NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
01. decembrī, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ārlietas
4
4

Latvijas bērni ārvalstīs: citi aprūpes standarti, prasības un - problēmas

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja ģimene nonākusi ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā, tālāk iespējamas darbības četros posmos.

LV portāla infografika; Avots: Tieslietu ministrijas informācija;
Designed by Freepik

Jauna latviešu ģimene Norvēģijā. Vīrs, reiz bijis jurists Latvijā, nu ziemeļzemē strādā pietiekami labi atalgotu darbu pastā, lai tiktu galā ar nekustamā īpašuma „burbuļa” laikā iemantotā kredīta maksājumiem un uzturētu ģimeni – sievu un divas meitiņas. Vecākajai – trīs gadi, jaunākajai tikko nosvinēta pirmā dzimšanas diena. Viss ir labi, tikai šajā zemē atgadās neierastas situācijas ar mazuļu audzināšanu.

īsumā
  • Bērnu tiesību standarti ārvalstīs mēdz būt ļoti atšķirīgi no Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem šajā jomā.
  • Ārvalstīs dzīvojošās Latvijas ģimenes nereti par atšķirībām neko nezina vai arī neizpratnes dēļ tās neņem vērā.
  • Ja ģimene nokļuvusi ārvalstu sociālā dienesta uzraudzībā, tas ir pirmais, preventīvais posms bērna tiesību aizsardzībā, kad vecākiem ir jāizpilda visas noteiktās prasības, lai nesekotu nākamais solis – bērna šķiršana no ģimenes.
  • Atbilstoši savai kompetencei palīdzību vecākiem problēmsituācijās sniedz Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrija (TM), kā arī citas mūsu valsts atbildīgās institūcijas.
  • Ar bērnu tiesību aizsardzību saistīto problēmsituāciju skaits palielinās, un, kaut arī normatīvie akti to neparedz, TM nodibinājusi darba grupu, kura izstrādā priekšlikumus juridiskās palīdzības pieejamības paplašināšanai Latvijas valstspiederīgajiem, kā arī viņu izglītošanai par mītnes valsts noteikumiem bērnu aprūpē.

Piemēram, bērnudārza audzēkņiem nav paredzētas siltas pusdienas, vecāki viņiem dod līdzi sviestmaizes plastmasas kastītē. Māmiņa, ļoti rūpīga būdama un domādama par veselīgu uzturu, maizītes aizstājusi ar auzu pārslu biezputru. Pēc pāris tādām reizēm atskan satraukts zvans no bērnu iestādes – vai jums ir sarežģīta finansiālā situācija ģimenē, ka dodat bērnam tādu ēdienu? Kā varam palīdzēt? Ja tā būs turpmāk, mums tomēr nāksies ziņot sociālajam dienestam... Tā kā ģimene dzīvo ceturtajā stāvā, ziemā āra pastaigas iespējamas tikai tēva brīvdienās. Jo, raugi, ar abiem mazuļiem bez palīdzības vienlaikus tikt lejā nevar, bet tik mazu bērnu kāpņutelpā nedrīkst atstāt vienu pat uz dažām minūtēm, kamēr māmiņa atstumj ratiņus ar otru atvasi. Pēc dažām šādām manipulācijām kaimiņi jau brīdinājuši, ka ziņošot sociālajam dienestam. Lūk, sveša zeme un atšķirīgi tikumi un likumi.

No aizrādījuma un uzraudzības līdz adopcijai – četri soļi

Šim stāstam ir laimīgas beigas – jurists Latvijā atkal strādā par juristu, arī māmiņai ir kvalifikācijai atbilstošs darbs, un bērni ir pie vietas. Ar Norvēģijas sociālo iestāžu darbiniekiem iepazīties tā arī nenācās, jo visas prasības pēc pirmajiem brīdinājumiem tika perfekti ievērotas, taču atgriešanos dzimtenē pilnīgi noteikti pasteidzināja neierastā kārtība bērnu aprūpē, kas iekļāva vēl citas prasības, kuras jaunajai ģimenei šķita pat mazliet dīvainas.

Aizbraukšanas no Latvijas karstumā par šādiem aspektiem reti kurš iedomājas. Daudzi par to pat neko nezina. Vēl citiem kaut kādi brīdinājumi nešķiet vērā ņemami, bet sekas it bieži ir ļoti sāpīgas un grūti novēršamas. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs saka – ir simtiem gadījumu, kad Latvijas valstspiederīgo ģimenes nonākušas ārvalstu sociālo dienestu uzraudzībā, un tālākie soļi var būt ģimenei ļoti bīstami – līdz pat galējam līdzeklim – bērna (bērnu) šķiršanai no vecākiem un nodošanai adopcijā.

Šis process ir iedalāms četrās fāzēs:

  • vispirms ir uzraudzības rīkojums – bērns paliek ģimenē, bet tā ir pakļauta sociālā dienesta uzraudzībai;
  • bērns tiek šķirts no ģimenes, taču, sadarbojoties ar sociālo dienestu un izpildot tā prasības, ir iespēja viņu atgūt;
  • aizbildņa iecelšana – radinieku meklēšana, bāriņtiesu veiktie potenciālo aizbildņu izvērtējumi; pārsvarā visi izņemtie bērni tiek novietoti pie aizbildņa – radinieka Latvijā;
  • adopcija kā galējais līdzeklis (pēdējo piecu gadu laikā Tieslietu ministrijas redzeslokā nonākuši pieci šādi gadījumi).

Tieslietu ministrs skaidro – pēdējās divās bērna izņemšanas no ģimenes fāzēs patiešām nav daudz gadījumu, taču arī to skaitam ir progresīva tendence. Ministrijai līdz novembra vidum jau bija informācija par 25 lietām, kas saistītas ar bērnu izņemšanu no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārvalstīs (pērn kopumā bija 20).

Ja ģimene nonākusi ārvalstu sociālo dienestu uzmanības lokā

Bērnu tiesību aizsardzības jomā TM atbilstoši savai kompetencei nodrošina saistošo starptautisko līgumu izpildi (ES Regula Nr.2201/2003, Hāgas konvencija par bērnu civiltiesisko nolaupīšanu, Hāgas konvencija par bērnu aizsardzības pasākumiem), un tās redzeslokā nonāk lietas, par kurām ziņo paši vecāki, ārvalstu centrālās iestādes, starptautiskais sociālais dienests un Latvijas Republikas vēstniecības ārvalstīs.

Ministrijas darbībās ietilpst 1) atbalsts bērnu radinieku identificēšanā, 2) sadarbības nodrošināšana starp Latvijas bāriņtiesu un ārvalstu iestādēm potenciālo aizbildņu izvērtēšanai; 3) saskaņā ar Vīnes konvenciju, ja nav saņemtas attiecīgas ziņas, tad informācijas pieprasīšana no ārvalstu iestādēm par situāciju, kādā atrodas bērns, notiekošajām procedūrām, pieņemtajiem lēmumiem; 4) nepieciešamības gadījumā tiek vērsta uzmanība uz starptautiski atzītiem bērnu tiesību aizsardzības principiem.

Taču šie jau ir problēmas risinājuma dziļākie līmeņi. Ja ģimene ārvalstīs nonākusi sociālo dienestu uzmanības lokā, ja bērns no tās jau tiek šķirts uz īsu vai garāku laiku, tai ieteicams vērsties pēc palīdzības Ārlietu ministrijas konsulārajā iestādē, Tieslietu ministrijā, arī Labklājības ministrijā, iesaka tieslietu ministrs. "Nereti ir tā, ka ģimene nonāk sociālo dienestu uzmanības lokā un sākas problēmas: cilvēks nezina savas tiesības, turklāt daudzi Latvijas valstspiederīgie nevis sadarbojas ar šiem dienestiem, bet cenšas pierādīt savu taisnību, izvēlas uzbrukuma formu, kas, protams, ved uz nekurieni. Ir jābūt sarunai, zvanam uz konsulāro iestādi, ir jābūt palīdzības saucienam un sadarbībai ar sociālajiem dienestiem."

"Ir simtiem gadījumu, kad ģimenes no Latvijas nonākušas ārvalstu sociālo dienestu uzraudzībā."

Kad ģimene un bērns nonāk sociālo dienestu uzraudzībā, tā ir preventīva fāze, kur mēs šobrīd varam ļoti, ļoti daudz darīt, norāda tieslietu ministrs. "Otrajā fāzē, kad bērns jau tiek šķirts no ģimenes un jau iestājas daļējas sekas, arī vēl daudz var palīdzēt iepriekšminētās Latvijas valsts iestādes, bet trešajā un ceturtajā posmā process ir aizgājis pārāk tālu un palīdzēt varam mazāk."

Viņš atzīst, ka Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs dažkārt nonāk diezgan bezpalīdzīgā stāvoklī – viņiem ir jāparaksta dokumenti, kuru saturu tie nepārzina. "Ja parakstīs dokumentu, būs ļoti slikti, ja neparakstīs – arī slikti. Šajā bezpalīdzīgajā situācijā viņi arī nesaprot, kurp vērsties pēc palīdzības." Pirmām kārtām ieteicams zvanīt uz ĀM diennakts dežūrtālruni +371 26 33 77 11 , kur ārkārtas situācijās padomu mūsu valstspiederīgie var lūgt.

Dārza anketa un suņa anketa – tas ir nopietni

Tiesībsargs Juris Jansons skaidro, ka pamatā ir četras Eiropas valstis, kur bērnu aizsardzības nosacījumi ir visstingrākie un kur turklāt ir daudz Latvijas valstspiederīgo, - Apvienotā Karaliste, Īrija, Norvēģija un Vācija. "Piemēram, Apvienotajā Karalistē ir jāizpilda speciālas anketas, lai novērtētu iespējamo apdraudējumu. Piemēram, par suni ģimenē – kādas šķirnes tas ir, vai var būt nikns un uzbrukt; kā arī dārza anketa, kur jāuzraksta, kāds ir dīķis mājas pagalmā, vai krasti ir nostiprināti, vai tiltam ir margas."

Lielbritānijā ir arī nosacījums, ka vienā ģimenē pretēja dzimuma bērni, vecāki par pieciem gadiem, nevar dzīvot vienā istabā. "Vai Latvijā kāds to zina? Nezina. Ja kaut kas tāds notiek, ģimene uzreiz nonāk sociālo dienestu uzmanības lokā. Konsulārajām iestādēm ir milzīgs darbs to visu stāstīt, un tās jau šobrīd to dara. Šajā izglītošanas un palīdzības jomā ļoti daudz ir izdarījis Latvijas vēstnieks šajā valstī Andris Teikmanis.

"Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs dažkārt nonāk diezgan bezpalīdzīgā stāvoklī."

Arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina uzsver: "Ir ļoti svarīgi atcerēties to, ka bērnu tiesību standarti ārvalstīs ir ļoti atšķirīgi no tiem, pie kā esam pieraduši Latvijā. Vēl viens piemērs: Lielbritānijā bērnu uzraudzība jānodrošina līdz 12 gadu vecumam, un tikai pēc šā vecuma sasniegšanas bērnu drīkst atstāt mājās vienu, ļaut viņam patstāvīgi doties uz skolu. Ja jaunāks bērns viens pats iet uz skolu, tad tiks uzskatīts, ka tuvinieki nerūpējas par tā drošību un ģimene pilnīgi noteikti nonāks sociālā dienesta redzeslokā."

Ir gadījumi, ka bērni vai ģimenes jau nonākušas šajā sociālajā uzraudzībā, un, lai pieņemtu lēmumu par bērna tālāko aprūpi, sociālie dienesti var izdot rīkojumu par vērtēšanu, piemēram, pusgada laikā. "Ja sociālā dienesta darbinieki nosaka septiņas tikšanās reizes ar viņiem vai piecas tikšanās reizes ar psihologu, tad vecāku pretimnākšana ir obligāta. Ja kāds pasaka - es nevaru, jo šajā laikā jāskatās futbola mačs, cits - ka jādodas pie friziera, tas liecina par vecāku attieksmi – vai viņi vispār vēlas paturēt vai atgūt bērnu. Tas ir ļoti svarīgi. Pēc tam var teikt, ka Latvijas iestādes nav nekādi palīdzējušas, bet šādos gadījumos mēs tiešām nespēsim efektīvi palīdzēt. Pirmām kārtām svarīga ir cilvēku attieksme, apzinīgums – ja tu esi pieļāvis kādu kļūdu audzināšanā – vai nu tāpēc, ka nezināji, vai kādu apstākļu dēļ –, tad situācija uzreiz ir jālabo, jāsadarbojas un tad arī mēs varēsim palīdzēt," tā I.Kucina.

Papildu pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs

Latvijas valsts iestādes, kā jau minēts, iespēju robežās konsultatīvo un juridisko palīdzību mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs sniedz jau tagad, taču, lai samazinātu no ģimenēm izņemto bērnu skaitu, pastiprinātu tieši preventīvo darbu problēmas sākuma stadijā, TM ir izveidota īpaša darba grupa bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. Tajā darbojas tieslietu ministrs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece, tiesībsargs, labklājības ministrs un ārlietu ministrs.

Pirmā darba grupas sēde notika 12.novembrī, un iesaistītās institūcijas vienojās par kārtības, kādā tiek izvērtēts bērna radinieks kā iespējamais aizbildnis, pilnveides nepieciešamību. Tātad gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgā bērns tiek izņemts no ģimenes, primāri par viņa aizbildni tiek meklēts bioloģiskais radinieks, pēcāk Latvijas valstspiederīgais, tādējādi nodrošinot bērnam vispiemērotāko kultūrvidi. Tieslietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādās skaidru mehānismu, kā turpmāk paredzēts izvērtēt potenciālo bērna aizbildni vai audžuģimeni.

Liela uzmanība tika pievērsta arī valsts sniegtās juridiskās palīdzības pieejamībai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušām ģimenēm ārvalstīs. Lai to īstenotu, TM izstrādās informatīvo ziņojumu sadarbībā ar iesaistīto institūciju ekspertiem iesniegšanai valdībā. Provizoriski šīs ieceres realizēšanai būtu nepieciešami 50 000 līdz 100 000 eiro.

Plānots arī izstrādāt vadlīnijas un citus informatīvos materiālus, lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo izpratni par konkrētās valsts, uz kuru ģimene plāno pārcelties, tiesību sistēmas atšķirībām un sadzīves niansēm, kas attiecas uz bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Pirmās vadlīnijas tiks izstrādātas par minētajām atšķirībām Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā to, ka visvairāk gadījumu, kad Latvijas ģimene nonāk sociālo dienestu redzeslokā, ir tieši šajā valstī.

Lai iezīmētu situāciju, der piebilst, ka Tieslietu ministrijā līdz novembra sākumam bija saņemtas 99 jaunas lietas, kas saistītas ar Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI