Somija, Īrija, Latvija, Lietuva un Slovākija. Projektu koordinēja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, un tā partneri bija Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām Somijā, Īrijas Imigrantu padome, NVO "Caritas Lithuania" Lietuvā, NVO "Living for Tomorrow" Igaunijā, "Patvērums "Drošā māja"" Latvijā un Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija.

"Visās piecās valstīs pētnieki fiktīvajās laulībās, kas bija noslēgtas starp ES pilsonēm un trešo valstu valstspiederīgajiem, identificēja dažādas ekspluatācijas formas. Identificētie gadījumi ietvēra skaidrus piespiešanas, maldināšanas un ekspluatācijas elementus un pat cilvēku tirdzniecību," vēstot par pētījumu, atzīmēja Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūta pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) vadošā pētniece Minna Viuhko.

Projekta komanda konstatēja, ka cilvēktirdzniecība ir noziegums, par kuru datu vākšanu kavē ne tikai nozieguma slēptā būtība, bet arī piemērojamo definīciju un koncepciju plašais mērogs.

Izmantojot HEUNI sniegtās pētījuma veikšanas vadlīnijas, projekta partneri Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Slovākijā veica empīriskus pētījumus par situāciju savās valstīs, kopumā intervējot 72 dažādu jomu ekspertus un ekspluatatīvo fiktīvo laulību upurus. Apkopojot visu valstu ziņojumus, eksperti nonāca pie vairākiem secinājumiem. Kā galvenos var minēt:

  • visu piecu valstu tiesību aktos cilvēktirdzniecības noziegums ir atzīts par krimināli sodāmu nodarījumu;
  • sniegti pārliecinoši pierādījumi tam, ka vervēšanas metodes ekspluatatīvām fiktīvām laulībām un cilvēktirdzniecībai ir vienādas – upuri tiek ievilināti ar mānīgiem solījumiem un darba viltus piedāvājumiem un iespējām;
  • lielākajā daļā gadījumu upuri patieso situāciju sāka apzināties, tikai nokļūstot mērķa valstī;
  • visos pētniecības ziņojumos apzinātas dažādas ekspluatācijas formas un atšķirīgas kontroles metodes. Lai kontrolētu sievietes, tika izmantoti draudi un psiholoģiska kontrole, seksuāla un fiziska vardarbība, finansiāla kontrole un ekonomiska vardarbība.

Latvijā fiktīvo laulību nav daudz

Pētījumā secināts, ka fiktīvas laulības starp Latvijas pilsoni un trešo valstu valstspiederīgo ar mērķi nodrošināt iespēju tam likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā vai citā ES dalībvalstī tiek slēgtas gan Latvijā, gan citās valstīs. Tomēr Latvijā slēgto fiktīvo laulību skaits ir neliels, salīdzinot ar tām, kas slēgtas starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem ārzemēs – Īrijā, Lielbritānijā, Kiprā, Grieķijā un citur, jo Latvijā gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan Valsts robežsardze pievērš uzmanību aizdomīgiem gadījumiem, un, ja ir pamats uzskatīt, ka laulība ir noslēgta fiktīvi (lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā), ārzemniekam var tikt atteikta uzturēšanās atļauja vai tās reģistrācija (atjaunošana), kā arī uzturēšanās atļauju var anulēt.

"Latvijā slēgto fiktīvo laulību skaits ir neliels, salīdzinot ar tām, kas slēgtas starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem ārzemēs – Īrijā, Lielbritānijā, Kiprā, Grieķijā un citur."

Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas 13. punkts nosaka, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Latvijā 2014. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus kopā saņēma 38 upuri, un no tiem 15 upuri tika identificēti kā tādi, kuri tikuši ekspluatēti ar fiktīvu laulību starpniecību. Laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam Latvijā vidēji gadā ir notikuši desmit kriminālprocesi, kuru pamatā ir fiktīvas laulības. Laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam ir bijuši daži cilvēku tirdzniecības gadījumi, kas saistīti ar piespiedu laulībām un par kuriem ir ierosināts kriminālprocess.

Īrijā – vislielākais fiktīvo laulību skaits

Vislielākais novēroto fiktīvo laulību ar Latvijas pilsoņiem īpatsvars ārvalstīs līdz šim ir bijis Īrijā. Visvairāk laulības tiek slēgtas ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem. Pēdējo gadu laikā visaugstākais Latvijas pilsoņu un trešo valstu pilsoņu Īrijā noslēgtais laulību skaits ir bijis 2009. gadā, kad ar Pakistānas pilsoņiem Īrijā ir noslēgtas 257 laulības, ar Indijas pilsoņiem – 80 laulības, bet ar Bangladešas pilsoņiem – 20 laulības. Kopumā tās bija 357 laulības.

