Piektdiena,
23. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Ko paredz jaunie Izglītības likuma grozījumi


Laura Studente,
LV portāls

07.10.2016

ĪSUMĀ

  • Grozījumi Izglītības likumā paredz ieviest normu, kas ļauj Latvijas valstij un Satversmei nelojālus pedagogus atbrīvot no darba.
  • No 2018. gada valsts vairs nefinansēs pašvaldību izveidotās internātskolas.
  • Pedagogu kvalitātes pakāpju skaitu paredzēts samazināt no 5 uz 3.
  • Mazākumtautību skolām ar starptautiskiem līgumiem būs īpašs valsts atbalsts.
  • Lai gan grozījumus ir apstiprinājusi valdība, par tiem vēl jālemj Saeimai.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



Tiesību aktu projekti



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

4. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Izglītības likumā. Piedāvātais regulējums ir attiecināms uz pedagogu un skolu darbu – iestrādātas normas paredz tiesības no amata atbrīvot valstij un Satversmei nelojālus pedagogus vai skolu vadītājus, kā arī tiks samazināts kvalitātes pakāpju skaits. Tāpat iecerēts, ka no 2018. gada valsts vairs nefinansētu pašvaldību internātskolas.
Lai gan grozījumi ir apstiprināti valdībā, par tiem vēl jālemj Saeimai, tāpēc diskusijas par jaunajām normām vēl turpināsies.

Iestrādā normu, lai no amata atbrīvotu valstij nelojālus pedagogus

Lai gan jau šobrīd Izglītības likumā ir iestrādāti panti, kuri paredz, ka gan skolas vadītājam, gan pedagogiem ir jābūt lojāliem pret valsti un Satversmi, taču šīs normas ir tikai deklaratīvas, komentējot piedāvātos likuma grozījumus, norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tas noved pie negatīvām sekām demokrātijai, drošībai un attīstībai nākotnē, kā arī ietekmē izglītības kvalitāti. Piemēram, likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pēdējo piecu gadu laikā Izglītības kvalitātes valsts dienests vidēji gadā saņem līdz 10 iesniegumiem, kuru saturs ir saistīts ar pedagogu vai direktoru nelojalitāti.

"Līdz šim, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests konstatēja Izglītības likumā minēto pantu pārkāpumu, atbilstoši Administratīvā procesa likumam tika izdots administratīvais akts, tas nereti tika apstrīdēts tiesā, un reāli rezultāti izpalika. Proti, ja tika konstatēta pedagoga vai direktora nelojalitāte valstij, viņš varēja samaksāt sodu un turpināt ierasto praksi. Taču izglītības sistēmā galvenais ir skolēns – viņa attieksmes veidošana un audzināšanas darbs. Tādējādi mēs nonākam pie rezultāta, kur likuma normu neskaidrību dēļ cieš skolēni," skaidro izglītības ministrs.

Tāpēc IZM piedāvātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka darba devējs varēs nekavējoties izbeigt darba attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, vai arī izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti. Paredzēts, ka šis ierobežojums tiks attiecināts uz visām izglītības iestādēm, arī privātajām. Taču, pirms ar konkrēto personu darba tiesiskās attiecības izbeigt, katrs individuālais gadījums būs jāizvērtē.

Iestādes vadītāju izvērtēs dibinātājs, piemēram, pašvaldība, bet skolotāju – izglītības iestādes vadītājs. Izvērtēšanas procesā ir paredzēts, ka varēs saņemt atbalstu no kompetentām iestādēm (IKVD) un, konstatējot pedagoga vai izglītības iestādes vadītāja rīcības nesavienojamību ar ieņemamo amatu, pieņemt lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu (piemēram, rīkojuma veidā) ar konkrēto darbinieku, izvēloties gadījumam piemērotāko darba tiesisko attiecību izbeigšanas faktisku pamatojumu un attiecīgu Darba likuma normu.

Turklāt, ja persona būs atlaista no amata šādā veidā, tai vēl piecus gadus pēc šī incidenta nebūs tiesību ieņemt pedagoga amatu. IZM skaidro, ka šis ierobežojums atbilst Satversmē noteiktajām tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos. Savukārt termiņš pieci gadi noteikts, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus ieņemt, piemēram, prokurora amatu, tiesneša amatu, kamēr no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības līdere Inga Vanaga Ministru kabineta sēdē norādīja, ka arodbiedrība saredz riskus, ka šādu normu var ļoti plaši interpretēt. "Mēs negribam radīt iespaidu, ka pedagogi būs tā grupa, kas izglītojamiem var nodarīt lielāko ļaunumu un nepareizi audzināt." Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis gan mierināja: jebkurš darba attiecību pārkāpums var notikt tikai normatīvā regulējuma ietvaros, un šai normai ir preventīvs raksturs. "Tas liks skolas vadītājam aizdomāties par to, vai izglītības iestādē ir atļauts aģitēt skolēnus piedalīties citas valsts paramilitārās nometnēs vai vēstures stundas saturā var ienākt citas valsts propaganda, vai obligātās literatūras sarakstā drīkst būt pirms 1986. gada izdotas vēstures mācību grāmatas. Pārkāpumu var novērst, taču paliek jautājums, kā skola ir funkcionējusi pirms tam?" viņš norādīja.

Kā uzsver Kārlis Šadurskis, grozījumu mērķis nav ieviest cenzūru, un jaunais regulējums, visticamāk, attieksies vien uz reto pedagogu. "Mana pārliecība ir, ka 99,99% pedagogu strādā godīgi un audzina skolēnos godīguma izpratni. Cenzūra netiek ieviesta, jo mēs skolotājiem uzticamies. Savukārt  likums domāts tiem, kas izdomājuši likumu pārkāpt. Kritēriji, pēc kuriem skolotājus un direktorus vērtēs, jau ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīcībā. Ja IKVD konstatēs šādu pārkāpumu, tad personai būs tiesības arī apstrīdēt šo lēmumu – iestādes vadītājam, ministrijā vai tiesā," skaidro ministrs.

Samazināsies kvalitātes pakāpju skaits

Izglītības likuma grozījumi paredz arī citas jaunas normas. Piemēram, izmaiņas kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtībā. Jau kopš 2012./2013. mācību gada IZM koordinē pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesu. Lai sistēmu pilnveidotu un uzlabotu, ministrija 2015. gadā izveidoja darba grupu, kurā, septiņas reizes tiekoties ar dažādiem speciālistiem un nozarē iesaistītajiem, lemts par nepieciešamajām izmaiņām sistēmā.

Ministrija, pārņemot 2015. gada 22. decembrī izveidotās darba grupas iestrādnes, iniciējusi jaunu darba grupu ar mērķi sagatavot pedagoga profesijas standartu, pilnveidot prasības pedagogiem nepieciešamai izglītībai un kvalifikācijas atbilstību (t.sk. budžeta vietu plānošanu pedagoģijas programmām augstskolās), kā arī līdz 2017. gada 31. martam nodrošināt sasaisti ar PPDKN procesu.

"Mēs skolotājiem uzticamies, bet likums domāts tiem, kas izdomājis likumu pārkāpt."

Likumprojekts paredz noteikt trīs kvalitātes pakāpes iepriekšējo piecu kvalitātes pakāpju vietā. Vienlaikus likumprojektā ietverti pārejas noteikumi jaunā regulējuma ieviešanai.

Kārlis Šadurskis skaidro, ka līdz ar to mainīsies kvalitātes pakāpju piešķiršanas kritēriji un principi, ko noteiks jaunajos MK noteikumos, kam jābūt gataviem līdz 2017. gada 31. martam. Ministrs norāda, ka likuma norma ir jāgroza arī, lai neveidotos pārrāvums, jo 2017. gada 31. augustā 1482 pedagogiem beigsies piešķirto pakāpju termiņš – līdz ar to jaunajām pakāpēm ir jābūt piešķirtām no nākamā mācību gada, lai pedagogi no termiņa pārrāvuma neciestu.

No 2018. gada valsts vairs nefinansēs internātskolas

Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī speciālo skolu finansēšanā. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 2015. gadā vairāk nekā 50% bērnu, kas mācās internātskolās, nāk no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm. Tas nozīmē, ka viņi izglītību iegūst segregētā vidē un personības izaugsmei ir būtiski viņus iekļaut sabiedrībā. 2015./16. mācību gadā valstī bija 16 pašvaldību dibinātas internātskolas (2016./2017. mācību gadā – 15), kurām bez mērķdotācijas pedagogu darba samaksai tika aprēķināts valsts finansējums uzturēšanas izdevumiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Kopējais finansējums 2016. gada astoņos mēnešos (janvāris – augusts) ir 3 203 528 eiro.

