NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
30. decembrī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Pirmsskola

Lētākā un efektīvākā bērnu uzvedības labošana – agrā bērnībā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iepriekš LV portālā rakstā "Bīstamie pakāpieni bērna dzīvē: kā pasargāt?" aplūkojām to, ka mūsu valstī gan ir spēkā tiesiskais regulējums, kas precīzi noteic, kam un kā būtu preventīvi jāstrādā ar bērniem, kuriem ir sociālās uzvedības traucējumi, bet šī kārtība lielākoties darbojas "uz papīra", atskaitēs, bet ne reāli dzīvē.
īsumā
  • Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.pantā noteikts – likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu (ja bērns ir probācijas klients), nevalstiskajām organizācijām un citām iestādēm.
  • Latvijā šis darbs tiek veikts novēloti, lielākoties tikai tad, ja bērns jau pārkāpis likumu un nonācis policijas uzmanības lokā.
  • Pašvaldību veiktā likumpārkāpumu profilakse aptver salīdzinoši ļoti mazu bērnu skaitu.
  • Pašvaldībām nav ietekmes sviru, ja vecāki atsakās piedalīties bērna uzvedības korekcijas pasākumos.
  • Efektīvākais un lētākais prevencijas darbs ir bērniem agrīnā vecumā, taču tas tiek īstenots ļoti reti.

Pašlaik spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 58.pantā skaidri noteikts – likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu (ja bērns ir probācijas klients), nevalstiskajām organizācijām un citām iestādēm. Tālāk pēc noteiktām pazīmēm ir definēts bērnu loks, kuriem pašvaldībai ir jāiekārto profilakses lieta un jāizstrādā uzvedības sociālās korekcijas programma.

Esošajā sistēmā saskata daudz trūkumu

Diemžēl, kā liecina Tiesībsarga biroja veiktā aptauja, ja arī bērns nonāk pašvaldības uzmanības lokā un šāda sociālās uzvedības korekcijas programma tiek izstrādāta, tad, pirmkārt, ar lielu novēlošanos, lielākoties pēc policijas iniciatīvas (jo bērns jau ir nonācis konfliktā ar likumu). Otrkārt, mācību iestādes par bīstamām pazīmēm bērnu uzvedībā agrīnākā stadijā vietējo varu informē ļoti reti, un, treškārt, šis darbs kopumā aptver ļoti niecīgu nepilngadīgo personu skaitu. Tiesībsarga biroja kopīgi rīkotajā ekspertu diskusijā "Bērns vai likumpārkāpējs: sodīt vai audzināt?" tika arī secināts, ka šā pasākuma efektivitāte nereti nedod vēlamo rezultātu.

Efektīvu rezultātu, kā paudušas aptaujātās pašvaldības, varētu dot speciālistu ieinteresētība un komandas darbs bērnu sociālās uzvedības korekcijas pasākumu īstenošanā, stingri sekojot programmā iekļauto pasākumu izpildei, cieša sadarbība ar vecākiem un bērnu, kā arī bērnu un ģimenes vajadzībām atbilstoši pakalpojumi un aktivitātes.

Lai paaugstinātu preventīvā darba efektivitāti, būtu jānovērš vēl  arī citi šķēršļi: speciālistu trūkums un sasniedzamība (psihoterapeita, psihologa, bērnu narkologa, bērnu psihiatra konsultācijas, turklāt šo speciālistu pieejamība nereti ir apgrūtināta arī novadu robežās).

Tomēr visvairāk darba efektivitāti ietekmē novēloti uzsākts preventīvais darbs ar bērnu un ģimeni, kas jau prasa daudz vairāk pūliņu un laika un var arī nedot vēlamo rezultātu. Pašvaldības arī norādījušas, ka tām nav atbilstoša pakalpojuma, ko piedāvāt bērniem un vecākiem (satura, ar ko uzvedības korekcijas programmas piepildīt). Turklāt bērnu vecākiem ir vāja izpratne par bērnu uzvedības korekcijas pasākumu būtību un nepieciešamu un arī trūkst motivācijas to darīt. Pašvaldībām nav arī nekādu ietekmēšanas sviru, ja bērni un vecāki atsakās sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu.

Taču Tiesībsarga biroja speciālistu piecu gadu garumā veiktā situācijas izpēte liecina, ka arī pašvaldību vadītāji un liela daļa speciālistu pietiekami nenovērtē šā pienākuma nozīmīgumu. Ir pašvaldības, kurās vienīgais speciālists ir sociālais darbinieks, kas preventīvo darbu ar bērniem veic līdztekus citiem amata pienākumiem, un ir skaidrs, ka tas notiek tikai starp citu, lai nebūtu iemesla pārmetumiem, ka pašvaldība šo jomu atstājusi novārtā.

