Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likums paredz apdrošināšanu pensijai, pret bezdarbu, darba negadījumiem;invaliditāti, maternitātes un slimības; vecāku apdrošināšanu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2015.gadā valstī bija vairāk nekā viens miljons sociāli apdrošinātu personu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, 2015.gada decembrī 785 449 darba ņēmēji un 10 400 pašnodarbinātie maksāja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas pabalsta, vecāku pabalsta saņemšanas laikā u.c. – personas apdrošina valsts.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Kā skaidroja ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, likumprojektā paredzēts risinājums jautājumos, kuri ir radušies atsevišķu normu piemērošanas praksē, kā arī lai salāgotu šo likumu ar citiem Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.
Iemaksu pārnešana un nodošana starp dalībvalstīm
Ja cilvēks ir nodarbināts vienlaikus divās vai vairākās dalībvalstīs (Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē), sociālās iemaksas ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. Tomēr praksē ir situācijas, kad sociālās iemaksas vienlaikus ir veiktas divās dalībvalstīs, taču nav pieļaujami, ka tas netiek ņemts vērā, piešķirot pakalpojumu, klāstīja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.
Tāpēc ar atsauci uz Eiropas Regulu Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu turpmāk likumā paredzētas jaunas normas – par obligāto iemaksu pārnešanu no citas dalībvalsts un obligāto iemaksu nodošanu citai dalībvalstij, lai iemaksas būtu reģistrētas tikai vienā dalībvalstī. Abos gadījumos likumā paredzēta procedūra, kā tas notiek. Lai pārnestu sociālās iemaksas uz vienu valsti, personai ar iesniegumu jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Eiropas Savienībā gan nav lielas pieredzes, kā valstis šo jautājumu risina, lielākoties jau nerisina, atzīst LM pārstāve, piebilstot, ka tas ir sarežģīts administratīvais darbs. VSAA būs nepieciešams sazināties ar citu valstu attiecīgo institūciju, iemaksas precizēt, jāiesaista arī Valsts ieņēmumu dienests.
Apdrošināts arī konkurences ierobežojuma laikā
Darba likuma 84. pants paredz darbinieka un darba devēja vienošanās iespēju par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums) pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Tā kā šī ierobežojuma laikā bijušajam darbiniekam tiek saglabāti regulāri ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas, likumprojekts paredz, ka šajā periodā cilvēks ir sociāli apdrošināms visā vienošanās darbības periodā.
Nevarēs saņemt apdrošināšanu no Latvijas budžeta un strādāt ārzemēs
Lai nodrošinātu personām sociālās apdrošināšanas stāža uzkrāšanu un kompensētu periodus, kuros persona nav nodarbināta, - maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas pabalsta, vecāku pabalsta saņēmējus, bezdarbnieka pabalsta saņēmējus, nestrādājošus invalīdus –, apdrošina valsts, no pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, veicot sociālās iemaksas šo cilvēku pensijas, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai.
LM grozījumu anotācijā norāda, ka arvien biežāk praksē ir gadījumi, kad persona, par kuru iemaksas tiek veiktas no budžeta, vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļus maksā ārvalstī. Līdz ar to ir gadījumi, kad persona vienā un tajā pašā periodā ir sociāli apdrošināta ārvalstī un sociāli apdrošināta no budžeta Latvijā. Taču likuma 19. panta otrā daļa nosaka, ka iemaksas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka vai kā par pašnodarbināto.
Likuma grozījumu projektā paredzēts, ka turpmāk, saņemot informāciju par personas nodarbinātību vai apdrošināšanu ārvalstī, VSAA anulē personai reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem.
Dati sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā
VSAA piešķir sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, valsts sociālos pabalstus, izdienas pensijas, pamatojoties uz daudziem normatīvajiem aktiem (likumu "Par valsts pensijām", "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", Valsts fondēto pensiju likumu, Valsts sociālo pabalstu likumu u.c.).
Likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredzēts papildināt ar pantu par Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu (SAIS), nosakot, ka tā ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām saņemto informāciju, tai skaitā personu datus, lai nodrošinātu sociāli apdrošināto personu uzskaiti, sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts pabalstu un izdienas pensiju piešķiršanu un izmaksu, valsts budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli, kā arī citu VSAA funkciju kvalitatīvu izpildi.
Kā grozījumu projekta saskaņošanas procesā norādījusi VSAA, informācijas sistēma netiek veidota no jauna, tā ir reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. SAIS mērķis ir nodrošināt personai VSAA administrētos pakalpojumus visā personas dzīves laikā.
Precizēs pārmaksātās naudas atgūšanu
Piešķirot pakalpojumus, tiek noteikts, kādos gadījumos cilvēki zaudē tiesības uz pakalpojumu vai pakalpojuma izmaksa tiek pārtraukta. Piemēram, cilvēks izbraucis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai saņem pabalstus citā valstī. Šādos gadījumos novēloti tiek konstatēts, ka cilvēkam nebija tiesības uz pakalpojumu. Līdz ar to izveidojas pakalpojuma pārmaksas. 2014. gadā VSAA konstatēja pakalpojumu pārmaksu gandrīz 1,7 miljonu eiro apmērā. Lai efektīvāk atgūtu cilvēkam pārmaksātos pakalpojumus, paredzēts precizēt pārmaksu atgūšanas kārtību.
Pašnodarbinātajiem būs tiesības labot ziņas par iemaksām
Normatīvie akti paredz, ka pašnodarbinātā persona var vienu reizi izvēlēties sociālo iemaksu objektu, bet neparedz pašnodarbinātā ziņojuma par sociālajām iemaksām precizēšanu (labošanu). LM norāda, ka praksē ir gadījumi, kad pašnodarbinātās personas vēršas Valsts ieņēmumu dienestā un lūdz labot ziņojumu. Likumprojekts paredz, ka no 2017. gada pašnodarbinātām personām būs tiesības vienu reizi mēneša laikā labot iesniegto ziņojumu par sociālajām iemaksām.
Grozījumu projekts paredz arī virkni citu korekciju, piemēram, no likuma tiek izslēgti fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, jo no šā gada 1. janvāra saimnieciskās darbības veicējiem vairs nav paredzēts šāds nodoklis.
