Svētdiena,
20. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Studējošo un absolventu reģistrā apkopos datus arī par nodarbinātību un algām


Laura Studente,
LV portāls

04.10.2016

ĪSUMĀ

  • Studentu un absolventu reģistrs tiks veidots kā Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.
  • Reģistrā iekļaus datus par pirmā un otrā līmeņa profesionālās un akadēmiskās augstākās izglītības studiju programmu studentiem, doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī apmaiņas studentiem.
  • Reģistrs sniegs salīdzināmus, sistemātiskus datus par absolventu gaitām darba tirgū, lai novērtētu, vai valsts līdzekļu ieguldījumam ir ekonomiskā atdeve.
  • Dati būs nepieciešami vien statistikas vajadzībām.
  • Problēmas var radīt tas, ka būs absolventi, kas datubāzēs neparādīsies, piemēram, tie studenti, kas mācās vai strādā ārzemēs.
  • Izmaksas, kas augstskolām var rasties, veicot datu sagatavošanu un iesniegšanu, tiks segtas no studiju bāzes finansējuma, kurā ir paredzēti arī infrastruktūras izdevumi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



Tiesību aktu projekti


Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Septembra beigās Ministru kabinets atbalstīja Augstskolas likuma grozījumus, kas paredz vienota augstskolu studējošo un absolventu reģistra izveidi. Tajā tiks apkopota ne tikai informācija par to, kad students mācības uzsācis un beidzis, bet arī ziņas par absolventa nodarbinātību un atalgojuma līmeni.

Lai nodrošinātu iespēju iegūt visaptverošus datus par pretendentiem uz pirmsskolas izglītības iestādi, vispārējās izglītības iestāžu skolēniem, kā arī par pedagoģisko personālu, 2009. gada augustā darbu uzsāka Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS).

Taču jau drīzā nākotnē šo sistēmu papildinās arī studējošo un absolventu reģistrs – to paredz Augstskolu likuma grozījumi, kurus 27. septembrī tālākai virzībai Saeimā apstiprināja Ministru kabinets. Likumprojekts paredz, ka reģistrā iekļaus ne tikai datus par studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, bet arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem.

Ļaus izsekot ieguldījumam augstākajā izglītībā

Pati ideja par šāda reģistra izveidi nav jaunums – tā apspriesta jau vairākus gadus un ietverta pat Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. "Likumprojekts ļaus izsekot ieguldījumiem augstākajā izglītībā un to atbilstībai darba tirgus un tautsaimniecības vajadzībām. Ja mēs gribam mērķtiecīgi ieguldīt valsts budžeta līdzekļus, mums ir jāredz, vai absolventi, kas nonāk darba tirgū, tiek adekvāti novērtēti un ir pieprasīti," Ministru kabineta sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane.

Šobrīd dati par studentiem pieejami vien apkopotā veidā, tiem ir ierobežota analīzes iespēja, kā arī nav iespējams salīdzināt ieguldījumu ar reālajiem rezultātiem, kā arī tos analizēt kopsakarā ar vispārējās izglītības datiem. Savukārt, ieviešot reģistru, IZM iegūs salīdzināmus, sistemātiskus datus par absolventu gaitām darba tirgū, varēs novērtēt, vai valsts līdzekļi ir ieguldīti pareizās programmās, vai šim ieguldījumam ir ekonomiska atdeve, kāds ir studiju programmu īstenošanas ieguldījums tautsaimniecībā, kā arī varēs prognozēt nākotnes nodarbinātību.

Turklāt ne mazāk svarīgi ir tas, ka reģistrā pieejamā statistiskā informācija ļaus sadarboties ar pētnieku grupām, kas izglītības politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem dos iespēju iegūt svarīgus datus. Tāpat šie rādītāji ļaus nodrošināt Latvijas dalību starptautiskajos pētījumos.

Datus reģistrā uzkrās vismaz trīs gadus pēc absolvēšanas

Reģistrā plānots iekļaut informāciju par Latvijas augstskolu un koledžas pirmā un otrā līmeņa profesionālās un akadēmiskās augstākās izglītības studiju programmu studentiem, doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī par tiem studentiem, kas devušies apmaiņas programmā kādā no ārvalstu augstskolām.

Ir plānots apkopot un centralizēti uzkrāt informāciju gan par datiem, kad students ir uzsācis mācības vai paņēmis akadēmisko gadu vai devies apmaiņā un kad studijas beigtas. Šos datus nodrošinās augstskolas un koledžas, un par to precizitāti būs atbildīgs iestādes vadītājs.

Grozījumi likumā ļaus IZM saņemt informāciju arī no Nodarbinātības valsts aģentūras par bezdarbniekiem, kas aģentūras uzskaitē nonāk 18 mēnešus pēc augstskolas vai koledžas absolvēšanas. Tāpat grozījumi ļaus ministrijai iegūt informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par absolventu nodarbinātību un ienākumiem pēc iestādes absolvēšanas.

"Ja mēs gribam mērķtiecīgi ieguldīt valsts budžeta līdzekļus, mums ir jāredz, vai absolventi, kas nonāk darba tirgū, tiek adekvāti novērtēti un ir pieprasīti."

Jau šobrīd likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19. panta 10.punkts paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra ir pienākums Izglītības un zinātnes ministrijai katra mēneša pirmajā datumā elektroniski VID nosūtīt informāciju par iepriekšējo mēnesi – par visām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību, norādot, kad persona uzņemta vai atskaitīta no mācībām.

To, kāds ir reģistrā iesniedzamās informācijas apjoms un kā tā tiek iesniegta, paredzēts noteikt līdz ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība". Tiks noteikts, ka datus reģistrā uzkrās vismaz trīs gadus pēc absolventa grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanas.

Rūpēsies, lai fizisko personu dati nebūtu publiski pieejami

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, reģistra mērķis nav fizisko personu personificētu datu izmantošana, glabāšana un citas ar datu apstrādi saistītas darbības, bet tikai datu saņemšana statistikas vajadzībām, lai īstenotu augstākās izglītības jomas normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus.

Reģistra pārzinim būs pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības fizisko personu datu aizsardzībai, nodrošinot, ka VIIS publiskajā informācijas daļā, kuru satur sistēma, fizisko personu dati nav pieejami. Fizisko personu datu izmantošana un pieejamība reģistrā tiks regulēta ar VIIS lietotājiem piešķirtajām tiesībām, un lietotājam tiks piešķirtas pieejas tiesības tikai tiem fizisko personu datiem, kuri tam nepieciešami darba vai amata pienākumu izpildei.

Atalgojuma jautājums ir ļoti sensitīvs

Reaģējot uz grozījumiem, Latvijas Rektoru padomes juriskonsults Jānis Bernāts Ministru kabineta sēdē izteica pārmetumu, ka IZM likumprojektu nav saskaņojusi ar augstskolām, kā arī bažas par to, vai šāda reģistra uzturēšana nedublēsies ar tiem pienākumiem, ko augstākās izglītības iestādēm jau šobrīd paredz Augstskolu likums. Viņš akcentēja, ka grozījumu lielākais trūkums ir tajā, ka nav norādīts, kā tiks integrētas dažādās absolventu uzskaites sistēmas, ko jau šobrīd veic augstskolas – vai tas notiks automātiski, vai šie dati uz ministriju būs jānes "blāķiem un ekseļiem".

Viņš arī norādīja, ka absolventu atalgojums ir ļoti sensitīvs jautājums, gan attiecībā uz vairāku iedzīvotāju grupām, gan reģioniem. "Būs reģioni, kuros ir objektīvi zemāks atalgojums. Tāpat ir virkne faktoru, kāpēc absolvents datubāzēs nemaz neparādīsies, piemēram, tie studenti, kas studijas turpina ārzemēs, vai kas tur strādā. Likumprojektu sagatavojot, šie aspekti nav ņemti vērā," akcentēja Jānis Bernāts.

Izglītības un zinātnes speciāliste Laura Treimane gan paskaidroja, ka likumprojekts ar augstskolām nav saskaņots tā steidzamības dēļ, bet par šāda reģistra izveidi ar augstākās izglītības iestādēm ir diskutēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī to paredz ar nozari saskaņotās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. "Mēs piekrītam Rektoru padomei, ka ir jāvienojas par konkrētiem datu parametriem, kurus iekļaus MK noteikumos. Mēs esam gatavi par to runāt. Vienlaikus šis likumprojekts paredz konceptuāli – kas ir studējošo un absolventu reģistrs, kādi segmenti tur tiks iekļauti, kādas ir iesaistītās institūcijas un ka mēs ņemam vērā personas datu aizsardzības nosacījumus. Par šo jautājumu ir diskutēts ar VID, un ir panākts risinājums, ka  varam veidot absolventu datu ainu, respektējot personas datu aizsardzību," skaidroja L. Treimane.

Domstarpības rada arī aspekts, ka šim pasākumam nav paredzēts atsevišķs finansējums – IZM speciāliste L. Treimane skaidro, ka izmaksas, kas augstskolām var rasties, veicot datu sagatavošanu un iesniegšanu, tiks segtas no studiju bāzes finansējuma, kurā ir paredzēti arī infrastruktūras izdevumi.

Rektoru padomes pārstāvis J. Bernāts norādīja: "Augstskolām šādas datubāzes jau ir, taču, protams, lai tās sajūgtu kopā – tie ir izdevumi, un augstskolas savu sagatavošanas darbu veic no saviem resursiem – papildu līdzekļi tam nav paredzēti."

Izglītības un zinātnes ministrija grozījumus vēlas pieņemt vienlaikus ar valsts budžetu 2017. gadam, to motivējot ar nepieciešamību nodrošināt augstskolām un koledžām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma efektīvu plānošanu un kontroli, piešķirot finansējumu kvalitatīvām studiju programmām, kuru absolventi ir pieprasīti darba tirgū un saņem atalgojumu atbilstoši savai kvalifikācijai.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Suņiem – tikai lolojumdzīvnieka pase 2
Likumdošana/Ministru kabinetā  02.08.2017
Arī energoservisa kompānijas varēs saņemt atbalstu daudzdzīvokļu ēku renovācijai 
Likumdošana/Ministru kabinetā  21.07.2017
Jauna kārtība dzīvojamo māju pārvaldīšanas aprēķiniem 
Likumdošana/Ministru kabinetā  21.07.2017
Nodokļu reformas projekta korekcijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  03.07.2017
Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts 4
Likumdošana/Ministru kabinetā  15.06.2017
18 miljonu atbalsts sadarbībai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā 
Likumdošana/Ministru kabinetā  22.05.2017
Valdība atbalsta nodokļu pamatnostādnes reformas īstenošanai 
Likumdošana/Ministru kabinetā  10.05.2017
Nodokļu reformas projektā korekcijas un garantijas pašvaldību ieņēmumiem 
Likumdošana/Ministru kabinetā  02.05.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti