NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
11. decembrī, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes

Augstskolu likumam 20 gadi: vai tas veicinājis kvalitatīvu izglītību Latvijā?

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Informācijas avots: Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Jau 20 gadus augstāko izglītību Latvijā regulē Augstskolu likums. Lai gan studentu skaits pēdējo gadu laikā ir samazinājies, izglītības iestāžu - augstskolu un koledžu – skaits kopš 1995.gada ir vairāk nekā dubultojies. Kādi ir bijuši šie 20 gadi? Vai taisns ceļš uz bezkompromisa kvalitāti, vai arī pastāvīga novēršanās no mērķa un līkumaina streipuļošana?
īsumā
  • Augstskolu likuma mērķis: uz bezkompromisa kvalitāti vērsta augstākā izglītība.
  • Likuma pozitīvās puses – augstskolām sniegtā autonomija un demokrātija.
  • Lēnām tiek risināts nekustamo īpašumu atsavināšanas jautājums.

Rīkot Saeimas komisijas sēdi par godu normatīvā akta dzimšanas dienai nav ierasta prakse, taču 8.decembrī Saeimas Sarkanajā zālē uz svinīgu sēdi pulcējās augstākās izglītības pārstāvji. Sēdes mērķis – diskutēt par Augstskolu likumu, tā pagātni un nākotni. Kā sēdi atklājot norādīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, šāda prakse var kļūt arī par tradīciju.

Saeima Augstskolu likumu pieņēma 1995.gada 2.novembrī, bet spēkā tas stājās tā paša gada 1.decembrī. Šī likuma vēsture ir bijusi diezgan raiba: savas pastāvēšanas laikā tas piedzīvojis  17 izglītības un zinātnes ministrus. Uz tā pamata izdoti vairāk nekā 200 normatīvie akti un dokumenti un divi Satversmes tiesas spriedumi – viens par universitāšu apvienošanu un likvidēšanu, otrs – par to, vai pasniedzējiem pensijas vecumā ir tiesības ieņemt akadēmisko amatu augstskolā.

Galvenās likuma vērtības – augstskolu autonomija un demokrātija

Latvijā ir spēkā Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un Profesionālās augstskolas likums. Tomēr tikai Augstskolu likuma nosaukumā ir uzsvars tieši uz pašu institūciju, nevis izglītības veidu.

Kopš Augstskolu likuma pieņemšanas tā mērķis ir bijis viens – uz bezkompromisa kvalitāti vērsta augstākā izglītība, komisijas sēdē norādīja Agrita Kiopa, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Likums ļauj augstskolām būt autonomām, ko par veiksmīgu stratēģiju atzinuši arī Pasaules Bankas eksperti. Kopā ar tiem ministrija pērn izstrādājusi jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli. Tādējādi autonomija un līdztekus arī neatkarība ir bijis garants, kas augstskolām ļāvusi pielāgoties mainīgiem apstākļiem un pārvarēt krīzi.

Šajā sakarā A.Kiopa īpaši uzteica Augstskolu likuma 27.pantu, kas paredz, ka augstskolu akadēmisko personālu, tai skaitā profesorus, asociētos profesorus, docentus u.c., ievēlē uz sešiem gadiem. Tas augstskolām palīdz pielāgoties modernās vides pārmaiņām un saglabāt kvalitāti. Respektīvi – tas palīdz novērst stagnāciju augstskolas akadēmiskajā personālā, ja vien uz profesora amata konkursu attiecīgajā nozarē piesakās vairāki pretendenti.

A.Kiopa skaidroja, ka IZM turpmākās prioritātes augstākās izglītības jomā būšot darbs ar kvalitātes nodrošināšanu, kā ar darbs pie izglītības finansējuma un akadēmiskā personāla atalgojuma. "Mums ir jāspēj radīt tāds cilvēku resurss, kas atbilst mainīgam tirgum un ekonomiskām vajadzībām. Prioritāte ir augstākās izglītības sistēmas modernisms un bezkompromisa kvalitāte," viņa secināja.

Par spīti IZM pārstāves pārliecībai par to, ka Augstskolu likums ir stabils pamats sistēmai un arī nodrošina virzību uz mērķi, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis laiku pēc Augstskolu likuma pieņemšanas salīdzināja ar līkumošanu no vienas ceļa puses uz otru, pieņemot dažādas strīdīgas likuma normas.

Krīzes laikā, 2008.gadā, augstskolu finansējumu samazināja tieši uz pusi. Kā norādīja A.Barševskis, tad šis samazinājums sāpīgi atsaucās ne tikai uz akadēmiskā personāla algām, bet arī uz izglītības kvalitāti.

Jāpiebilst, ka 2008.gadā Latvijas augstskolas piedzīvoja lielāko uzņemto studentu skaita kritumu kopš neatkarības atgūšanas. 2008.gadā Latvijas augstskolas un koledžas uzņēma vairāk nekā 41 tūkstoti studentu, taču nākamajā gadā gandrīz tieši par 10 tūkstošiem mazāk.1

Rektoru padomes vadītājs uzsvēra, ka celt izglītības kvalitāti var arī pašas augstskolas, tāpēc tām jāuzņemas lielāka atbildība par gala produktu, ko tās sagatavo. Vairāk jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un citām augstskolām, veidojot kopīgus projektus. Jau šobrīd vairākas augstskolas kopīgi izveidojušas pretplaģiāta datubāzi un vienoto uzņemšanu, kā arī ir ļoti veiksmīga ārvalstu studentu piesaiste.