Ministrija ir analizējusi skolu tīklu un secinājusi, ka bieži vien netālu no pašvaldības internātskolas atrodas arī pamatskola un vidusskola. Tāpēc IZM norāda, ka nav atbalstāms, ka skolēni, kas varētu mācīties vispārējā skolā, mācās internātskolā tikai sava materiālā stāvokļa vai sociālā statusa dēļ. Kvalitatīvai izglītībai ir jābūt pieejamai visiem, un nepieciešamības gadījumā skolēniem var nodrošināt dienesta viesnīcas pakalpojumu, ko šobrīd atsevišķas pašvaldību skolas jau nodrošina. Tāpat IZM izpētījusi, ka visbiežāk konkrētās internātskolās mācās dažādās citās pašvaldībās deklarēti bērni.

Likums "Par pašvaldībām" paredz, ka pašvaldību funkcija ir nodrošināt sociālo palīdzību maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, tai skaitā maznodrošināto ģimeņu bērniem. Tāpēc, lai pašvaldībām neatņemtu šo autonomo funkciju, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, plānots no valsts budžeta nefinansēt pašvaldības internātskolu uzturēšanas izdevumus.

Ministrija turpinās finansēt no valsts budžeta internātskolu pedagogu darba samaksu, savukārt pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumus par internātskolā uzņemtajiem izglītojamiem, kuri ir bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni, kā arī izglītojamiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm turpinās segt no valsts budžeta mērķdotācijas līdz 2017. gada 31. decembrim.

Grozījumi arī paredz noteikt, ka pašvaldību speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta finanšu līdzekļiem segs 30 procentu apmērā no 2016. gadam piešķirtā valsts finansējuma. Plānots arī, ka pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumus valsts finansēs tikai līdz 2017. gada beigām.

Valsts atbalstīs mazākumtautību programmas

Likumprojektā paredzēts noteikt tām skolām, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas un kuru izglītības programmu īstenošanu papildus garantē divpusējie un daudzpusējie starptautiskie līgumi, nodarbināto pedagogu darba samaksas papildu finansēšanu arī tad, ja izglītojamo skaits ir mazāks nekā normatīvajos aktos noteiktais.

Kopumā mazākumtautības skolās 2016./2017. mācību gadā mācās 58 243 skolēni. Savukārt tādās skolās, kurās noslēgti starptautiski līgumi par izglītības programmu īstenošanu, 2016./2017. mācību gadā ir 2494 izglītojamie, kas veido 4,3% no kopējā izglītojamo skaita mazākumtautību izglītības programmās, un tās tiek apgūtas:

  • poļu valodā – 1206 (2%);
  • ukraiņu valodā – 242 (0,4%);
  • igauņu valodā – 197 (0,3%);
  • lietuviešu valodā – 383 (0,6%);
  • baltkrievu valodā – 167 (0,2%);
  • ivritā – 299 (0,5%).

Kā skaidroja Kārlis Šadurskis, tad šīs pārsvarā ir mazas skolas, izņemot Rēzeknes Valsts poļu ģimnāziju. Grozījumi paredz, ka, lai veicinātu mazākumtautību etniskās kultūras apguvi, attīstību un saglabāšanu un mazākumtautību integrāciju Latvijā, valsts var piedalīties tādu izglītības iestāžu nodarbināto pedagogu darba samaksas papildu finansēšanā, kas, pamatojoties uz divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem valstu līgumiem, īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kurās mazākumtautību izglītojamo skaits nepārsniedz 5% no kopējā izglītojamo skaita, kuri apgūst mazākumtautības izglītības programmas.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts 4
Likumdošana/Ministru kabinetā  15.06.2017
18 miljonu atbalsts sadarbībai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā 
Likumdošana/Ministru kabinetā  22.05.2017
Valdība atbalsta nodokļu pamatnostādnes reformas īstenošanai 
Likumdošana/Ministru kabinetā  10.05.2017
Nodokļu reformas projektā korekcijas un garantijas pašvaldību ieņēmumiem 
Likumdošana/Ministru kabinetā  02.05.2017
Plāno izmaiņas autoceļu finansēšanā 
Likumdošana/Ministru kabinetā  13.02.2017
Piedalies aptaujā par darba dienu pārcelšanu! 2
Likumdošana/Ministru kabinetā  26.01.2017
Plāno atļaut fotografēt arhīva dokumentus 
Likumdošana/Ministru kabinetā  24.01.2017
Īstenos visaptverošas mediju vides reformas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  12.12.2016

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti