NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. maijā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Būvniecība
2
2

Rīgas degradētās teritorijas sakārtos par gandrīz 100 miljoniem eiro

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šāda pēc rekonstrukcijas nākamgad 18. novembrī atvērsies VEF Kultūras pils.

Avots: Rīgas dome

Rīgas degradēto teritoriju – Grīziņkalna kultūras un sporta kvartāla, tajā skaitā arī Daugavas stadiona, Teikas un Čiekurkalna (arī VEF kultūras pils), Brasas, Šķirotavas un Imantas apkaimes – revitalizācijai tuvākajos gados tiks atvēlēti lieli līdzekļi – vismaz 94,6 miljoni eiro. Pirmie darbi – VEF Kultūras pils – rekonstrukcija maija sākumā jau ir sākusies.
īsumā
  • Kopējais finansējums Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijai ir paredzēts ne mazāks kā 94 567 990 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums granta veidā – 80 382 791 eiro.
  • Jūnija pirmajā pusē KM plāno virzīt izskatīšanai MK trīs – Brasas, Šķirotavas un Imantas apkaimes teritoriju revitalizācijas stratēģijas.
  • Grīziņkalna kvartāla attīstības un Teikas/Čiekurkalna (VEF teritorijas) projektu īstenošanu, ņemot vērā to gatavības pakāpi, iespējams sākt jau šogad.
  • Rīgas domes Īpašuma departaments ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA "Velve" par VEF Kultūras pils pārbūves un renovācijas darbu veikšanu. Projekta kopējās izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli ir aptuveni 11 miljoni eiro.
  • Revitalizācijas projekti jāpabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

29. martā Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi".

Kopējais finansējums ir paredzēts ne mazāks kā 94 567 990 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums granta veidā – 80 382 791 eiro, bet nacionālais publiskais finansējums un privātais finansējums – ne mazāks kā 14 185 199 eiro.

Noteikumi paredz septiņos gados, līdz 2022. gada 31. decembrim, Rīgas pilsētas degradētajās teritorijās izveidot vai atjaunot sabiedrisko telpu ar platību vismaz 10 000 kvadrātmetri, uzcelt vai atjaunot sabiedriskās publiskās vai komercēkas Rīgas pilsētā ar platību vismaz 20 000 kvadrātmetri un atjaunot 18 objektus. Programma paredz arī palielināt privāto investīciju piesaisti attiecīgajās Rīgas apkaimēs vismaz 60 miljonu eiro apmērā, sasniedzot atbalstāmajās teritorijās iesaistīto privāto investīciju apjomu – 210 miljonus eiro.

Atbildīgā – Kultūras ministrija

Šī programma, kurā finansējumu paredzēts novirzīt degradēto teritoriju revitalizācijai, ir Kultūras ministrijas pārziņā (KM), skaidro KM Eiropas Savienības fondu departamenta Finanšu instrumentu attīstības nodaļas vadītāja Zanda Saulīte. Revitalizējot teritorijas un attīstot sabiedriskus objektus ar kultūras vai sporta funkciju, būtu iespējams uzlabot apkaimes iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veicināt investīciju piesaistīšanu un sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošināt integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā.

Lai veiktu investīcijas konkrētā teritorijā un apkaimē, potenciālajam projekta iesniedzējam ir jāizstrādā teritorijas attīstības stratēģija, kuru saskaņo ar KM, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu (kā atbildīgo un koordinējošo institūciju par pilsētas stratēģiskajām iniciatīvām) un pieņem zināšanai Ministru kabinets.

Virzīs vēl trīs stratēģijas

Februāra pirmajā pusē MK pieņēma zināšanai Grīziņkalna kultūras un sporta kvartāla (kuras ietvaros plānota Daugavas stadiona teritorijas attīstība) un Teikas, un Čiekurkalna attīstības stratēģiju (šīs stratēģijas ietvaros paredzēta VEF kultūras pils un tai pieguļošās teritorijas attīstība).

Jūnija pirmajā pusē KM plāno virzīt izskatīšanai MK trīs – Brasas, Šķirotavas un Imantas apkaimes teritoriju revitalizācijas stratēģijas.

Z. Saulīte klāsta, ka Brasas apkaimi plānots pārveidot, liekot akcentu uz kultūras un radošo industriju uzņēmējdarbības atbalsta funkciju nodrošināšanu. Teritorijā ietilpst Tabakas fabrikas kvartāla pārbūve, "Radošā Latvija" iniciatīvu turpināšana, ko sākuši Miera ielas apkaimes mazie uzņēmēji. "Viņiem trūkst atbalsta, lai attīstītos," akcentējot Brasas apkaimes teritorijas revitalizācijas plānu, uzsver KM pārstāve.

Savukārt Šķirotavas apkaimi paredzēts attīstīt, par pamatu ņemot skatuves mākslu dekorāciju ražotni un tai piegulošo degradēto teritoriju. Šķirotavas un blīvi apdzīvotajā Pļavnieku apkaimē patlaban nav labiekārtotas un kvalitatīvas kultūras norišu vietas, tādēļ atjaunotās ēkas un teritoriju plānots izmantot ne tikai ražotnes funkcijām, bet arī mēģinājumiem, izrādēm un citiem kultūras pasākumiem.

Bet Imantas apkaimi KM redz kā izglītojošo un kultūras centru, par enkuru, ap kuru viss varētu veidoties, atbilstoši attīstot Latvijas Valsts arhīva filiāles infrastruktūru un piedāvātos pakalpojumus.