Kā uzvedības korekciju īsteno Jelgavā

Tā akmeņus var mētāt no viena dārziņa citā, un diez vai kaut kas jūtami mainīsies uz labu. Taču ne visur viss ir slikti, Latvijā atrodami arī labās pieredzes stāsti, kas, šķiet, varētu kalpot par piemēriem pārējām pašvaldībām.

Piemēram, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes darbiniece darbam ar bērniem un ģimenēm Daiga Cīrule stāsta, ka ne tikai Jelgavā, bet Zemgales reģionā bērnu sociālās uzvedības korekcijas darbs norisinās jau vairākus gadus.

Tas 2010.gadā uzsākts, pateicoties Norvēģijas valdības finanšu atbalstam, un norisinās četros posmos, izveidojot to, kas visvairāk vajadzīgs – starpinstitucionālās sadarbības mehānismu, ģimenes atbalsta nodaļu – un nodrošinot ilglaicīgu programmu darbam ar bērniem un vecākiem (tostarp ar ES naudu līdzfinansētas audzinošas interešu grupu nodarbības bērniem), kā arī attīstot brīvprātīgo darbu.

"Visvairāk darba efektivitāti ietekmē novēloti uzsākts preventīvais darbs ar bērnu un ģimeni."

Šo pienākumu veic māmiņas, kuras apguvušas īpašas zināšanas bērnu emocionālajā audzināšanā un brīvprātīgo darbā, un tagad savu brīvo laiku velta tam, lai strādātu ar ģimenēm, kurām tik labi ar bērnu audzināšanu nevedas.

Kā informē D.Cīrule, komandā, kas nodarbojas ar nepilngadīgo sociālās uzvedības korekciju, strādā divi sociālie darbinieki, kas specializējušies darbam ar ģimenēm un bērniem, viens darbinieks strādā ar atbalsta un izglītojošām grupām, un vēl ir psihologs. "Mēs centāmies, lai izpildītu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.pantu, paturot centrā rūpju bērnu ar viņa vajadzībām. Individuālais sociālās rehabilitācijas plāns tiek izstrādāts kopā ar bērnu un viņa vecākiem; katram uzdevumam programmā tiek piesaistīts speciālists (psihologs, narkologs, ģimenes ārsts, sociālais pedagogs, valsts vai pašvaldības policijas pārstāvis, VPD, bāriņtiesa)."

Piemēram, pusaudžiem un jauniešiem ir psiholoģisko un emocionālo resursu aktivizēšanas programma – 10 nodarbības, katra divu stundu garumā. Vecākiem ir izglītojošās nodarbības bērnu audzināšanā, lomu spēles, kuras, kā D.Cīrulei atzinuši bērnu vecāki, atklājušas līdz šim nepamanītu zināšanu trūkumu. Vēl ir arī bērnu emocionālās audzināšanas nodarbības (20 pa trim stundām). "Šīs nodarbības nenotiek lekciju veidā, ir dažādi paņēmieni, lai vecāki labāk izprastu bērnus un otrādi," stāsta D.Cīrule. Viņa arī piebilst, ka kvalitātes vadības sistēmas ietvaros katru gadu norisinās darba efektivitātes izvērtēšana. "Izskatās, ka 2015.gadā būs augstākais izbeigto lietu īpatsvars." Lietas visbiežāk izbeidz, ja programmās iesaistītie bērni nav izdarījuši atkārtotus pārkāpumus.

Tomēr arī Jelgava ir viena no pašvaldībām, kur bērnu uzvedības korekcijas programmas izstrādā tikai pēc policijas ierosinājuma. D.Cīrule gan teic: "Izglītības iestādes diezgan daudz pašas domā par atbalsta sistēmas izveidošanu - katrā mācību iestādē ir vai nu sociālie pedagogi, vai psihologi, un ir arī iekļaujošās izglītības atbalsta centrs. Šādiem bērniem uzvedības korekcijas programmas netiek izstrādātas, taču, ja šāda vajadzība tiktu aplūkota, tad būtu nepieciešams vairāk darbinieku un papildu finansējums."

Bērnam jāpalīdz iekļauties sociālajā vidē jau bērnudārzā

Zināms progress novērojams arī, piemēram, Bauskas novadā, kur iepriekš nepilngadīgajiem nebija nevienas sociālās uzvedības korekcijas programmas, bet pērn tika izveidotas un ieviestas 14, savukārt šogad jau divdesmit. Dina Romanovska, Bauskas novada pašvaldības sociālā darbiniece darbam ar personu grupām atzīst – bērnu sociālās uzvedības korekcijas programmu kvalitāte un pievienotā vērtība būtu daudz augstāka, ja ar to nodarbotos sociālie darbinieki, kuri tieši veic darbu ar ģimenēm un bērniem, turklāt piesaistot nepieciešamās institūcijas un speciālistus. "Esmu arī sapratusi, ka informācija pie mums nonāk novēloti: visas korekcijas programmas izveidojam tikai pēc policijas iniciatīvas."

D.Romanovska uzsver, ka bērna uzvedības korekcijas pasākumi jāsāk jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Turklāt ir vajadzīga pilnvērtīga atbalsta speciālistu komanda "uz pilnu likmi, nevis uz dažām stundām".

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure uzsver - jāsāk ar to, ka visos bērnudārzos - gan pašvaldību, gan privātajos - obligāti vajadzētu būt psihologiem, kas bērniem palīdzētu iekļauties sociālajā vidē. Viņa arī norāda – jāņem vērā cēloņi, kāpēc rodas vajadzība pēc šādām programmām. "Ja nav ekonomiskās stabilitātes, vecākiem nav darba, ja ģimenē nav labvēlīgu apstākļu, bērni uz to reaģē, kļūst nervozāki, agresīvāki."

Uzsverot Norvēģijā gūto pieredzi, I.Dundure pauž pārliecību, ka svarīgs faktors ir vecāku atbildība par bērnu audzināšanu. "Šobrīd atbildība uzlikta mums visiem - pašvaldībai, skolai, bērnudārzam, sociālajiem pedagogiem, bet maz runājam par vecāku atbildību.

"Pašvaldībām nav ietekmēšanas sviru, ja bērni un vecāki atsakās sadarboties ar sociālo dienestu."

Krimināltiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins par šābrīža situāciju nav optimistiski noskaņots: "Kaut arī ieviesti daži jauninājumi, tomēr audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmā saistībā ar bērnu likumpārkāpumiem saglabājies daudz no tā, kas bija pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, protams, mainot terminoloģiju. Cerīgi ir vienīgi tas, ka pēdējā laikā politiķi un ierēdņi vairāk domā par to, ka situācija ir jāmaina."

A.Judins pozitīvi vērtē Krimināllikuma grozījumus, kas jau vairākus gadus liedz piemērot brīvības atņemšanas sodu bērniem, ja nodarījums nav smags. Jā, sākot no 14 gadu vecuma bērnu varam saukt pie kriminālatbildības, no 11 gadiem - piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. "Bet tiesneši jautā – vai palīdzēs tas, ko piedāvājat likumā brīvības atņemšanas soda vietā? Jā, varam likt bērnam atvainoties, varam viņu nodot vecāku galvojumā... Ja abi vecāki ir dzērāji un aizmirsuši, ka viņiem vispār ir bērns, vai tas, ka ar tiesas lēmumu viņiem to atgādinās, kaut ko mainīs? Vai galvojuma dēļ viņi par bērnu sāks rūpēties? Nē!

Ir jāstrādā ar vecākiem, kuriem ir vajadzīgi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi! Pašlaik esošie bērna ietekmēšanas instrumenti nav iedarbīgi. Problēmas ir lielas, un pamatproblēma ir tā, ka esam reaktīvi, nevis proaktīvi – gaidām, kad bērns kaut ko izdarīs, un tikai tad ieslēdzam mehānismu – domājam, kā viņu audzināt, kā sodīt. Mūsu sistēmai ir vieglāk tērēt naudu labošanai, nekā vairāk rūpēties par visiem bērniem, pirms kaut kas ir noticis - novērst, nepieļaut. Kaut gan iznākumā tas valstij un pašvaldībām izmaksā daudz dārgāk."

Savukārt domnīcas "Providus" krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga, kura nepilngadīgo uzvedības sociālās prevencijas jomā vadījusi vairākus starptautiskus pētījumus un projektus, uzskata - Latvijā normatīvo aktu bāze bērnu tiesību aizsardzības jomā ir "uzrakstīta" tik bagātīgi kā nevienā citā Eiropas Savienības valstī, rosīgi tiek sacerētas arī atskaites par padarīto, bet reālais uzdevumu izpildījums tam nestāv ne tuvu. Kā allaž I.Kronberga uzsver - vislētākie un iedarbīgākie prevencijas pasākumi ir bērnudārza un sākumskolas līmenī, to nedrīkstētu aizmirst. Otrkārt, ja pieaugušie cilvēki nerīkosies tā, lai bērni jau no mazotnes nejustos sabiedrībā lieki un neiederīgi, ja ar savu uzvedību nerādīs viņiem pozitīvu piemēru, īstenībā jebkādu progresu panākt būs ļoti grūti.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI