Vispirms jānorāda, ka kompetencēs balstītais izglītības modelis paredz atteikties no daudzajiem, sadrumstalotajiem mācību priekšmetiem par labu sešām pamata un sešām caurviju kompetencēm. Ja pamata kompetences skolēni jau šobrīd apgūst kā mācību priekšmetus, piemēram, matemātikas kompetenci, tad caurviju kompetences ir jaunums, tām sava mācību priekšmeta nebūs, to īstenos katrā no pamata kompetencēm (piemēram, sadarbība, komunikatīvā kompetence).
Datorikas mācību satura aprobācijas pilotprojekts ir pirmais solis virzienā uz jauno izglītības modeli, un, kā secina visas iesaistītās puses, – tas bijis veiksmīgs.
Kā noritēja pilotprojekta aprobācija?
2015. gadā Valsts izglītības satura centrs izveidoja darba grupu, kas izstrādāja piecus datorikas mācību programmu paraugus pamatskolas skolēniem. To mērķis - sekmēt skolēna zināšanu pilnveidi un kompetenču attīstību datorikā, lai tas varētu iegūt, analizēt, veidot un apstrādāt dažādu informāciju, kā arī efektīvi izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Tā paša gada pavasarī izstrādāto programmu aprobācijai pieteicās 157 izglītības iestādes, bet pirmo aprobācijas gadu pabeidza 153 izglītības iestādes, un kopumā 2015./2016. mācību gadā datoriku apguva 9084 skolēni.
Mācību programmas skolas īstenoja atkarībā no savām iespējām – aprobācijā tika iesaistīti vai nu visi skolēni, vai tikai daļa no tiem. Turklāt skola varēja izvēlēties, vai datoriku mācīt integrēti, kā atsevišķu mācību priekšmetu, kā fakultatīvu nodarbību vai interešu izglītības sastāvdaļu.
"Pēc daudziem gadiem mācot skolā, viss priekšmets ir noklāts ar pārdomāti sagatavotiem metodiskajiem materiāliem, un tā šajā priekšmetā nav bijis sen."
Mācoties datoriku, skolēniem bija jāapgūst ne tikai tās pamatjēdzieni, programmvadāmo ierīču lietošana un rīkošanās ar datnēm, teksta, attēlu apstrāde, bet arī informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana, algoritmi un datu struktūra, ievadu programmēšana utt.
Tas bija ļoti svarīgi, jo līdz šim skolēni informātikas stundās apguva vien lietišķās informātikas zinības, kas bija ļoti noderīgas, taču nesniedza patieso ainu par datoriku un tās iespējām. Kad jaunietis pabeidz skolu, viņš pārzina datoru un sociālos tīklus, spēlē spēles, taču viņam trūkst algoritmiskās domāšanas. Rezultātā daudzi skolēni pēc mācību beigšanas izvēlējās studēt informāciju tehnoloģijas augstskolā un jau pirmajā gadā veidojās liels studentu atbirums – ap 30-35% skolēnu, jo iespaids par to, kas būs jāmācās, stipri atšķīrās no realitātes.
Līdz ar to informātikas skolotāji jau iepriekš izteica bažas par šīs stundas lietderīgumu informāciju tehnoloģiju pilnvērtīgai apguvei, tāpēc datorikas pilotprojektā tas tika mainīts. Par to ir priecīgs Rīgas 25. vidusskolas datorikas skolotājs Tālivaldis Mežis. "Esmu neiedomājami laimīgs pēc daudziem, daudziem gadiem, kopš mācu skolās, man beidzot 10. klases skolēniem, kuri ir 17 gadus veci, vairs nav tik ļoti jāuzsver lietotājprogrammu Microsoft Word un Excel lietderība. Tagad mēs varam mācīt arī kaut ko interesantu!" norāda skolotājs.
Datorika kā caurviju kompetence
Kā jau minēts, pilotprojektā datoriku varēja aprobēt kā atsevišķu priekšmetu, bet to varēja mācīt arī integrēti. Arī jaunajā satura modelī paredzēts, ka datora prasme jeb kritiskā kompetence būs arī caurviju kompetence, kas parādīsies visos mācību priekšmetos. Tā būs, piemēram, spēja atrast informāciju ar datora palīdzību. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks LV portālam intervijā skaidroja, ka digitālā kompetence ir arī mediju pratība – es ne tikai protu strādāt ar Twitter, bet arī protu kritiski skatīties uz tur publicēto. "Kritiskā domāšana ir caurviju kompetence par to, kā informācija ietekmē citus un mani pašu. Spēja uzvesties digitālajā telpā ir tikpat svarīga, kā spēja uzvesties analogajā pasaulē."
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis skaidro, ka datorika ir svarīga jau no pirmās klases, jo tā attīsta algoritmisko un kritisko domāšanu un ir tikpat pilnvērtīga kā valodas, matemātikas u.c. prasmes. Datorika ir arī tas, ko mēs par sevi publicējam internetā.
Turklāt īpaši tiek uzsvērts, ka datorika ir atrodama visos mācību priekšmetos. Savukārt skolotājs Tālivaldis Mežis norāda, ka datorika iet cieši roku rokā ar tādiem priekšmetiem kā ģeogrāfija, matemātika, vēsture un dabas zinības.
Skolotāju viedoklis – pārsvarā pozitīvs
Lai saprastu pašu skolotāju viedokli par pilotprojektu, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aptaujāja 116 pedagogus, kas bija iesaistīti projektā. LIKTA prezidente Signe Bāliņa stāsta, ka dati ir ļoti reprezentatīvi un vairums jeb 83% aptaujāto skolotāju novērtē, ka pilotprojekts ir noritējis veiksmīgi. Turklāt vairāk nekā puse skolotāju (58%) uzskata, ka datorika skolēniem palīdz sekmīgāk apgūt arī citus mācību priekšmetus. Aptaujā 78% skolotāju atzina, ka ar grūtībām projekta laikā nav saskārušies. Visvairāk pedagogi novērtējuši izstrādātos metodiskos materiālus.
Datorikas skolotājs Tālivaldis Mežis atzīst: "Pēc daudziem gadiem mācot skolā, viss priekšmets ir noklāts ar pārdomāti sagatavotiem metodiskajiem materiāliem, un tā šajā priekšmetā nav bijis sen."
Taču vienlaicīgi parādījās nepieciešamība celt skolotāju kvalifikāciju, uz ko norādīja 88% pedagogu. "IT nozare ir joma, kur cilvēkiem jāmācās visu mūžu. Skolotāji vēlas padziļinātākā veidā apgūt programmēšanu, algoritmus, izpratni par e-vidi, vizuālo programmēšanu, mācību metodiku, jaunās tehnoloģijas iekārtas, video apstrādi u.c. Iespējams, tieši tāpēc 96% skolotāju izrādīja interesi apmeklēt IKT nozares uzņēmumus. Pedagogi visvairāk vēlētos iepazīties ar IKT speciālistu darba ikdienu, programmēšanas produktu un risinājumu radīšanas procesu, kā arī praktiskajām nodarbībām. Savukārt skolēniem, pēc skolotāju domām, būtu interesanti redzēt spēļu programmēšanas un lietotņu izstrādes procesu, dronu apgūšanu, animāciju un video veidošanu, darbu laboratorijās: elektronisku ierīču prototipu veidošanu," stāsta Signe Bāliņa.
Medaļas otra puse – tehniskais nodrošinājums
Tā kā pirmais pilotprojekts noslēdzies veiksmīgi, tad datorikas mācību satura aprobācija turpinās arī 2016./2017. mācību gadā esošajās 153 pilotskolās pēctecīgi 2., 5. un 8. klasē. Savukārt tālākā nākotnē var runāt par datorikas pilotprojektu arī vidusskolā, kur gan nepieciešami jauni metodiskie materiāli.
Jānorāda, ka pagaidām viens no šķēršļiem datorikas mācību satura attīstībai visās skolās ir tehniskais nodrošinājums. Lai gan integrētai datorikai tehniskā ierīce var skolā arī nebūt, tomēr priekšmetam tā ir vajadzīga. Kā LV portālam intervijā atzina VISC direktors Guntars Catlaks: "Latvijas izglītības sistēmas "datorparks" ir novecojis. Datorklases koncepcija ir radusies deviņdesmitajos gados, kur ir paredzētas stacionāras darbavietas, kā arī darbošanās ar standarta programmatūru. Tomēr, lai integrētu digitālo kompetenču prasību visos mācību priekšmetos, pastāv nepieciešamība pēc mobilām ierīcēm, lai katrā stundā skolēniem būtu iespēja izmantot planšetes vai citas ierīces."
Tomēr pagaidām gan par planšeti skolēnam runāt nevar. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norāda: "Mēs nekad nebūsim tik bagāti, lai nodrošinātu pilnu mācību vidi datorikā mazā skolā, kur ir 20 skolēni. Tur ir jābūt saprātīgai iespējai panākt, lai šīs investīcijas atmaksājas, un tam ir nepieciešams sakārtot skolu tīklu."
