Kā kļūt darba devējam par pievilcīgu kandidātu? Kā jaunietim pareizi plānot savu karjeru? Par kādu profesionālo kompetenci būtu vairāk jārunā? Uz šiem jautājumiem "Junior Chamber International" (JCI) bezpeļņas iniciatīvai "(Y)Our Future in Latvia" veltītajā preses konferencē centās atbildēt gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvji, informējot arī par 27. oktobrī plānoto profesionālās izaugsmes konferenci darba meklētājiem.
Augstāk vērtē praktiskās zināšanas
JCI septembrī rīkotajā aptaujā, kurā izvaicāja cilvēkresursu personāla vadības speciālistus un vadītājus no 35 Latvijas lielākajiem uzņēmumiem privātā biznesa un valsts sektorā, secināts, ka speciālistiem trūkst būtiskas kompetences – pieredzes un profesionālo iemaņu, kas arī liek izvēlēties zemākus amatus, nekā iegūtā kvalifikācija.
Uz jautājumu, kuras no īpašībām sekmētu lielākas algas noteikšanu vienā amatā strādājošiem, personāla vadības speciālisti atbild, ka, visdrīzāk, finansiāli augstāk novērtēs tā darbinieka darbu, kuram ir praktiskās profesionālās zināšanas (85,3%) un pieredze (70,6%), nekā dos priekšroku kandidātam, kam ir iegūta augstākā izglītība un nav pieredzes (17,6%).
Kā pārliecinošus argumentus algas paaugstināšanai 80% respondentu izceļ veiksmīgi realizētos darba uzdevumus, kā arī iniciatīvi izvirzītu un patstāvīgi novadītu projektu (77,1%) un izrādīto iniciatīvu (42,9%). Tādi darbinieka argumenti kā precīzi izpildīti darba pienākumi vai augstākās izglītības esamība vismazāk veicinās augstāku darba samaksu - tikai 8,6% uzskata tos par pārliecinošiem argumentiem.
Grūti atrast labus darbiniekus
Savukārt LDDK aptaujā par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, kuras ietvaros tika noskaidrots 98 uzņēmumu (60 procentu no respondentiem veidoja lielie vai vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs piecdesmit) no visām tautsaimniecības nozarēm viedoklis un kas tika veikta Izglītības un zinātnes ministrijas ES līdzfinansēta projekta "EPALE Nacionālā atbalsta sistēma" ietvaros, tika secināts, ka Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā. 70% darba devēju pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85% saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā labus. Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju (gan vidējo, gan augstāko izglītību).
"Aptaujas ietvaros nebija neviena uzņēmuma, kam potenciālo darbinieku iepriekšējā darba pieredze nebūtu svarīga vispār."
Vairāk nekā puse uzņēmumu norāda, ka ļoti svarīgas ir potenciālo darbinieku spējas zināšanas pielietot, spējas iemācīties jaunas lietas, latviešu valodas zināšanas, disciplīnas ievērošana un profesionālās zināšanas. Tām pēc svarīguma uzreiz seko komunikācijas un sadarbības prasmes, spēja piemēroties pārmaiņām un tikt galā ar stresu, spēja ieguldīt savā attīstībā, to plānot un uzņemties atbildību par savu karjeru, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, iniciatīva, gatavība uzņemties jaunus darba pienākumus, angļu valodas prasme, analītiskās prasmes, datorzināšanas u.c.
Aptaujas ietvaros nebija neviena uzņēmuma, kam potenciālo darbinieku iepriekšējā darba pieredze nebūtu svarīga vispār, tomēr arī ļoti svarīga tā ir tikai aptuveni piektdaļai uzņēmumu, kas liecina, ka darba pieredze darba devēju acīs nemainīgi ir priekšrocība, atlasot darbiniekus, tomēr tai nav izšķirošā nozīme.
Apgrūtina mācību izmaksas
LDDK aptaujā 96% respondentu norādīja, ka darbinieku kvalifikācijas celšana un tālākizglītība ir ļoti svarīga vai drīzāk svarīga. Uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā lielākoties piecus dažādus veidus, kā darbinieki var papildus izglītoties un celt savu kvalifikāciju. Starp populārākajām apmācību metodēm uzņēmumi min jaunu darbinieku apmācības ar pieredzējušu darbinieku palīdzību, uzņēmumu iekšējās apmācību sistēmas, darbinieku dalību pasākumos un semināros, rakstiskus metodiskos materiālus un instrukcijas, kā arī uzņēmuma apmaksātus kursus mācību centros.
Pieaugušo izglītību visvairāk apgrūtina mācību izmaksas. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes veikts iedzīvotāju apsekojums.
Nākamie nozīmīgākie šķēršļi darba devējiem saistās ar mācību piedāvājumu (programmas nav piemērotas, apmācību vietas atrodas pārāk tālu), nepietiekamo darbinieku motivāciju, kā arī ierobežotām iespējām mācībām plānot laiku tā, lai netraucētu darbu.
Meklē dažādos veidos
Darbiniekus uzņēmumi meklē dažādos veidos. Katrs uzņēmums pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži izmanto vidēji četras dažādas darbinieku atrašanas metodes. Visbiežāk uzņēmumi ievieto sludinājumus internetā vai meklē darbiniekus, izmantojot personīgos kontaktus. Tāpat arī vairāk nekā puse uzņēmumu norādījuši, ka izmanto sociālos tīklus (LinkedIn.com u.c.), prakses vietu vai darba vidē balstītu mācību piedāvāšanu kā salīdzinoši biežas darbinieku atrašanas metodes.