Savukārt 2014. gadā ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā ir noslēgtas 225 laulības, bet Pakistāna joprojām ir valsts, ar kuras valstspiederīgajiem Latvijas pilsoņi (lielākoties pilsones) slēdz laulības visbiežāk (2014. gadā 76 laulības).

Kopumā pēdējos sešos gados (2009.-2014. gadā) Īrijā ir noslēgtas 1262 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, no kurām 625 jeb 50% ir ar Pakistānas pilsoņiem, bet 177 jeb 14% ir ar Indijas pilsoņiem.

"Heastia" secināts, ka nav pamata uzskatīt, ka visas šīs laulības ir fiktīvas vai laulības, kurās sastopama ekspluatācija, bet eksperti – gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji cilvēku tirdzniecības upuriem, gan Latvijas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs strādājošie - pauž bažas, ka liela daļa laulību, iespējams, tomēr ir fiktīvas no vienas vai no abām pusēm. Īpaši lielas aizdomas par fiktīvām laulībām ir tajos gadījumos, kad laulātie nedzīvo kopā un tiekas reizi gadā, lai apmeklētu migrācijas dienestus konkrētajā valstī uzturēšanās atļaujas pagarināšanai.

Laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam Latvijas diplomātiskās misijas ārvalstīs ir sniegušas palīdzību 365 iespējamajiem cilvēku tirdzniecības upuriem. Pieejamajos statistikas datos nav sīkas informācijas par to, vai šie gadījumi ir saistīti ar fiktīvām laulībām. Tomēr aizdomas par ciešu saikni ar fiktīvām laulībām ir balstītas uz konsulāro darbinieku pieredzi, laulību statistiku un citu informāciju, ko savākusi Latvijas vēstniecība Īrijā.

Trīs galvenie iesaistes veidi

Pētījums atklāj trīs galvenos veidus, kā sievietes tiek iesaistītas ekspluatatīvās fiktīvās laulībās. Pirmkārt, var identificēt cilvēku tirdzniecības gadījumus, kur persona piespiesta stāties fiktīvās laulībās. Otrkārt, ir cilvēku tirdzniecības gadījumi, kur, lai gan persona sākotnēji piekritusi stāties fiktīvās laulībās, tomēr pēc tam ir apkrāpta un pakļauta vardarbībai un līdz ar to arī pakļauta ekspluatācijai fiktīvām laulībām. Trešais ekspluatatīvo fiktīvo laulību veids ir fiktīvas laulības, kur personai sākotnēji radīts priekšstats, ka tā ir īsta laulība, bet pēc laika izrādās, ka tā ir krāpšana (vienpusējas fiktīvas laulības - laulības no vīra puses ir fiktīvas, no sievas puses – īstas).

"Biežāk par ekspluatatīvu fiktīvo laulību upuri kļūst jaunas sievietes vecumā ap 20 gadiem, kā arī sievietes ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību."

Visu trīs ekspluatatīvo fiktīvo laulību veidu kopīgās pazīmes ir saistītas ar vervēšanas mehānismiem – visos gadījumos tiek izmantota krāpšana un manipulēšana ar upuri bezpalīdzības stāvoklī, izmantots upura ievainojamības stāvoklis. Ja piespiedu fiktīvo laulību gadījumā krāpšana ir veids, kā upuri aizvilināt no Latvijas (visbiežāk tiek solīts darbs kaut kur ārzemēs, kur varēs labi nopelnīt), tad brīvprātīgu fiktīvo laulību gadījumā krāpšana ir novērojama attiecībā uz veidu, kā darījums notiks: upuri domā, ka pēc laulībām uzreiz saņems naudu un varēs braukt atpakaļ, bet realitātē nauda netiek samaksāta, ir jādzīvo ar "vīru" kopā, lai pārliecinātu migrācijas dienestus par īstām laulībām, un persona tiek pakļauta vardarbībai. Vienpusēju fiktīvo laulību gadījumā upurim tiek radīta ilūzija par īstām attiecībām.

Ekspluatācijas veidi dažādos gadījumos var būt atšķirīgi, bet visbiežāk sastopamie ir:

  • iesaistīšana noziedzīga nodarījuma izdarīšanā – fiktīvās laulībās, dažkārt arī citās nelikumīgās darbībās, piemēram, citu upuru vervēšanā, zagšanā;
  • piespiedu seksuālo pakalpojumu sniegšana fiktīvajam vīram, dažkārt arī viņa radiem vai draugiem;
  • verdzības stāvoklis – personas brīvību ierobežošana, pilnīga kontrole: nevar atstāt savu istabu, nevar kontaktēties ar tuviniekiem, draugiem, jāpieņem svešas tradīcijas u.c., psiholoģiskas un fiziskas vardarbības situācija, pilnīga ekonomiska atkarība, dzīve nepārtrauktu draudu ēnā.

Riska faktori

Latvijā lielākā daļā identificēto cilvēku tirdzniecības gadījumu un fiktīvo laulību upuri ir sievietes. Tas gan neizslēdz iespēju, ka upuri ir arī vīrieši, bet tie nav identificēti. Aplūkojot identificēto upuru vecumu, jāatzīmē, ka par ekspluatatīvu fiktīvo laulību upuri var kļūt dažāda vecuma sievietes, tomēr ir vērojama tendence, ka biežāk tās ir jaunas sievietes vecumā ap 20 gadiem, kā arī biežāk tās ir sievietes ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Daudzas no viņām nepārvalda konkrētajā valstī lietoto valodu un ārzemēs ir bezpalīdzīgas valodas zināšanu trūkuma dēļ.

Kopumā var secināt, ka riskam kļūt par ekspluatatīvu fiktīvo laulību upuri ir pakļauts ikviens, tomēr augstāka varbūtība nokļūt vervētāju tīklos ir šādām iedzīvotāju grupām:

  • sievietēm;
  • mazizglītotām personām;
  • tiem, kas uzauguši bērnunamos (bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs);
  • tiem, kas uzauguši disfunkcionālās ģimenēs, kurās nav nodrošināta pienācīga vecāku aprūpe (vecākiem ir atkarības problēmas, vardarbība ģimenē, daudzbērnu ģimenes, vecāku nevērība);
  • tiem, kam ir diagnosticēta vidēji smaga vai smaga garīgās atpalicības pakāpe;
  • tiem, kas uzauguši sliktos ekonomiskos apstākļos (nabadzība, slikti dzīves apstākļi);
  • sievietēm, kas vienas pašas audzina bērnus.

Pamats metodoloģijas izstrādei

"Projekta pētījuma ziņojums ir ne tikai skaidri identificējis saikni starp cilvēktirdzniecību un fiktīvām laulībām, bet ar devis pamatu mācību metodoloģijas izstrādei," uzsvēra Nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta "Hestia" vadītāja Lāsma Stabiņa. "Visām valstīm, kas piedalījās šajā projektā, tas bija pirmais mēģinājums sistēmiski izvērtēt un risināt jautājumu par ekspluatatīvām fiktīvām laulībām un to saikni ar cilvēktirdzniecību. Esam gandarīti, ka esam spējuši izstrādāt uz analīzi un argumentiem balstītu zināšanu un informācijas platformu, lai ES dalībvalstis varētu turpināt veikt padziļinātu situācijas un darbības instrumentu izvērtēšanu savās valstīs, kas dos iespēju tām efektīvi rīkoties, lai vērstos pret fiktīvo laulību un cilvēktirdzniecības fenomenu."

Plānots, ka projekta rezultāti, secinājumi un rekomendācijas decembrī tiks prezentētas Briselē – ES Nacionālo ziņotāju vai alternatīvu mehānismu cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos neformālā tīkla sanāksmē.

Pētījuma secinājumi un ieteikumi ES līmenī ir vērsti uz to, lai ES dalībvalstis stiprinātu to politikas sistēmas, starptautisko sadarbību, palīdzību upuriem, īstenotu apmācības dažādām profesionāļu grupām, strādātu pie informētības palielināšanas, kā arī veiktu turpmāku cilvēktirdzniecības problemātikas izpēti un datu vākšanu. Iepazīties ar pilnu ziņojuma tekstu ir iespējams šeit.

Ar mērķi informēt par cilvēktirdzniecības riskiem Latvijā tiek uzsākta preventīva kampaņa, kuras ietvaros Rīgā izvietoti vides plakāti, kā arī internetā izplatīts informatīvs videoklips par cilvēktirdzniecības problemātiku, ko izstrādājusi Latvijas reklāmas aģentūra "Go!Ahead". Iepazīties ar video un uzzināt vairāk par cilvēktirdzniecības novēršanas aktivitātēm var, apmeklējot valsts informatīvo resursu par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā www.cilvektirdznieciba.lv. 

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'partnerattiecības  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti