Šogad, lai īpaši atcerētos laiku pirms 25 gadiem, pēc Ministru kabineta ierosinājuma barikāžu laika dalībnieki jau janvāra sākumā tika aicināti doties uz kādu no piecām atmiņu studijām un izstāstīt savu barikāžu stāstu. Atmiņu studijas no 8.janvāra līdz 9.janvārim darbojās Rīgā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Universitātē un Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā –, Liepājas Universitātē un Vidzemes augstskolā Valmierā.
Video kameras priekšā dalīties atmiņās varēja gan tie, kuri pašaizliedzīgi sargāja valsts stratēģiskos objektus, gan tie, kuri organizēja dežūras, gan arī tie, kuri rūpējās par siltu tēju, zeķēm un cimdiem sargātājiem. Atmiņu stāstus par barikādēm bija iespēja nodot arī savu vecāku, vecvecāku vai citu radinieku vārdā.
Idejas autori solīja, ka iegūtie atmiņu stāsti tiks apkopoti un nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tālākai saglabāšanai, savukārt spilgtākie tiks iekļauti filmā, kas savu pirmizrādi piedzīvos barikāžu atceres pasākumā Ministru kabinetā.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma atmiņu un vēstures tālāknodošanas vārdā aicināja ikvienu Latvijas skolu un skolotāju iesaistīties valstiskā iniciatīvā un laikā no 4. līdz 18.janvārim veltīt vienu mācību stundu barikāžu tēmai. "Arī es Barikāžu dienās biju postenī Dzirnavu ielā pie toreizējā telegrāfa. Toreiz strādāju Valsts plāna zinātniskajā institūtā Pērses ielā 2. Izšķirošajās dienās smērējām sviestmaizes mūsu valsts sargātājiem, atbalstījām viens otru ar dziesmām un ticību Latvijai. Tā bija varonīga un iedvesmojoša kopā būšanas sajūta, tāpēc šodien vēl jo svarīgāk ir apzināties mūsu valsts patieso spēku un varenumu," atminējās Laimdota Straujuma.
Pēc Saeimas iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju barikāžu atceres 25.gadadienas priekšvakarā pie Jēkaba katedrāles sienas iepretim parlamentam tika atjaunoti betona bloki, kas tur ir saglabājušies kopš 1991.gada barikādēm.
Barikāžu atceres dienas ietvaros notiek dažādi pasākumi
Rīgas 2.Meža kapos paredzēts barikāžu aizstāvju piemiņas brīdis. Valsts amatpersonas svinīgi noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un kritušo barikāžu aizstāvju piemiņas vietās Bastejkalnā.
Pie ēkas Torņu ielā 4 piestiprinot ielu norādes plāksni "1991.gada barikāžu laukums", notiks 1991.gada barikāžu laukuma atklāšanas pasākums. Laukuma atrašanās vieta ir pretim Bastejkalnam starp Zigfrīda Meierovica bulvāri, Torņa ielu un Smilšu ielu.Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ielūgumu uz parlamentu saņēmuši 84 barikāžu dalībnieki. Viņiem Saeimas Sarkanajā zālē svinīgi tiks pasniegti Pateicības raksti. Savukārt pēcpusdienā pie Saeimas nama tiks iedegts ugunskurs, pie kura atmiņās aicināti dalīties barikāžu dalībnieki, tā laika politiskie darbinieki un žurnālisti.
Vēl Saeimā notiks jaunas grāmatas "Janvāra hronika. Latvijas Republikas Augstākās padomes barikāžu laika preses relīzes" atvēršana. Izdevumā ir apkopotas Latvijas toreizējā likumdevēja - Augstākās padomes - barikāžu laikā ārvalstu medijiem izplatītās preses relīzes. Video stāstā ir dzirdams toreizējais Augstākās padomes Preses centra vadītājs Aleksandrs Mirļins.
Vakarā Rīgas Domā barikāžu atceres 25.gadadienai notiks koncerts "Ar domu par rītdienu".
Valsts apbalvojums - piemiņas zīme
Ejot gadiem, vēsture par 1991.gada barikādēm daudz jaunu un nezināmu faktu neatklāj, taču šajā datumā nozīmīgi vienmēr ir un būs jautājumi: kas Latvijai bija barikādes, kāda bija to loma toreiz un tagad? Cik cilvēku piedalījās 1991.gada janvāra barikādēs? Cik bija barikāžu dalībnieku?
Ir skaidrs, ka precīzu dalībnieku skaitu neviens nosaukt nevarēs. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm tie varēja būt 45 līdz 50 tūkstoši cilvēku, kuri barikāžu aizstāvēšanā piedalījās, tieši klātesot. Lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tās personas, kuras barikāžu dalībniekus atbalstīja morāli un materiāli, tika izveidots Latvijas Republikas valsts apbalvojums - 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. LV portāls ir skaidrojis, kam šāds apbalvojums pienākas. Šobrīd piemiņas zīmes vairs piešķirtas netiek, bet 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība un 1991.gada barikāžu muzejs vāc informāciju par barikāžu dalībniekiem un piešķir Pateicības rakstus.
Barikāžu laikā, kas bija izšķiroša lappuse Latvijas neatkarības saglabāšanā, patriotisms un vēlme pēc brīvas valsts bija nenoslāpējami. "Svarīgākais bija tas, ka barikāžu dienās sabiedrība bija pilnībā apjēgusi, ka tikai valsts neatkarība, nevis sevi izsmēlušās padomju sistēmas pārbūve un reanimēšana ir risinājums. Barikādes bija superģeniāla ideja. Visu cieņu arī Dainim Īvānam, Romualdam Ražukam, Odisejam Kostandam un citiem, kuri tobrīd apliecināja valstisku domāšanu un spēja uzņemties grandiozu atbildību. Taču nekas nebūtu izdevies bez milzīgās tautas atsaucības. Barikādes bija tautas gribas augstākā manifestācija," tā par barikāžu laiku LV portālam intervijā stāsta toreizējā laikraksta "Latvijas Jaunatne" galvenais redaktors Andrejs Cīrulis.