Plānots, ka Brasas apkaimes teritorijas revitalizācijā indikatīvi varētu tikt ieguldīti 9,4 miljoni eiro, Šķirotavas apkaimes teritorijas sakārtošanā – pieci miljoni eiro, bet Imantas apkaimes teritorijā – 4,990 miljoni eiro.

Daugavas stadiona pārbūvē darbi jau sākušies

Grīziņkalna kvartāla attīstības un Teikas/Čiekurkalna (VEF teritorijas) projektu īstenošanu, ņemot vērā to gatavības pakāpi, iespējams sākt jau šogad, saka Z. Saulīte.

Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka Daugavas stadions un tā apkaime līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots. Stadionā tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu – stadionā būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna "park&ride" autostāvvieta un sakārtota Grīziņkalna infrastruktūra – Vagonu iela, krustojuma pārbūve un satiksmes organizācijas pārkārtošana Daugavas stadiona pievedceļā u.c. darbi.

Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.

Projekta ieviešana faktiski jau ir sākusies, jo 2016. gada 15. aprīlī valsts SIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" ir izsludinājis pirmo apjomīgā stadiona "Daugava" atjaunošanas projekta būvniecības iepirkumu – tas paredz stadiona esošās tribīnes pārbūvi, tai skaitā jaunu tribīņu piebūvju izveidošanu, lai palielinātu skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 000. Iepirkumā paredzētais darbu veikšanas laiks ir 22 mēneši, bet ne ilgāk kā 2018. gada 15. maijs, lai plānotos būvdarbus pabeigtu līdz 2018. gada vasarā notiekošajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

Kā nākošais būtiskais solis paredzēts starptautisks metu konkurss par visu pārējo ēku un būvju atjaunošana vai jaunbūvi, lai projekta ieviešanu pilnībā pabeigtu 2022. gadā.

VEF Kultūras pili rekonstruēs par 11 miljoniem eiro

Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijā uzsvērts, ka VEF Kultūras pils uzskatāma par vienu no minēto apkaimju enkura objektiem, kā rezultātā tās attīstība sniegtu pozitīvu ietekmi uz apkārtējās teritorijas revitalizāciju, veicinot sociālekonomiskas vides uzlabošanos. Tas uzsvērts arī Rīgas attīstības programmas 2014. – 2020. gadam investīciju plānā 2014. – 2016. gadam, nosakot, ka VEF Kultūras pils ir vizuāli un funkcionāli degradēta ēka, kuras revitalizācijai ir nozīmīga loma pilsētas un valsts mērogā.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte stāsta, ka VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību šajā ēkā sāka 1960. gada 1. martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā 50 mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku – gan pirmsskolas vecuma bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan vidējās un vecākās paaudzes rīdzinieki. Kopš ēkas atklāšanas ēkā nav veikti rekonstrukcijas darbi, kas ir ietekmējis tās tehnisko stāvokli. 

Rīgas domes Īpašuma departaments ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA "Velve" par VEF Kultūras pils pārbūves un renovācijas darbu veikšanu. Līgumcena ir 8,97 miljoni eiro, bet kopējās projekta izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli ir aptuveni 11 miljoni eiro. No minētajām izmaksām 6,07 miljonus eiro plānots piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Patlaban gan nav līdz galam skaidrs par ES naudas ieguldījumu VEF Kultūras pils atjaunošanā, jo Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tās rekonstrukcijas izmaksas ir pārāk lielas, lai piesaistītu ES finansējumu, un saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) nosacījumiem minētā specifiskā atbalsta mērķa ietvaros var tikt īstenoti infrastruktūras sakārtošanas projekti, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz piecus miljonus eiro, skaidro FM ES fondu Stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris. FM uzskata, ka KM ir jāpiedāvā jauns risinājums. Savukārt KM pārstāve Z. Saulīte apgalvo, ka par šo situāciju ir atbildīga Rīgas dome. "Rīgas pašvaldība, kuras īpašumā ir VEF kultūras pils un apkārtējā teritorija, izstrādā teritorijas attīstības stratēģiju; sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to izvērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kura savukārt lemj par konkrētā projekta atbilstību konkrētajiem MK noteikumiem."

Pili atklās nākamgad 18. novembrī

Būvniecības darbi VEF Kultūras pilī varētu aizņemt pusotru gadu, tos plānots pabeigt līdz 2017. gada 18. novembrim, Latvijas valsts pasludināšanas dienai, kad arī ir plānota objektu atklāšana.

VEF Kultūras pilī paredzēts atjaunot lielo skatītāju zāli ar 805 skatītāju vietām, tostarp 18, kas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Rekonstruēs arī mazo skatītāju zāli, kurā ir 100 vietas. Pagrabstāvā atjaunos tehniskās telpas, virtuves plānojumu mainīs atbilstoši ES standartiem. Ēkā ierīkos liftu, lai tā būtu piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pirmajā stāvā restaurēs zāli, vestibilu, halli, kāpņutelpas, kā arī fasādes kāpnes, kas patlaban jau ir kritiskā stāvoklī. Otrajā stāvā izmaiņas piedzīvos tualešu telpas, muzeja un suvenīru zāles telpas, kā arī lielās zāles balkons, vestibila balkons ar apejošo galeriju un kāpņutelpas. Trešajā stāvā tiks pārplānotas apmeklētāju tualetes, palielinot to skaitu, kā arī nodrošinot tualeti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiks pārplānotas skaņu ierakstu telpas, rekonstruēs nodarbību telpas. Mākslinieku ģērbtuvēs plānots ierīkot dušu un tualeti. Rekonstrukcija paredzēta arī mansarda stāvam – tajā izvietos kostīmu noliktavas, kā arī tiks atjaunots jumta segums un ierīkota papildu vēdināšanas sistēma.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI