Populārākie un lasītāju visvairāk novērtētie raksti 2015.gadā

Par konkrēto tēmu interesējošos LV portāla rakstus var atrast gan ar meklētāja palīdzību, gan pārskatīt un atlasīt tos tēmu katalogā. Piemēram:

Darba tiesības, Sociālā palīdzība, Mājsaimniecība, Veselība, Drošība, Lauksaimniecība. Kopumā – 16 nozares un 64 apakštēmas.

Visu nozaru katalogs.

Skaidrojumi

Vecāku tiesības uz papildatvaļinājumu

No šī gada 1.janvāra spēkā stājās Darba likuma 151.panta pirmās daļas norma, kas paplašināja vecāku loku un šobrīd atkarībā no bērnu vecuma un to skaita ģimenē paredz papildatvaļinājuma saņemšanas tiesības visiem bērnu vecākiem. LV portāla e-konsultācijās iesūtītie jautājumi, kā arī diskusijas tviterī liecina, ka daudzi bērnu vecāki gadiem nav izmantojuši papildatvaļinājuma saņemšanas iespējas, jo par tādām nav zinājuši, lai gan noteiktam vecāku lokam tādas ir bijušas jau kopš 2002.gada.

Vienlīdz šis fakts norāda arī uz darba devēju atbildības trūkumu – saviem darbiniekiem viņu tiesības būtu jāizskaidro. Šajā skaidrojumā lasiet par to, kādas ir jebkura vecāka tiesības saņemt papildatvaļinājumu un kā rīkoties, lai darba devējs to piešķirtu.

Izmaiņas bezdarbnieka pabalsta nosacījumos

Ar grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" precizētas atsevišķas normas tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā. Precizēti un papildināti nosacījumi, kad pabalsta izmaksu aptur vai arī izbeidz. Izmaiņas ir arī vairākās citās normās.

Jauni sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu. Vai uzlabos drošību uz ceļiem?

2015.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šoferiem par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu nosakaievērojami bargākus sodus. Daudzkārt šerpākus par tiem, kuri vēl 11.Saeimas laikā bija iekļauti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) grozījumu projektā, un arī par priekšlikumiem, kurus, turpinot likumprojekta izstrādi, atbalstīja 12.Saeimas Juridiskā komisija un Krimināltiesību politikas apakškomisija. Iznākumā virsroku guvis Iekšlietu ministrijas uzstādījums par apjomīgākām naudas sodu sankcijām pret satiksmes noteikumu pārkāpējiem – pārmēru ātriem braucējiem.

Ārpustiesas parādu piedziņa. Ko drīkst un nedrīkst darīt piedzinējs?

Cilvēki, kas nonākuši parādsaistību jūgā, nereti neiedziļinās piedziņas procesa smalkumos un jauc parādu piedzinējus ar tiesu izpildītājiem. Savukārt piedzinēji nekautrējas šo nezināšanu izmantot savā labā, draudot parādniekam ar mantas konfiskāciju, naudas piedziņu no radiniekiem un citām rīcībām, uz ko tiem nemaz nav pilnvaru.

Kā izdeklarēt personu no sava īpašuma?

Ikviena iedzīvotāja pienākums ir deklarēt savu dzīvesvietu. Izdarīt to var vienkārši - klātienē pašvaldībā vai elektroniski ar interneta starpniecību. Nav arī nepieciešama nekustamā īpašuma īpašnieka rakstveida atļauja dzīvesvietas deklarēšanai. Nereti to izmanto ļaunprātīgi, un iedzīvotāji deklarē dzīvesvietu patvaļīgi, lai gan dzīvesvietas deklarēšanai nav tiesiska pamata.

Daļa personu, nomainot dzīvesvietu, savu jauno dzīvesvietu aizmirst deklarēt. Ja persona sniegusi nepatiesas ziņas vai personai zudis tiesiskais pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, nekustamā īpašuma īpašnieks var lūgt anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu. Kā tas izdarāms, lasiet skaidrojumā.

Intervijas

Vai 700 gadu verdzības mīts ir latviešu identitātes daļa?

Nenoliedzami, vēsturiskā pieredze un apziņa ir ikvienas nācijas būtiska identitātes daļa. Taču, ja lielai daļai tautu to vēsture ir pašapziņas un lepnuma avots, latviešiem runāt par savu pagātni nav viegls uzdevums. To apgrūtina gan pretrunīgā "700 gadu verdzības" koncepcija, kas iedvesmu guva Garlība Merķeļa traktātā "Latvieši", gan traģiskie 20.gadsimta notikumi, kuri, gribam to vai ne, atstājuši savu iespaidu uz latvisko identitāti un stāju.

Profesore Maija Eglīte: "Izdegšanas sindroms – šo diagnozi nosakām arvien biežāk"

"Nevajag brīnīties, ja ārsts jūs iztaujā par jūsu profesiju. Tas ir ļoti svarīgi," saka Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente profesore Maija Eglīte. Trešo daļu sava mūža cilvēks pavada darbā, un daudzām profesijām var izdalīt raksturīgas veselības problēmas. Dažkārt vienīgā iespēja cilvēkam palīdzēt ir apzināt un novērst kaitīgos faktorus darba vietā.

Diemžēl arodslimības Latvijā vairumā gadījumu tiek atklātas novēloti un iet roku rokā ar invaliditāti un pat darbspēju neatgriezenisku zudumu. "Akūtas arodslimību diagnozes, kad cilvēku iespējams pilnībā izārstēt, tiek noteiktas ļoti reti," ar nožēlu secina profesore.

Infektoloģe Dace Zavadska: vakcīnkontrolējamās slimības atgriežas

Mūsdienās vakcinācija nav obligāta un katram ir brīvība izvēlēties – pasargāt sevi un bērnus no konkrētas infekcijas slimības vai ne. Ārstam ir jārespektē cilvēku izvēle, taču brīžos, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas nodaļā nonāk bērns ar vakcīnkontrolējamu slimību, ārstniecības iestādes darbiniekiem atliek vien smagi nopūsties, jo vismaz šo nelaimi un ciešanas bija iespējams novērst.

Šādos brīžos arī vecāki, kas bija izvēlējušies savu bērnu nevakcinēt, attieksmi mēdz pārvērtēt un nereti ārstam atklāj, ka lēmums ticis pieņemts, ietekmējoties no draugiem vai viegli pieejamās informācijas internetā.

Kas ir hibrīdkarš? Gunda Reire: uzbrukuma mērķis ir ikviens cilvēks

Latvijā notiek karš par cilvēku prātiem; augstākā pilotāža tajā – dezorientēt pretinieku tā, ka tas padodas bez kaujas, sarunā par hibrīdkara metodēm un Rietumu gatavību stāties tām pretī skaidro politoloģe Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire.

Harijs Tumans: varonība nav kolektīvais fenomens, tas vienmēr ir individuāls gribas akts

Varonis un varonība pastāv noteiktā vērtību sistēmā. Kad tā sabrūk, zūd gan ideāli, kas veido varoņus, gan pati civilizācija, kuru tie pārstāvējuši, skaidro antīkās vēstures speciālists, Latvijas Universitātes asociētais profesors Harijs Tumans. Viņa šogad izdotā monogrāfija "Varoņi un varonība Senajā Grieķijā" ir pirmais latviešu valodā tapušais oriģinālais pētījums par senās Grieķijas vēsturi un kultūru. Kas notiek ar Eiropas civilizāciju un tās varoņiem šodien, ieskaitot šo brīdi, kad atceramies Brīvības cīņas un valsts dibināšanu?

Citi

Gaidāmie jaunumi autovadītājiem

Mūsu valstī vairāk nekā 840 tūkstošiem cilvēku ir derīgas transportlīdzekļu vadītāja apliecības – tātad viņi pilntiesīgi var piedalīties ceļu satiksmē. Daudzi citi ir ceļā uz šā svarīgā dokumenta iegūšanu, paaugstina iepriekš iegūto kvalifikāciju, bet ir arī tādi, kuri šofera tiesības (vai izredzes tās iegūt) zaudējuši kriminālās vai administratīvās sodāmības dēļ un pagaidām drīkst ieņemt vien pasažiera vietu.

Radošas personas statusu piešķirtu no 2017.gada

Kultūras ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz radošas personas statusa piešķiršanu un līdz ar to arī finansiālu pabalstu minimālās mēnešalgas apmērā tiem brīvmāksliniekiem, kurus piemeklējis bezdarbs vai slimība. Līdz ar to arī radošās personas, kuras nodarbošanās dēļ strādā uz autoratlīdzības līgumu pamata, saņemtu sociālās garantijas.

Dzīvokļu īpašniekiem likumā dos iespēju izbeigt zemes piespiedu nomas attiecības

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, attiecīgi pārtraucot piespiedu zemes nomas maksājumus, privatizēto dzīvokļu īpašnieki varēs īstenot, izpērkot daudzdzīvokļu mājai piesaistīto funkcionāli nepieciešamo zemi no zemes īpašnieka.

Programma jauniešiem - profesionālā izglītība ātri un bez maksas

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jauni cilvēki nevar iegūt darbu, ir piemērotas izglītības trūkums. Kā zināms, šobrīd darba tirgū vispieprasītākie ir tie darbinieki, kuriem ir profesionālā kvalifikācija. Tāpēc projekta "Jauniešu garantija" otrā kārta būs noderīga visiem tiem jauniešiem, kas ir pametuši mācības vai nevar atrast darbu, jo tā ir iespēja bez maksas apgūt profesionālo izglītību viena vai pusotra gada programmās, kā arī saņemt stipendiju.

Plānots, ka laulību varēs reģistrēt arī pie notāra

Sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka turpmāk laulību varēs reģistrēt ne tikai dzimtsarakstu iestādē un pie garīdznieka, bet arī pie zvērināta notāra. Ieviešot šādu alternatīvu, iecerēts, ka palielināsies noslēgto laulību skaits. Plānotie grozījumi arī paredz, ka laulības reģistrācijas brīdī liecinieku klātbūtne nebūs obligāta prasība.