NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
15. janvārī, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Nodokļi

Tabakas direktīvas stingrākas prasības jānosaka jaunā likumā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika;
Avots: VID Muitas policijas pārvaldes prezentācija

Latvijai vairs nav daudz laika, lai pieņemtu normatīvos aktus ES Tabakas direktīvas pārņemšanai, ar kuru jāievēro jaunas prasības un plašāki ierobežojumi veselībai draudīgo izstrādājumu apritei, arī cigarešu paciņu noformējumam. Neraugoties uz biedinošajiem brīdinājumiem, tabakas patēriņš valstī ir augsts, ļoti lieli arī budžeta ieņēmumi nodokļos, jādomā, ka arī uz tā rēķina, ka ir spēts atkarot tirgus daļu nelegālajam biznesam.
īsumā
  • Tabakas akcīzes nodoklī katru mēnesi tiek iekasēti apmēram 14 miljoni eiro, kas gadā vidēji valsts budžetu papildina par 170 miljoniem eiro.
  • 2014.gada 19.maijā stājās spēkā Eiropas Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu. Nacionālajiem tiesību aktiem, ar kuriem pārņem direktīvas prasības, jāstājas spēkā līdz 2016.gada 20.maijam.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi liecina par nelegālo cigarešu aprites samazināšanos Latvijā. 2015.gadā par tabakas izstrādājumiem iekasēti 177,3 miljoni eiro, kas ir par 11,1 miljoniem jeb 6,7% vairāk nekā 2014.gadā. Pieaudzis arī cigarešu apjoms legālajā mazumtirdzniecībā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe, raksturojot šos rādītājus, uzsver, ka nelegālā cigarešu tirgus ievērojamo samazināšanos ir sekmējis arī VID efektīvais darbs kontrabandas apkarošanā, kā arī sadarbība ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju. Salīdzinot ar 2013.gadu, VID struktūrvienību izņemto cigarešu skaits ir pieaudzis 2,5 reizes, bet visu valsts tiesībaizsardzības iestāžu kopā izņemto cigarešu skaits ir pieaudzis 1,9 reizes.

Akcīzes nodoklim ir liela ietekme budžetā, taču ienesīgums ir vilinošs arī organizētajai noziedzībai.

Pagājušā gada 11 mēnešos par cigarešu nelikumīgu apriti tiesībaizsardzības iestādes uzsākušas 296 kriminālprocesus. 42% no visiem kriminālprocesiem ir uzsākusi Muitas kriminālpārvalde. Kā skaidro E.Ceipe, tas nozīmē, ka gandrīz puse no šiem nodarījumiem ir saistīti ar kontrabandu. Kriminālvajāšanai pērn nosūtīta 51 no šīm lietām.

Tukšo paciņu pētījums liecina – kontrabanda samazinās

Jaunākais informācijas un mērījumu kompānijas "Nielsen" pētījums par nelegālo cigarešu tirgu (jeb "Tukšo paciņu pētījums")  liecina, ka 2015.gada 4.ceturksnī no Latvijā izsmēķētajām 24,8% bijušas kontrabandas cigaretes. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā un gandrīz uz pusi zemāks nekā 2010.gadā, kad kontrabandas daļa tika lēsta 44,6% apmērā.

Lielākā daļa (66,3%) kontrabandas cigarešu Latvijā ievestas no Baltkrievijas, 22,5% - no Krievijas, pārējās no Ukrainas, Kirgizstānas, Lietuvas un citām valstīm.

Savulaik apjomīgākā kontrabanda ieplūda  no Krievijas, kopš 2012.gada - no Baltkrievijas. Grodņas tabakas rūpnīca atrodas pie pašas Lietuvas un Polijas robežas, tā spēj saražot daudz vairāk nekā Baltkrievijas tirgus vajadzības. Rodas veikli darboņi, kuri  Baltkrievijā saražotās cigaretes nelegāli cenšas pārvest ne tikai uz Latviju, bet uz visu Eiropas Savienības teritoriju, klāstīja E.Ceipe. Organizētās noziedzības grupējumi izraugās virzienus un vietas, kur gūt maksimālu peļņu no cenu starpības.

Latvijā nelegālo produkciju cenšas ievest caur muitas kontroles punktiem Pāterniekos, Indras dzelzceļa stacijā un Silenē, kas atrodas uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Regulāri tiek atklāti slēpņi dzelzceļa vagonos, pārmeklējot ogļu kravas. Indras dzelzceļa stacijā šogad paredzēts uzstādīt skeneri. Tas atvieglos gan muitnieku darbu, gan apturēs šo tendenci kontrabandas virzībai pa dzelzceļu no Baltkrievijas puses.

Taču Baltkrievijas izcelsmes cigaretes vairākkārt ir aizturētas arī Terehovā, uz robežas ar Krieviju.

Kā liecina "Nielsen" pētījums, Latvijā kontrabandas cigaretes visizplatītākās ir Daugavpilī, Saldū, Krāslavā, Kuldīgā, Alūksnē, Jūrmalā, Ludzā. Jāpiebilst, ka nelegālās cigaretes ir arī visās no pārējām pētījumā aptvertajām pilsētām (kopā 25).

Šāds pētījums tiek veikts arī citās valstīs, informēja "Nielsen" pārstāve Iveta Pukše. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī "ārvalstu" cigarešu īpatsvars Igaunijā bijis 12,6%,  Lietuvā  - 19,6%. Tātad kontrabandas pārstāvniecība (24,8% ) Latvijā diemžēl ir daudz lielākos mērogos nekā kaimiņos.

ES Tabakas direktīvas pārņemšana rada jaunus riskus

Nelegālais cigarešu tirgus Latvijā dramatiski pieauga krīzes gados, kad samazinājās iedzīvotāju pirktspēja, vienlaikus strauji tika paaugstināts akcīzes nodoklis tabakai, neizvērtējot riskus – pirktspējai atbilstošu pieprasījuma pieaugumu pēc lētām cigaretēm no trešajām valstīm, kā arī tiesībsargājošo iestāžu gatavību un iespējas kontrabandas apkarošanai. Legālais tirgus toreiz samazinājās gandrīz uz pusi un valsts zaudējumi budžeta ieņēmumos bija ap 90 miljoni eiro. Vienlaikus tika apstiprinātas jaunas prasības cigarešu paciņu noformējumam ar brīdinājuma norādēm. Tas tika izdarīts sasteigti, nedodot ražotājiem laiku sagatavot produkciju tirgum atbilstoši jaunajām prasībām.

Vairāku faktoru kopums pavēra iespēju aktivizēties nelegālajai produkcijai, norāda Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas (TIRNA) valdes priekšsēdētājs Juris Stinka. Viņaprāt, šī prakse patlaban tiek atkārtota, iestrādājot ES Tabakas direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā, kam jāstājas spēkā jau pēc četriem mēnešiem – 20.maijā. Jauno likumu ar izmaiņām prasībās Saeima tikai sāk skatīt, bet Ministru kabineta noteikumus plānots izstrādāt tikai tad, kad likums būs apstiprināts. Laiks ražotājiem pielāgot jaunās prasības tāpat kā 2010.gadā nav paredzēts, un līdz ar to ražotāji nebūs gatavi jau no 20.maija uzsākt ražot jaunā parauga produkciju.

"Organizētās noziedzības grupējumi izraugās virzienus un vietas, kur gūt maksimālu peļņu no cenu starpības."

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, MK izstrādāto Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumprojektu nodeva Sociālajai un darba lietu komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju.

Jaunais regulējums paredz izmaiņas tabakas izstrādājumu iepakojumam, jaunus brīdinājumus par kaitējumu veselībai, vēl virkni citu prasību.  Lai, stājoties spēkā direktīvai, nepārkāptu topošo nacionālo normatīvo aktu prasības, kamēr vēl nav jaunā parauga produkcijas, uzņēmējiem vienīgais risinājums ir veidot uzkrājumus ar vecā parauga produkciju, kas, pēc J.Stinkas domām,  ir absurdi no valstiskā viedokļa. Turklāt šāda situācija radīs riskus gan nelegālā tirgus pieaugumam, gan budžeta ieņēmumiem, jo legālās produkcijas deficīts saasinās pieprasījumu pēc kontrabandas.

Industrijas ieteikumi nelegālā tirgus ierobežošanai ir:

  • pārdomāta nodokļu politika,
  • legālās produkcijas pieejamība tirgū,
  • ES ārējās robežas stiprināšanas pasākumi,
  • tiesībsargājošo institūciju kapacitātes stiprināšana un efektīvāka sodu sistēma, kas nodrošinātu ātru un efektīvu soda piemērošanu pēc pārkāpuma izdarīšanas.

Salīdzinot iesākto kriminālprocesu skaitu ar to, cik ir reāli sodīto cilvēku, tas ir ļoti neproporcionāli, un tas daļai pārkāpēju rada nesodāmības sajūtu un neattur no pārkāpuma atkārtošanas, uzskata J.Stinka.

Nesodāmībai ir dažādas izpausmes un iemesli. Uz LV portāla jautājumu, vai kontrabandisti tiek pieķerti, darbojamies Centrāltirgū, E.Ceipe norāda, ka daudz ir izdarījusi policija, arī regulāri rīkoti reidi. Bet runa ir arī par sodu politiku: " Daudzi no darboņiem saņem sodus, bet atgriežas šajā vietā, sodi paliek nenomaksāti, jo cilvēki, kas nelegālo tabaku tirgo, bieži vien ir tādi, no kuriem nav ko paņemt. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Tāpēc sodu politikai būtu jābūt daudz efektīvākai."

Centrāltirgū tiek monitorētas cenas, cigarešu plūsmas, marku veidi, tādējādi varot  identificēt riskus, piemēram, ka ir pieplūdums noteiktām cigarešu markām, šo informāciju izmantot darbā, lai vērstos pret noziedzīgiem grupējumiem šajā jomā.

Pagājušā gada oktobrī VID un TIRNA parakstīja sadarbības līgumu, šogad plānots sākt izmantot asociācijas piedāvāto cigarešu marķēšanas un digitālās izsekojamības sistēmu Latvijā, kas ļaus izsekot katras paciņas ceļu no ražotāja līdz vairumtirgotājam un mazumtirgotājam. Kā skaidro J.Stinka, sistēma paredz katru cigarešu paciņu marķēt ar īpašu kodu, kas ļaus jebkurā cigarešu pārvietošanas posmā nolasīt informāciju par to, kur šī paciņa ir ražota, kas ir bijis pircējs, kāds ir transportēšanas ceļš. Tātad varēs labāk cīnīties pret cigarešu nopludināšanu nelegālajā tirgū. Šo sistēmu ražotāji paši pakāpeniski ievieš savai produkcijai. Šī prasība arī kļūs obligāta, stājoties spēkā ES Tabakas direktīvai.

Uzziņa. Nozīmīgākie atklātie cigarešu kontrabandas gadījumi

2015.gada 1.aprīlis. MKP Terehova aizturētas septiņas personas par cigarešu un alkohola kontrabandu. Piecas no šīm personām atzītas par aizdomās turētām – tajā skaitā divas muitas un divas robežsardzes amatpersonas. Izņemti 14,5 miljoni cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām.

2015.gada 2.jūnijs. Ludzā aizturētas sešas personas par 32,8 milj. kontrabandas cigarešu nelikumīgu ievešanu no Krievijas. Aizturēti 3 muitas darbinieki, 1 robežsardzes darbinieks un 2 šoferi. Valstij novērstais kaitējums – vairāk nekā 4 miljoni eiro.

2013.gada septembrī kāda autopārvadātāja teritorijā Rīgā kravas automašīnā SCANIA zāģmateriālu kravā tika atklāti 2,7 milj. cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām koka dēļos izveidotās slēptuvēs. 2015.gada jūnijā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret trijām personām par cigarešu kontrabandu lielā apmērā organizētā grupā.

2014.gada augustā VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas atklāja organizētu noziedzīgu grupu, kura Latvijā ieveda kontrabandas cigaretes no Krievijas, izmantojot jūras transportu. Pret astoņām personām tika uzsākts kriminālprocess, kurš 2015.gada aprīlī tika nosūtīts kriminālvajāšanai. Divi organizētās grupas dalībnieki – Krievijas un Kazahstānas pilsoņi – tika izsludināti meklēšanā Vācijā aizdomās par vairāku slepkavību izdarīšanu. Uz abām personām Vācijā izdoti Eiropas apcietinājuma orderi. Kazahstānas pilsonis tika izdots Vācijas tiesībsargājošajām iestādēm. Jau 2015.gadā tika pasludināts tiesas spriedums – vienai personai piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 3 gadiem 6 mēnešiem. Krievijas pilsonis pašreiz atrodas apcietinājumā Latvijā, pēc soda izciešanas tiks izdots Vācijas varas iestādēm.

Avots: VID

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI