Ideju par LLMM īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (Fonds), kuru izveidojis "ABLV Charitable Foundation" (2006. gadā labdarības fondu dibināja "ABLV Bank" akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs) un Borisa un Ināras Teterevu fonds. (Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi 2010. gadā nodibināja fondu ar nolūku atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas.) Topošais muzejs būs privāts, kas ir plaši izplatīta prakse visā pasaulē.
Veido kolekciju
Fonda līdzdibinātājiem – "ABLV Bank" akcionāriem – interese par laikmetīgo mākslu bija jau sen, bet tā konkretizējās 2005. gadā, kad tika parakstīts līgums ar Kultūras ministriju (KM) par ieguldījumu topošās laikmetīgās mākslas kolekcijā. "ABLV Bank" kolekcijas tapšanā uzņēmās investēt gandrīz 1,5 miljonus eiro. Visai laikmetīgās mākslas muzeja darbu kolekcijai, ko veido valsts īpašumā esoši un privāto investoru iegādāti mākslas darbi, tos izvēlas starptautisku ekspertu komisija, kurā ar "ABLV Charitable Foundation" atbalstu strādā speciālisti no Baltijas, Vācijas un Krievijas.
Fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs gan atzīst, ka kopš 2007. gada valsts jaunu kolekcijas darbu iegādē nav ieguldījusi ne centa, tomēr atzinīgi vērtējams tās nozīmīgais darbs kolekcijas popularizēšanā, uzturēšanā un izpētē. Patlaban kolekcijā ir vairāk nekā 200 darbu, un tajos ir investēti apmēram 800 000 eiro.
"Redzam, ka valstij tuvāko piecu, desmit gadu laikā nebūs līdzekļu, lai īstenotu šādu projektu. "
Iecere par LLMM radusies 2014. gadā Rundāles pils dzimšanas dienas atcerei un restaurācijas pabeigšanai veltītajā pasākumā, kad vieni no lielākajiem kultūras un mākslas atbalstītājiem Latvijā Teterevu ģimene sāka lūkot pēc jauna, ambicioza un vērienīga mecenātisma projekta un viņu vīzija saskanēja ar E. Berņa un O. Fiļa izveidotā labdarības fonda laikmetīgās mākslas un pilsētvides programmu mērķiem, stāsta Fonda valdes priekšsēdētājs R. Surnačovs. Teterevu ģimene ir ilggadīgi "ABLV Bank" un tās akcionāru partneri arī citos mecenātisma projektos. Piemēram, Rundāles pils restaurācijā līdz ar Borisa un Ināras Teterevu fondu piedalījās arī "ABLV Bank."
Sadarbība ar Kultūras ministriju
LLMM projekts tiek īstenots arī tāpēc, ka "redzam – valstij tuvāko piecu, desmit gadu laikā nebūs līdzekļu, lai īstenotu šādu projektu," uzsver R. Surnačovs.
2014. gada rudenī tika parakstīts nodomu protokols ar Kultūras ministriju par to, ka Fonds apņemas piesaistīt finansējumu muzeja būvniecībai 30 miljonu eiro apmērā, nodrošināt muzeja darbību, pārvaldīšanu un attīstību. Savukārt KM norāda, ka darbs norit atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam dokumentam "Radošā Latvija", un ir apņēmusies izstrādāt un virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvos aktus un lēmumu projektus par LLMM būvniecības ieceres īstenošanu sadarbībā ar Fondu. KM kā partneris arī iesaistās topošā muzeja krājuma veidošanā un tā iekļaušanā valsts muzeju kopkrājumā, sabiedrības pieejamības nodrošinājumā, izglītības un attīstības programmās, arī labas pārvaldības nodrošinājumā atbilstoši Latvijas valsts akreditēta muzeja statusam. KM arī deleģēja savus pārstāvjus gan LLMM koncepcijas procesa izstrādei, gan starptautiskā LLMM metu konkursa darbu izvērtēšanai.
Arhitekts un KM eksperts Jānis Dripe saka, ka LLMM metropolei ir ļoti vajadzīgs. "Neatrisinātas ir palikušas tikai divas lietas – akustiskā koncertzāle un LLMM. Celt šādu muzeju bija privātā mecenāta izvēle – tā ir ļoti laba izdevība valstij tikt pie šāda līmeņa projekta."
Arhitektūras konkursa organizētājs - "Malcolm Reading Consultants"
R. Surnačovs: "Ņemot vērā, ka Latvijā nav lielas pieredzes apjomīgu projektu celtniecībā, izņemot Nacionālo bibliotēku un dažas koncertzāles, ļoti labi apzinājāmies, ka ekspertīze un pieredze tieši muzeju būvniecībā noteikti ir jāmeklē ārzemēs. Arī konkursu organizēšana ir diezgan liela māksla, tāpēc izvēlējāmies "Malcolm Reading Consultants", kas nodarbojas ar pasaules mēroga arhitektūras konkursu organizēšanu teju 18 gadus. Konkurss tika novadīts ļoti profesionāli un līgumā paredzētajos termiņos.
Reizēm arhitekti saka, ka pamatproblēma lielu projektu realizēšanā ir klients, kas nezina, ko grib. Tāpēc gandrīz gadu veltījām, lai izstrādātu muzeju koncepciju – muzeja funkcionālās un operacionālās prasības, piemēram, izstāžu zāles apjomi un kapacitāte, kolekciju aprites īpatnības, tehniskās prasības ēkai utt., ko kopīgi izstrādāja gan Fonda pieaicinātie, gan KM eksperti."
"Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas jumta siluets nav tikai nodeva būves izteiksmīgumam – piramidālās izbūves ekspozīcijas telpās nodrošina maksimālu dabīgās gaismas klātbūtni. "
Fonds izveidoja arī nolikumu, kas bija nepieciešams LLMM ēkas metu konkursa dalībniekiem, kuru pērn organizēja "Malcolm Reading Consultants". Tajā piedalīties pirmajā kārtā uzaicināja 25 pazīstamus starptautiskus arhitektu birojus, septiņi no tiem turpināja nākamo sāncensības posmu. Konkursa nosacījumos tika izvirzīts uzdevums starptautiskajiem arhitektu birojiem metu projektus izstrādāt radošā partnerībā ar Latvijas arhitektiem. Radošās komandas piedāvājumus žūrijai publiskā prezentācijā, kāda Latvijā notika pirmo reizi, izklāstīja šogad jūnijā. LLMM metu konkursa žūrija par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam atzina Lielbritānijas arhitektu biroja "Adjaye Associates" un viņu Latvijas partneru "AB3D" tandēmā radīto darbu.
Arhitektūra kā saruna ar gaismu
J. Dripe, būdams žūrijas komisijas loceklis, uzvarētāja "Adjaye Associates" un "AB3D" izstrādāto projektu vērtē šādi: "Lineārā ēka ir interesanta ar publiskai būvei piederīgu lakonisku kopējo formu, ko veiksmīgi bagātina fasādes detaļas un izteiksmīgs jumta siluets – te vēsturiskā centra tuvums un mantojuma aspekts sasaucas ar mūsdienām. Ieeja muzejā risināta kā vērienīga slīpa plakne un telpa sociālām aktivitātēm. Tā ir pilsēttelpā labi pamanāma un dod papildu iespējas muzeja darbībai. Atzīstams ir reģionam raksturīgu materiālu izmantojums – muzeja arhitektūras tēlā dominē koks. Ēkai ir arī laba funkcionalitāte, un konkrēta režija apmeklētāju plūsmai un mākslas baudīšanai. Publiskajām zonām ir laba saikne ar parka teritoriju blakus muzejam. Pieminētais jumta siluets nav tikai nodeva būves izteiksmīgumam – piramidālās izbūves ekspozīcijas telpās nodrošina maksimālu dabīgās gaismas klātbūtni. Arhitektūra kā saruna ar gaismu Ziemeļeiropas mākslas metropolē Rīgā. Tieši starpnacionāls redzējums ar atsaucēm uz reģionālo, gaismas aspektu risinājums, koka lietojums un pārdomātais funkcionālais risinājums bija noteicošais starptautiskās žūrijas pozitīvam lēmumam par Apvienotās Karalistes biroja "Adjaye Associates" un Latvijas arhitektu no "AB3D" kopdarbu."
Muzeju atklās 2021. gada novembrī
Ar konkursa uzvarētāju - Lielbritānijas arhitektu biroju "Adjaye Associates" – notiek sarunas par līguma nosacījumiem. "Tas ir tikai starts, priekšā ir piecu gadu darbs," atzīst Fonda valdes priekšsēdētājs. Paredzams, ka līdz 2016. gada beigām Fonds parakstīs līgumu ar arhitektiem, lai 2017. gadā sāktu darbu pie muzeja projekta izstrādes.
Savukārt 2018. gada 18. novembrī, ierokot kapsulu, "New Hanza City" teritorijā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu (teritorija šobrīd pieder "ABLV Bank", bet paredzēts to nodot īpašumā Fondam) paredzēts sākt muzeja ēkas būvniecību. LLMM Rīgā iecerēts atklāt 2021. gada 18. novembrī. Vienlaicīgi ar muzeju tam blakus tiks veidots pusotru hektāru plašs pilsētas dārzs, kura izmaksas varētu būt daži simti tūkstoši eiro, un to finansēs "ABLV Charitable Foundation".
Galvenais, lai ir dzīvība
Muzejs, kas varētu būt četru sešu stāvu ēkas augstumā, tiek veidots kā valsts nozīmes un starpreģionāli funkcionējoša kultūras institūcija. Ēkas platība būs 7000 kvadrātmetri, kas, no vienas puses, ļaus pozicionēties muzejam kā ar vislielākajām laikmetīgai mākslai veltītām izstāžu platībām Baltijā, bet, no otras puses – tas nav daudz, lai izstādītu visu kolekciju, kurā būs mākslas darbi, kas veidoti, sākot no 1960. gada. Līdz ar to kolekcija rotēs, ekspozīcijas pārsvarā tiks veidotas no pamatkolekcijas, protams, būs arī viesizstādes. Savukārt muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs.
Muzejā līdzās izstāžu darbībai plānota izglītības un sabiedriskās līdzdalības programma. Ir paredzēta auditorija 200 cilvēkiem, kuru varēs izmantot konferencēm, koncertiem, prezentācijām, performancēm. Ir paredzēta vieta bērnu studiju zālei. "Ļoti liela nozīme šajā projektā ir izglītības programmai, īpaši ņemot vērā, ka laikmetīgā māksla lielai daļai auditorijas ir nezināma. Jāparāda, ka tā ir kas interesants un aizraujošs," klāsta R. Surnačovs.
Izmaksās līdz 1,3 miljoni eiro gadā
Muzeja attīstības koncepcijas ietvaros ir izstrādāts arī finansēšanas modelis. "Apzināmies, ka muzejs diezin vai sevi atpelnīs, ka nāksies to visu laiku dotēt, lielākoties no privātajiem līdzekļiem. Izmaksas varētu svārstīties no miljona līdz 1,3 miljoniem eiro gadā, bet ar muzeja darbību varētu nosegt līdz 40% izmaksu. Kā jebkurš Latvijas muzejs, arī LLMM plāno saņemt akreditāciju, sniegt pieprasījumu pēc valsts līdzekļiem, lai segtu daļu no uzturēšanas izmaksām. Muzejā varētu strādāt ap 40 darbinieku.
Biļešu cena? Labi saprotam, ka tās nevar būt dārgas, jo galvenais, lai muzejs nav tukšs, tur ir jābūt dzīvībai, kustībai. To mēģināsim panākt ar visiem līdzekļiem," apgalvo Fonda valdes priekšsēdētājs R. Surnačovs.