Katram pašam jādomā par izaugsmi
Šādu gan LDDK, gan JCI secinājumu pareizību JCI bezpeļņas iniciatīvas "(Y)Our Future in Latvia" preses konferencē atzina arī Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Evita Simsone. "Tieši profesionālās zināšanas, kā arī darba pieredze attiecīgajā jomā ir galvenie kritēriji, kurus darba devēji vēlas redzēt savos darbiniekos. Pēc tam seko tādi aspekti kā darbinieku motivācija, fokuss uz rezultātu, iniciatīva," skaidroja E. Simsone.
Vienlaikus viņa norādīja, ka "katram pašam ir jādomā par savu izaugsmi, par iespējām pilnveidot sevi - nevar gaidīt, kamēr kāds tavā vietā par to padomās. Tas, visticamāk, nekad nenotiks - darba devēji vēlas darbiniekos redzēt spēju attīstīties. Jātur acis un ausis vaļā, jānoķer to, kas saucas "mans aicinājums", un tā arī būs veiksmes atslēga savas vietas saglabāšanā mainīgajā darba tirgū".
Jāmācās būs jebkurā darbavietā
Savukārt LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Anita Līce norādīja, ka Latvija ir 6. vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ir vislielākais īpatsvars jauniešu ar vidējo vispārējo izglītību, un tieši šis izglītības līmenis no darba atrašanas viedokļa nostāda jaunieti vissliktākā situācijā. Tāpēc gan A. Simsone, gan A. Līce, vērtējot tehnoloģisko attīstību un modernizāciju, jauniešu nākotni saredz profesijās ar augstāku kvalifikāciju. "Vēlams iegūt vai nu vidējo profesionālo, vai augstāko izglītību," sprieda LDDK pārstāve.
A. Līce klāstīja, ka apmēram ceturtā daļa no neseniem augstskolu absolventiem Latvijā strādā pārāk zemas kvalifikācijas darbos, viņu amats neatbilst iegūtajam diplomam. "Ir jāpaaugstina izglītības kvalitāte, lai atdeve no tās būtu daudz lielāka," secināja A. Līce.
"Ceturtā daļa no neseniem augstskolas absolventiem Latvijā strādā pārāk zemas kvalifikācijas darbos, viņu amats neatbilst iegūtam diplomam."
"Neviena izglītības iestāde neiedos tik specifiskas zināšanas, kādas ir vajadzīgas konkrētā uzņēmumā, un ir absolūti skaidrs, ka jebkurā darbavietā būs jāmācās. Darba tirgus ir ļoti dinamisks, jāmācās ir visu laiku," atzina A. Līce.
Gan NVA pārstāve, gan A. Līce uzsvēra, ka jaunieši ir tā vecuma grupa, kura darbavietā ir apveltīta ar lielu iniciatīvu un pašmotivāciju. E. Simsone citēja uzņēmēju Stīvu Džobsu, kurš ir norādījis, ka darbā pavadām tik lielu savu dzīves daļu, ka ir ļoti svarīgi, lai mums patiktu un mēs mīlētu to, ko darām, un, ja tas tā ir, tad darbu var izdarīt labi.
Statistika
Kopumā augusta beigās Latvijā bija reģistrējušies 75 664 bezdarbnieki, no tiem 30% jeb 22 673 bija jaunieši no 15 līdz 34 gadiem, liecina NVA dati. JCI, balstoties uz NVA augusta nogales datiem, preses konferencē uzsvēra, ka ir novērojams augsts bezdarbnieku skaits tieši līdz 34 gadu vecumam ar augstāko izglītību - 41% no visiem bezdarbniekiem ar augstāko izglītību (13 149) jeb 5421 cilvēks. Vēl lielāks ir tikai bezdarbs jauniešu vidū, kuru izglītība ir zemāka par pamatizglītību – 47% jeb 904 cilvēki (no 19 131).
Ar pamatizglītību bez darba augusta beigās bija 4930 jaunieši jeb 37% no visiem darba meklētājiem ar šādu izglītības līmeni – 13 212.
Ar vispārējo vidējo izglītību bez darba bija 5871 jeb 30% jaunieši no visiem darba meklētājiem ar šādu izglītības līmeni (19 325). Starp jauniešiem, kuri bija ieguvuši profesionālo izglītību, bez darba bija 5526 cilvēki jeb 20% (kopumā 27 989 darba meklētāji).
Notiks konference
Jau trešo gadu pēc kārtas 27. oktobrī Rīgā notiks profesionālās izaugsmes konference darba meklētājiem "(Y)Our Future in Latvia", kuras mērķis ir veicināt dialogu starp uzņēmumiem un darba meklētājiem, kā arī sekmēt spēcīgu un konkurētspējīgu profesionāļu skaita pieaugumu Latvijas darba tirgū. Tā ir daļa no Briseles iniciatīvas un notiek arī citviet Eiropā.
Konferences laikā katrs dalībnieks uzzinās par aktuālajām tendencēm darba tirgū, kā arī tiks informēts par to, kā kļūt par pievilcīgu kandidātu, par kuru cīnās uzņēmumi.
27. oktobrī "(Y)Our Future in Latvia" konference dos iespēju 110 iepriekš reģistrētiem dalībniekiem personīgi iepazīties ar vairāk nekā 30 cilvēkresursu un personāla vadības speciālistiem no dažādu nozaru uzņēmumiem, saņemt individuālo CV vērtējumu (vai pēc izvēles – darba pārrunu simulācijas sarunas novērtējumu), uzdot aktuālos jautājumus par profesionālās izaugsmes iespējām.
Konferenci atbalsta Latvijas vadošās augstskolas, vairāki privāto biznesu uz izaugsmi vērsti uzņēmumi, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas un apvienības. Konferences programma un reģistrācija ir pieejamas līdz 25. oktobrim projekta vietnē šeit.