Augstskolu izglītību par produktu gan gluži nesauca Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā prof. Andris Teikmanis. Viņš akcentēja, ka likums ir ne tikai laba sociālā dizaina produkts un ne tikai funkcionāls, bet tam jābūt arī elegantam. Viņaprāt, likums ļauj augstskolās veidot pārvaldes demokrātiju – ne tikai akadēmiskais personāls, bet arī studenti ir tie, kas lemj par augstskolas nākotni, jo Eiropas Savienībā ir tikai viena valsts, kurā tāpat kā Latvijā studentiem ir veto tiesības, – Horvātija. "Jāatceras, ka studenti nav klienti vai pakalpojuma saņēmēji, bet augstskolu personāls, kas ir līdztiesīgs tās vadīšanā. Augstskolas nav tikai zināšanu kalves, tās veido nākotnes sabiedrību," teica A.Teikmanis.

Savukārt A.Barševskis aicināja likumā nostiprināt studentu pašpārvaldes lomu.

Joprojām neatrisināts nekustamā īpašuma jautājums

Jaunie Augstskolu likuma grozījumi tieksies atrisināt vairākas sāpīgas nozares problēmas. Arī šajā svinīgajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē vairākkārt tika pieminēts jautājums par atvieglotu nekustamo īpašumu atsavināšanu, lai augstskolas varētu to attīstībai nākamā plānošanas periodā iegūt līdzekļus. Ir vairāki nekustamie īpašumi, kurus augstskolas vairs nevar izmantot mācību darbam, tomēr ēku pārdošana nav rentabla, turklāt ienākumi, ko tās iegūtu no pārdošanas darījuma, nemaz nepienāktos augstskolām, bet gan Valsts kasei, jo šīs ēkas ir valsts īpašums, kas nodotas valsts augstskolu pārvaldībā. Līdz ar to augstskolas nevar tikt pie līdzekļiem, lai ieguldītu tos savā attīstībā.

Tomēr minētais jautājums lēnām tiek risināts. Komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns norādīja, ka deputāti jau šobrīd strādā, lai šim mērķim iegūtu līdzekļus nākamajā plānošanas periodā. "Mēs no ministrijas un augstskolām sagaidām juridiski precīzu likuma paketi, kas nebūtu pretrunā ar citiem šobrīd spēkā esošajiem likumiem. Ja tādu saņemsim, tad arī izmaiņām dosim zaļo gaismu," teica deputāts.

Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra secināja, ka augstākajā izglītībā ir jāvairās no primitīviem risinājumiem, un pārmeta to, ka bieži vien universāls risinājums ir, konstatējot problēmu, samazināt institūciju skaitu. "Katra augstskola un koledža piedāvā savu specifisku produktu, un strukturālā reforma ir pēdējais, ko darīt, lai risinātu problēmas," norādīja J.Vētra un akcentēja, ka augstākās izglītības sistēma ir eksportspējīga Latvijas tautsaimniecības nozare ar lielu potenciālu.

Jāsaka, ka kopš 1995./1996. mācību gada, salīdzinot ar situāciju 2014./2015. mācību gadā, augstskolu skaits Latvijā ir audzis pat divkārt – kad tika pieņemts jaunais Augstskolu likums, Latvijā darbojās 28 augstskolas un koledžas, bet pagājušogad savas durvis jauniem audzēkņiem vēra 60 augstākās izglītības iestādes.2

J.Vucāns arī aicināja uz turpmāku diskusiju par koledžu lomu augstākajā izglītībā. Kad komisija grozīja Profesionālās izglītības likumu, tad tajā iestrādāja nepieciešamību pēc nozaru padomēm, kas izvērtē profesionālo skolu darbību. Šādas nozaru padomes varētu ieviest arī augstākajā izglītībā, koledžu darbā, lai nodrošinātu vienotu pieeju. Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvis Jānis Rozenblats akcentēja to, ka koledžas ļauj arī augstākajā izglītībā nodrošināt praktisku izglītību sadarbībā ar darba devējiem, jo ne vienmēr tieši augstskolas var piedāvāt darba tirgum nepieciešamos speciālistus.

Vai sadrumstalotība veicinājusi sliktu kvalitāti?

Sēdes laikā kritiku saņēma fakts, ka bieži ticis grozīts Augstskolu likums – tas darīts jau 24 reizes, un šobrīd rindā gaida 25.grozījums. Bijusī izglītības un zinātnes ministre un Latvijas Universitātes bijusī prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete norādīja, ka, iespējams, vieglāk tomēr ir radīt jaunu, daudz labāku likumu nekā pastāvīgi lāpīt veco.

Savukārt par biežo ministru maiņu kritiska bija Latvijas Studentu apvienības vadītāja Ilva Grigorjeva. Viņa norādīja, ka tieši straujā ministru maiņa ir veicinājusi neapdomātus un sasteigtus lēmumus, tomēr uz Augstskolu likumu būtu jāskatās nevis kā uz sadrumstalotām, nesaistītām reformām, bet gan kā uz tādām, kas arī īsteno bezkompromisa kvalitāti.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns norādīja, ka ne tikai biežā ministru maiņa, bet arī Saeimas komisijas sastāva maiņa veicina to, ka jaunajiem komisijas deputātiem nav zināms, kas nozarē ir diskutēts pirms četriem gadiem. Līdz ar to komisija balstās uz saviem dažādu nozaru konsultantiem, kas ir nemainīgi un ko Vucāns nosauca arī par komisijas "lielo spēku".


 


1Avots – Centrālās statistikas pārvaldes datubāze.

2Avots – Centrālās statistikas pārvaldes datubāze.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI