NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
31. maijā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzņēmējdarbība

Radošo industriju un reģionālajiem biznesa inkubatoriem pieejami gandrīz 33 miljoni eiro

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: EM
Designed by Freepik

No Eiropas Savienības (ES) jaunā plānošanas perioda 2014.–2020. gadam fondu finansējuma reģionālajiem biznesa inkubatoriem būs pieejami gandrīz 25,8 miljoni eiro, bet radošo industriju inkubatoram – 7,06 miljoni eiro. Atšķirībā no iepriekšējā perioda 2007.–2013.gadam atbalsta principa, kad inkubācijas pakalpojumu sniegšanas funkcijas tika nodotas komersantiem, tagad tās veiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
īsumā
  • Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums reģionālajiem biznesa inkubatoriem ir 25 764 706 eiro, bet radošo industriju inkubatoram - 7 058 823 eiro.
  • Šajā ES fondu finansējuma periodā LIAA pati veiks fondu administrēšanas funkciju un darbosies kā operators.
  • Biznesa un radošo industriju inkubatori varētu sākt darboties šoruden.
  • Radošo industriju inkubators atradīsies Rīgā, Miera ielā 58, Tabakas fabrikas kvartālā.
  • Inkubācijas atbalsts ietvers divas fāzes – pirmsinkubācijas un inkubācijas.
  • Atbalsts biznesa inkubatora klientiem paredzēts līdz 2023. gada 31. decembrim.
  • Pieļaujamā publiskā finansējuma intensitāte no kopējām attiecināmajām izmaksām ir 50%.

Atbalstu komersantiem paredz 3. maijā Ministru kabinetā (MK) pieņemtie noteikumi Nr. 279 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.6. pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" īstenošanas noteikumi".

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums reģionālajiem biznesa inkubatoriem ir 25 764 706 eiro, ko veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF)  finansējums 21 900 000 eiro un valsts budžeta finansējums 3 864 706 eiro. Savukārt plānotais kopējais finansējums radošo industriju inkubatoram ir 7 058 823 eiro,  ko veido ERAF finansējums seši miljoni eiro un valsts budžeta finansējums 1 058 823 eiro.

Pasākuma īstenošanu nodrošina LIAA  kā projektu iesniedzējs un EM kā atbildīgā iestāde sadarbībā ar Kultūras ministriju radošo industriju inkubatora gadījumā. Plānots, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ierobežotu projektu iesniegumu atlasi varētu izsludināt tuvākajā laikā, bet apstiprināt - rudenī. Biznesa inkubatori varētu sākt darboties šoruden.

Biznesa un radošo industriju inkubatora mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi (telpām), konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, ekspertu konsultācijām, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

Jau vasarā darbinieku atlase

LIAA Biznesa inkubatoru nodaļas vadītāja Laura Očagova stāsta, ka iepriekšējā plānošanas periodā LIAA rīkoja vienu iepirkumu par visu pasākuma finansējumu - veica reģionālo inkubatoru operatoru atlasi. Taču šajā ES fondu finansējuma periodā LIAA pati veiks fondu administrēšanas funkciju un darbosies kā operators.

LIAA ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un augstskolām visos nacionālas (t.sk. Rīgā – radošo industriju inkubatorā) un daļā reģionālas nozīmes attīstības centros, kopumā 15, veidos inkubācijas atbalsta sniegšanas vienības – biznesa inkubatorus, pieņemot darbā cilvēkus, vēlams ar pašvaldību rekomendācijām. Katrā no biznesa inkubatoriem strādās divi līdz trīs darbinieki. LIAA jau vasarā plāno izsludināt atklātu konkursu uz jaunajām darbavietām – līdz projekta apstiprināšanai CFLA katrā no 15 biznesa inkubatoriem darbā tiks pieņemts viens darbinieks.

Biznesa inkubatoru atrašanās vieta tiks izvēlēta, balstoties uz konkrētās pašvaldības ieteikumiem, jo "mums ir svarīgi, lai tas atrastos vai nu pilsētas centrā, vai tādā vietā, kur koncentrēta uzņēmējdarbība, lai inkubators dabiski iekļautos kopējā pilsētas attīstības vidē. Ideālā variantā būtu, ja ēkā, kurā atradīsies biznesa inkubators, atrodas "Attīstības finanšu institūcija Altum", Valsts ieņēmumu dienesta vai Uzņēmumu reģistra filiāle – iestādes, kuras uzņēmēji izmanto ikdienā," skaidro L. Očagova.

Telpas, kas nacionālās nozīmes centros (to būs deviņi) būs apmēram 100 kvadrātmetru platībā, bet reģionālas nozīmes centros (seši) apmēram 50 kvadrātmetru platībā, tiks veidotas pēc atvērta biroju principa, līdzīgi kā koprades telpas. Komersantiem telpas un pamatkonsultācijas, piemēram, biznesa idejas novērtēšana, būs pieejamas bez maksas, bet par pārējām, piemēram, finanšu, grāmatvedības jomā, būs nepieciešams 50% līdzfinansējums.

Ja komersantam būs vajadzīgas telpas atsevišķam birojam vai arī ražošanas vajadzībām, tās tiks izīrētas atsevišķi.

L. Očagova stāsta, ka biznesa inkubatoros atbalstu paredzēts sniegt mazajiem un vidējiem komersantiem, taču griesti, vērtējot Latvijas mērogus, noteikti ļoti augsti, piemēram, nodarbināto skaits var būt līdz 250 cilvēkiem. Biznesa inkubatoros nebūs pieejams atbalsts komersantiem, kas darbojas, piemēram, tirdzniecības nozarē ar vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību. Tiks atbalstīti pakalpojumu sniedzēji un ražotāji.

L. Očagova prognozē komersantu un fizisku personu (ideju autoru) interesi par biznesa inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem. "Orientēsimies uz klientiem nepieciešamiem pakalpojumiem, kas sekmē komersantu izveidi un attīstību. Turklāt līdz ar biznesa inkubatoru atvēršanu popularizēsim arī citus LIAA sniegtos pakalpojumus – iespēju saņemt atbalstu dalībai ārvalstu izstādēs, izmantot LIAA pārstāvniecību sniegto atbalstu u.c."

Divas fāzes

Inkubācijas atbalsts ietvers divas fāzes – pirmsinkubācijas un inkubācijas. Pirmsinkubācijas fāze paredzēta fiziskām personām (ideju autoriem), kuri veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību, un sīkiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem. Pirmsinkubācijas fāze ietvers idejas novērtējumu, biznesa modeļa sagatavošanu un apmācības.

Inkubācijas atbalsts jaunizveidotajiem komersantiem ietvers apmācības, mentoringu, telpu pieejamību, biznesa plāna izstrādi, atbalstu produkta prototipa izveidē u.c., investīciju un klientu piesaistē.

Divu veidu granti

Atbalsts biznesa inkubatora klientiem paredzēts līdz 2023. gada 31. decembrim. Pieļaujamā publiskā finansējuma intensitāte no kopējām attiecināmajām izmaksām ir 50%. Atbalsta pakalpojumi biznesa inkubatora klientiem dalās divās daļās – LIAA sniegti un iepirkti pakalpojumi un divu veidu granti. Piemēram, ja komersantam nepieciešams veikt prototipa testēšanu pie pakalpojuma sniedzēja, kas iepriekš izstrādājis prototipu, iepirkums netiks veikts, bet tiks piešķirts grants – par kopējo summu līdz 10 000 eiro. Savukārt no otrā inkubācijas gada būs pieejams grants par kopējo summu līdz 5000 eiro iekārtu, aprīkojuma (tai skaitā iekārtu, materiālu un izejvielu) iegādes izmaksām.

Paredzēts, ka astoņu gadu laikā inkubatoros izveidosies 200 komersanti, grants tiks piešķirts  200 komersantiem un tiks izveidotas 200 darbavietas. Pirmsinkubācijā nefinansiālu atbalstu saņems 180 fiziskas personas.

Radošo industriju inkubators

Arī iepriekšējā ES fondu periodā tika īstenota radošā inkubatora programma, kuras mājvieta bija Andrejsalā. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja Karine Kalniņa stāsta, ka Andrejsalā telpas tika īrētas no privātā sektora, līdz ar to nomas maksa bija atbilstoša tirgus cenām, kas kopumā veidoja ievērojamu inkubācijas programmas izmaksu daļu. Arī atrašanās vieta, pieejamība, telpu funkcionalitāte un ērtība nebija pati labākā.

Šajā plānošanas periodā radošo industriju inkubators atradīsies Rīgā, Miera ielā 58, Tabakas fabrikas kvartālā. Taču sakarā ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukciju vasarā uz Tabakas fabrikas ēku pārcelsies aktieri, un  JRT tur būs pagaidu mājvieta. Līdz ar to radošo industriju inkubators uz laiku atradīsies Ķīpsalā, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, līdzās "Dizaina fabrikas" telpām.

K. Kalniņa saka, ka radošo industriju komersantu interese par radošo industriju inkubatoru ir liela. Bieži vien radošajām idejām ir vajadzīgs pirmsinkubācijas process, kurā apmācības gan privātpersonām, gan fiziskām personām pēc ideju atlases bez maksas varētu notikt līdz pat pusgadam. Tie komersanti, kuri uzņemšanas komisijai apliecinās radošās idejas īstenošanai nepieciešamās pamatprasmes un plānu, varēs iestāties inkubatorā uzreiz.

K. Kalniņa uzsver, ka inkubatorā svarīgi ir attīstīt starpdisciplināru (uzņēmumi, studenti, zinātnieki, mākslinieki) un kompetenču apmaiņas atbalstošu vidi, lai tiktu veicināta dažādu jaunu partnerību, inovāciju veidošanās.

Sagaidāms, ka radošo industriju inkubators varētu sākt darboties rudenī. Radošās industrijas nosaka atbilstoši kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija".

Paredzēts, ka radošajā inkubatorā tiks atbalstīti vismaz 40 komersanti.

Neveiksmīgs modelis

Iepriekšējā ES fondu periodā inkubatoriem tika atvēlēts līdzīgs finansējums – apmēram 28 miljoni eiro. Tomēr darbības modelis nebija veiksmīgs, viena no galvenajām problēmām bija publiskais iepirkums par operatoru izvēli, skaidro EM ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš. No 2007. līdz 2015. gadam biznesa inkubatori darbojās deviņās, desmit lielajās Latvijas pilsētās, piemēram, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē un citviet. "Komersanti gan paši administrēja, gan dalīja naudu," klāsta G. Sniedziņš. "Inkubatoriem bija atšķirīga kvalitāte – bija tādi, kas darbojās ļoti labi, piemēram, Valmierā, Ventspilī, Liepājā. Bet bija arī tādi, kuru fokuss bija vērsts uz riska kapitālu. Un, piemēram, Latgalē piesaistīja komersantus no Rīgas, kuri tikai pa pastu aizsūtīja pieteikumu, ne reizi pat netiekoties."

EM ir konstatējusi, ka privātie operatori iepriekšējā inkubatoru darbības periodā nodarbojās ar telpu, lielākoties īrētu, iznomāšanu, iekšējo ekspertu konsultācijas bieži vien bija vienīgais pakalpojums bez starpniecības, lielākā daļa pakalpojumu bijušas iepirktas ekspertu konsultācijas un pakalpojumi. Savukārt šajā plānošanas periodā LIAA veiks daudzus atsevišķus iepirkumus par konsultācijām un pakalpojumiem, skaidro G. Sniedziņš.

Iepriekšējā inkubatoru programmā nebija arī sadarbības ar pašvaldībām, uzsver EM pārstāvis. Un valstij nebija rīku, kā ietekmēt privāto operatoru darbu. Kad iepriekšējā ES fondu inkubatoru atbalsta programma beidzās, darbu turpina tikai daži inkubatori, piemēram, Ventspils augsto tehnoloģiju parks.

Komersanti par iepriekšējo posmu

Bijusī Rēzeknes un Daugavpils inkubatoru vadītāja Aija Vanaga piekrīt, ka iepriekšējā ES finansētā inkubatoriem izvēlētā pārvaldes sistēma bija neveiksmīga. "Bija noteikta konkrēta tehniskā specifikācija, nebija iespēja elastīgi pārskatīt sasniedzamos rādītājus – tie tika noteikti pirms krīzes, bet krīzes laikā tos nevarēja mainīt." Šī ES plānošanas perioda noteikumus inkubatoriem viņa vērtē kā daudz veiksmīgākus. "Labi ir tas, ka ir noteikts pirmsinkubācijas periods, atbalsts pamatlīdzekļu iegādei. Arī teritoriāli uzņēmēji nav iegrožoti – ja uzņēmums atrodas vienā Latvijas vietā, bet ražotne ir citā, tad inkubatora atbalstu var saņemt konkrētas ražotnes vajadzībām."

Savukārt bijusī Valmieras inkubatora vadītāja Elīna Leimane uzskata, ka tagad, salīdzinot ar sasniedzamajiem rezultātiem iepriekšējā biznesa inkubatora darbībā, ir relaksēta programma. Viņa atzīst, ka bija problēmas, bet "tas vairāk bija godprātības jautājums". Šajā periodā iepirkumi LIAA būs jāveic pa visu Latviju, piemēram, mārketinga konsultācijām, taču ne visiem der vieni un tie paši konsultanti. Vēl viņa norāda uz ilgo pārrāvumu (iepriekšējie inkubatori darbu beidza 2015. gada rudenī) starp abiem inkubatora darbības posmiem un uz smagnējo un birokrātisko valsts pieeju programmai – "privātais kustas daudz ātrāk".

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI