Ir pienācis 21. gadsimts, un datorzinātnieki var iepriecināt 60. gadu bērnus – filmās redzētais robots Robijs (Robby the Robot) ir radīts pa īstam, tikai pavisam citādā izpildījumā. Proti, Robija "cilvēciskākā" īpašība – balss, kurā viņš runā un ar kuru var sarunāties –, tagad mājo iPhone telefonos un iPad planšetēs kā robotpalīgs/palīdze Siri. Protams, šīs ierīces nav divus metrus garas kustīgas metāla "lelles", bet gan programmiņa, kas saprot vairākas valodas un var sameklēt informāciju – kāda ir laika prognoze, cikos nākamais seanss pilsētas kino, cik maksā lētākā aviobiļete uz Berlīni? Siri arī ir pieejama jaunākās Apple portatīvo un galda datoru operētājsistēmās Sierra, t.s. testa vai "beta" versijā un būs "standartaprīkojums" visām Apple sistēmām tuvākajā nākotnē.
Ikdienā nemanot saskaramies ar mākslīgo intelektu
Siri un līdzīgi asistenti nav vienīgie ikdienas saskarsmē ar t.s. gudro programmatūru, kuru daži sauc par mākslīgo intelektu. Ja agrāk stūra veikaliņa pārdevējs aiz letes starp pāris simts "parastajiem" pircējiem pazina Lieni un zināja, ka viņa pirks rupjmaizi, kefīru un lauku žāvēto gaļu, tagad elektroniskā tirgotava Amazon šo pašu Lieni pazīst starp desmitiem miljonu lietotāju un "zina", ka viņa parasti meklē sporta apavus. Vienā gadījumā pārdevēja Ludmila būs novērojusi un izgudrojusi, ko Liene pērk, savukārt Lienei liksies, ka Amazon spēj to pašu – viņu atpazīt un ar lielu precizitāti prognozēt viņas vēlmes: "Mums tikko atveda Lāču maizi" vai "Nike tennis shoes 20 % off" (Nike tenisa apavi ar 20% atlaidi).
Pēdējā gadījumā arī par Lieni tika "domāts", vai, pareizāk sakot, aplūkota visa viņas pirkšanas vēsture, iespējams arī citas darbības, ko piefiksējusi mazā izsekošanas programmiņa "cepumiņš" (cookie). Tā pamanīja, ka viņa arī iegriežas Euroskor mājaslapā, kur ir 10% atlaižu akcija. "Cepumiņa" novērojumus uzklausa Amazon programmatūra, kura izskaitļo, ka Liene dzīvo netālu no Euroskor veikala (datu bāzē ir adrese, kur nosūtīja viņas pēdējo pirkumu) un Lienes "personīgais, neredzamas uzraugs" viņai piedāvā apavus ar lielāku atlaidi un piegādi mājā. Un viss iepriekšminētais notiek it kā kāda saprāta vadīts.
Par to, vai vispār var būt autonoms, programmatūras radīts "saprāts", vēl debatē datorzinātnieki un pat filozofi. Tomēr, ja agrāk tās bija diskusijas, kas līdzinājās viduslaiku mūku spriedelēšanai par to, cik eņģeļu var dancot uz adatas gala, šobrīd pārdomām ir nopietns pamats. Pat informācijas tehnoloģijas (IT) nozares speciālisti atzīst – ja agrāk nebija skaidrs, vai datu mašīnas spēj "domāt un mācīties", tad tagad tās veic darbības, kas sāk arvien vairāk līdzināties šīm dzīva cilvēka prāta funkcijām.
Simulē, kā mācās cilvēka smadzenes
Iemesls tam ir tāds, ka ar programmēšanu ir iespējams simulēt cilvēka smadzeņu struktūru un tās pamatšūnas – neironus. Tie ļoti aptuveni atbilst pusvadītājiem, kas veido datoru mikroprocesorus, un tāpat kā pusvadītāji mikroshēmā neironi spēj savstarpēji komunicēt un, saslēdzoties tīklā, "saprast", kuras informācijas apstrādes metodes ir veiksmīgākas. Jau ilgāku laiku "tīrajā" datorzinātnē (laboratorijās) ir strādāts ar t.s. neironu tīklu (neural networks) uzbūvi un attīstību, bet pēdējos gados ir attīstītas metodes, ka šie tīkli, tagad jau kā lietojumprogrammas, var padziļināti "mācīties" lietas par datu bāzēm un datu plūsmām (kaut vai Lienes un miljons citu Amazon pircēju paradumiem) un izdarīt komerciāli derīgus secinājumus.
Arī Latvijā notiek nopietns darbs ar t.s. mākslīgo intelektu, par ko informē Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš. "Ir noticis liels lēciens uz priekšu zinātnē, ir radusies jauna datoru arhitektūra, tā saucamie dziļie neironu tīkli, kas atšķiras no klasiskās datoru arhitektūras, kuru mēs lietojam ikdienā," viņš skaidro notiekošo nozarē.
"Ja agrāk nebija skaidrs, vai datu mašīnas spēj “domāt un mācīties”, tad tagad tās veic darbības, kas arvien vairāk sāk līdzināties dzīva cilvēka prāta funkcijām."
Šie dziļie neironu tīkli "ātri rēķina ļoti kompleksas problēmas, un viss, kas balstās uz šīs jaunās arhitektūras, ir tas mākslīgais intelekts jeb dziļā mašīnmācīšanās (deep learning), par kuras sasniegumiem jūsmojam pēdējā gada laikā," stāsta G. Bārzdiņš.
Mākslīgā intelekta pētnieks atzina, ka šīs tehnoloģijas pasaulē jau praktiski pielieto. "Tas ir ļāvis Tesla (būvē elektriskos auto) autobūves kompānijai izveidot pirmo ikdienā lietoto autopilota automobili, Google kompānijai ļāvis izveidot labāko informācijas meklēšanas un tekstu tulkošanas sistēmu visām pasaules valodām, un FaceBook kompānijai ir ļāvis kļūt par robotžurnālistu, kas katram lietotājam piemeklē viņam piemērotāko lasāmvielu." Tātad vēl viens "neredzams saprāts", kas katru dienu "baro" arī Latvijas Facebook lietotāju informācijas plūsmu. Tikai jautājums – vai šis neironu tīkls zina labāk nekā mēs paši, kas mums būtu jālasa un jāzina? Un vai tas nav, kā angliski saka, "creepy"– šķebinošs?
Attīsta latviešu valodas tulkošanas tehnoloģijas
Tā kā mākslīgā intelekta pētniecība galvenokārt ir intelektuāls darbs, to var veikt Latvijā bez milzu investīcijām telpās un aparatūrā, kā tas būtu kaut vai attīstot automašīnu vai jaunu aviācijas motoru ražošanu. Latvijas mākslīgā intelekta pētījumiem ir sava "latviskā" specifika.
"Lielākie sasniegumi te ir latviešu valodas runas atpazīšanā, kur, sadarbojoties Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijai, ziņu aģentūrai LETA un valodu tehnoloģiju kompānijai Tilde, ir izveidotas pirmās latviešu valodas runas atpazīšanas sistēmas. Tās jau tiek izmantotas mediju monitoringā LETA ietvaros, un pie to ieviešanas jaunu "dialoga ar datoru" pakalpojumu nodrošināšanai strādā arī Lattelecom," skaidro Bārzdiņš.
Viņš piebilst, ka Latvijas pētnieku zināšanas izmanto arī Eiropas līmenī. "Izcilus rezultātus Latvijā ir izdevies sasniegt valodas saprašanas jomā, kas ir ļāvis mūsu zinātniekiem iesaistīties lielā Eiropas līmeņa pētniecības projektā šajā jomā Summa. Arī tulkošanas jomā šobrīd Tilde norit darbs pie pārejas no klasiskajām statistiskās mašīntulkošanas metodēm uz dziļo neironu tīklu pieeju," skaidro Bārzdiņš.
"Pasaules līmeņa kosmosa zinātnieks Stīvens Hokings saredz mākslīgo intelektu kā iespējamo cilvēces gala izraisītāju."
Statistiskā metode palīdz "uzminēt" pareizo tulkojumu, salīdzinot jēdzienu biežumu un lietošanas varbūtību abās valodās. Piemēram, "koks" angliski tulkotu kā wood, jo par to runā visbiežāk. Taču frāzē (ar drukas kļūdu), "tērauda rūpniecībai vajadzīgs koks" (domāts kokss, tulkojumā coke), iespējams, neironu tīkls labāk saprastu kontekstu, redzētu, ka citos tulkojamo tekstu pāros ir runa par kokss/coke.
Latvijas Universitātes pētnieks piebilda, ka Latvijas kompānija arī strādā pie autopilota privātām mašīnām, kas varētu konkurēt ar Tesla "pašbraucējiem". "Jāpiemin arī pētījumi Latvijā automobiļu autopilotu izveidē – pie šīs jomas strādā gan Elektronikas un datorzinātņu institūts sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, gan arī jaunuzņēmums Pilot Automotive Labs".
Atņems darbu palīdzības sniedzējiem pa telefonu
Pasaulē diskusija par mākslīgo intelektu turpinās, un tā ir kļuvusi pat par galveno tēmu nesenā žurnāla Economist numurā, kas atskatās uz bažām 19. gadsimta sākumā, ka tvaika mašīnas atņems darbu virknei arodu. Tā vietā, protams, radās daudz jaunu arodu un profesiju, kaut vai mehāniķi, kas mašīnas apkopa, un inženieri, kas projektēja jaunas mašīnas. Economist uzskata, ka ar mākslīgo intelektu būs līdzīgi – tas aizstās virkni apkalpojošos darbus.
IT konsultāciju kompānija Accenture Latvijā nesen demonstrēja sava sadarbības partnera SAP vajadzībām radīto mākslīgā intelekta risinājumu Amelia. Tas ir sievietes tēls, kas datorvidē "sarunājās" ar SAP uzņēmuma vadības sistēmas lietotāju – parasti kāda uzņēmuma grāmatvedi, lai ierīkotu jaunus uzskaites kontus un tos saskaņotu ar esošo un līdzšinējo darbību ar sistēmu. Kā prezentācijā norādīja Accenture pārstāvji, Amelia aptuveni sešās minūtēs paveic to, kas cilvēkam prasītu vairākas stundas. Protams, šādas sistēmas veiksmīga ieviešana, un ne tikai grāmatvedības sistēmu klientu apkalpošanā, nozīmētu, ka daļa klientu apkalpotāju un t.s. palīdzības telefonu/interneta čata "dzīvie" darbinieki kļūs lieki. Jau tagad runā, ka virkni vienkāršu sarunu var veikt runu atpazīstoši roboti – piemēram, pieņemt vienkāršu pasūtījumu, rūpīgi atkārtojot klienta teikto un gaidot apstiprinošu atbildi – "vienu peperoni picu?" (jā) vai pierakstu pie ārsta "otrdien, plkst. 14? (jā)".
Miljardiem vērts globāls tirgus
New York Times uzskata, ka mākslīgā intelekta tirgus tuvākajos gados būs miljardiem vērts un globāls, ja tas jau nav šobrīd sasniedzis šos skaitļus. Accenture speciālisti norāda, ka gan IT koncerns Google, gan Amazon piedāvā piekļuvi savām mākslīgā intelekta sistēmām, lai neatkarīgi attīstītāji varētu izstrādāt risinājumus noteiktām industrijām un nozarēm.
Tas liekas daudzsološi, taču ir arī citi viedokļi, kas brīdina par sekām, ja datorsistēma (vai internets kopumā) kļūtu pašapzinīgs un autonomi rīcībspējīgs. Viens šausmu scenārijs jau ir redzēts pirmajā Terminator sērijas filmā (1984. gads). Tur tiek uzstādīts internetam līdzīgs datu tīkls Skynet, lai tas, pēc savas mākslīgā intelekta izpratnes, pasargātu Zemi no t.s. eksistences briesmām (amerikāņu cilvēkaprāt, no Padomju Savienības kodoluzbrukuma vai asteroīda ietriekšanās zemeslodē). Savukārt Skynet saprot, ka cilvēku suga ar savu garo karošanas un postīšanas vēsturi, ar dabu piesārņojošo industriju ir galvenais drauds Zemei, un izraisa kodolkaru, lai šo sugu iznīdētu. Šādā apokaliptiskā redzējumā dalās ne tikvien galvenās Terminators lomas atveidotājs Arnolds Švarcenegers (savā aktiera darbā, ne personīgos uzskatos), bet arī pasaules līmeņa kosmosa zinātnieks Stīvens Hokings, kas saredz mākslīgo intelektu kā iespējamu cilvēces gala izraisītāju.
