Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visbiežāk zemes īpašnieki paši arī dzīvo blakus dabas objektam, tāpēc tūristus mēdz sagaidīt to četrkājainais draugs.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Pašvaldībām teritorijas plānojumā ir jāatzīmē ceļi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un iekšzemes ūdeņiem.
Jauns MK noteikumu projekts paredz vienreizēju kompensāciju nekustamā īpašuma īpašniekiem:
Pašvaldība varēs ceļu ierīkot pat tad, ja nebūs saņemta īpašnieka piekrišana.
Apmeklējot kādu no Latvijas dabas dārgumiem, gadās, ka jādodas cauri kāda privātīpašumam. Iepriekš neviens normatīvais akts nelika ne pašvaldībai, ne zemes īpašniekam gādāt par to, lai interesentiem būtu iespējams brīvi piekļūt šiem objektiem.
No šī gada 1.janvāra spēkā stājies jaunais Zemes pārvaldības likums, kas paredz, ka pašvaldībām teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā ir jānosaka gājēju ceļš kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojums, sniedzot iespēju cilvēkiem apmeklēt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un iekšzemes ūdeņus.
Jaunais noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība pieņem lēmumu uzsākt gājēju ceļa ierīkošanu, ja dabā tas neeksistē, bet ir paredzēts teritorijas plānojumā.
Ceļus ierīkos arī tur, kur to šobrīd nav
Lai gan daudzās pašvaldībās ceļi uz dabas objektiem jau ir ierīkoti, tomēr tā tas nav vienmēr. Arī VARAM atzīst, ka ir vietas, kur objektiem piekļūt nevar. Tas tāpēc, ka pašvaldības nevar vienoties ar zemes īpašnieku par ceļa izmantošanu sabiedrības vajadzībām, tāpēc ceļš eksistē tikai plānojumā, bet dabā tā nav.
Tomēr tagad, pat ja ceļš reāli dabā nepastāv, pašvaldība pēc savas vai citas ieinteresētas personas iniciatīvas varēs izlemt par labu gājēju ceļa ierīkošanai. Par šo lēmumu pašvaldībai būs jāinformē īpašnieks vai īpašnieki, kuru īpašumus skars ceļa trase.
Īpašniekam izmaksās vienreizēju atlīdzību
Iespējams gan, ka ceļu jau ir izveidojis vai to plāno darīt pats īpašnieks. Turklāt nav noliedzams, ka tūristu pārvietošanās šurpu turpu uz objektu un atpakaļ rada zaudējumus zemes īpašniekam – ne tikai antropogēnās slodzes, piesārņojuma un piemēslojuma veidā, bet arī līdz ar saimnieciskās darbības ierobežojumu.
Jaunais MK noteikumu projekts paredz: nekustamā īpašuma īpašnieks varēs vērsties pašvaldībā, lai saņemtu par šīm izmaksām vienreizēju zaudējumu atlīdzību:
Atlīdzība pienāksies arī tiem, kuru īpašumā ceļš jau ierīkots, ja viņi nekādu kompensāciju iepriekš nav saņēmuši. Zaudējumus par ceļa izveidi nav paredzēts atlīdzināt valsts vai pašvaldību institūcijām un to kapitālsabiedrībām.
Kompensācijas apjomu aprēķinās pašvaldība. Likumprojekta anotācijā tā autori Vides un reģionālās attīstības ministrija uzsver, ka iedzīvotāju interesei par dabas objektiem un iekšzemes ūdeņiem ir sezonāls raksturs, tāpēc zaudējuma atlīdzināšanai nepiemēros tirgus vērtību, un šo īpašuma daļu nav plānots arī atsavināt. Vienreizējo atlīdzību maksās aktuālās kadastrālās vērtības apmērā par platību, ko aizņem gājēju ceļš.
Lai saņemtu atlīdzību par zaudējumiem, īpašniekam būs pašvaldībā jāiesniedz iesniegums. Tajā jānorāda:
Ja nekustamais īpašums ir kopīpašumā, tad visi kopīpašnieki varēs iesniegt vienu iesniegumu. Pašvaldība pieņems iesniegumu, izvērtēs iesniedzēja tiesības kompensāciju saņemt un aprēķinās tās apmēru. Divu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas zaudējumu atlīdzību izmaksās īpašniekam/īpašniekiem.
Ja īpašumu tiesības pāries citai personai, tad pašvaldība jaunajam īpašniekam zaudējumus neatlīdzinās, ja to būs izdarījusi iepriekšējam īpašniekam.
Ilgtermiņa attiecību risinājumam noteikumu projekts nosaka, ka par piekļuves ceļa apsaimniekošanu pašvaldība ar personu noslēdz atsevišķu vienošanos. VARAM norāda: ceļa pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešami regulāri ieguldījumi tā uzturēšanā un pastāvīga apsaimniekošana ilgtermiņā. Apsaimniekošanu ietekmē dažādi atšķirīgi faktori - vides apstākļi, īpašuma tiesības u.c., līdz ar to nav iespējams noteikt vienotas apsaimniekošanas prasības, kas piemērojamas visos gadījumos.
Pašvaldības slēgs līgumu par apsaimniekošanu
Atlīdzību īpašniekam izmaksās pašvaldība, un to varēs saņemt pēc tam, kad spēkā stāsies pašvaldības izveidotais teritorijas plānojums. Tā nepieciešamību nosaka Zemes pārvaldības likuma 6.pants: vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā nosaka gājēju ceļu kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumu. Pašvaldības izstrādā teritorijas plānojumus, un piekļuves ceļus atzīmē teritorijas plānojuma grafiskajā daļā.
Pamatojoties uz lēmumu, pašvaldība vienosies ar īpašniekiem, kuru īpašumus ceļš šķērso, par ceļa ierīkošanas kārtību, laiku, finansējumu un radušos zaudējumu atlīdzību. Triju mēnešu laikā vietējā pašvaldība noslēgs līgumu ar īpašnieku par gājēju ceļa ierīkošanu. Līgumā būs jāiekļauj vismaz šādi punkti:
Noteikumu projekts detalizēti līguma saturu nereglamentē, tādējādi neierobežojot pašvaldības un īpašnieka attiecības.
Ja abas puses nevarēs vienoties par līguma nosacījumiem, vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par gājēju ceļa ierīkošanas uzsākšanu bez īpašnieka piekrišanas un par pieņemto lēmumu informē īpašnieku.
Īpašniekam būs tiesības pašvaldības lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.
Spēku zaudē iepriekšējais regulējums
Noteikumu projekta pārejas noteikumi paredz, ka, stājoties spēkā noteikumu projektam, spēku zaudēs MK noteikumi Nr.85 "Kārtība, kādā nosaka zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru, kā arī aprēķina zaudējumus, kas saistīti ar gājēju celiņu ierīkošanu un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā".
Pašvaldības sāk apkopot informāciju
Ne katrā pašvaldībā ir daudz tādu īpaši aizsargājamu dabas objektu vai iekšzemes ūdeņu, uz kuriem jānokļūst caur privātīpašumu. Piemēram, Siguldas novadā, kas ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem, lielu teritorijas daļu aizņem Gaujas nacionālais parks, kam ir savi specifiski noteikumi attiecībā uz piekļūšanas iespējām. Līdz ar to problēmas jaunie normatīvie akti šīm teritorijām nerada, stāsta Siguldas novada teritorijas plānotāja Zane Gatere.
Tomēr arī Siguldas novadā ir publiskas ūdeņu teritorijas un dabas objekti, pie kuriem var piekļūt, tikai šķērsojot privātīpašumus, un kas neatrodas Gaujas nacionālajā parkā. Siguldas novada Teritorijas plānojumā iezīmēti vairāki novada vai valsts nozīmes dabas objekti, piemēram, dižkoki, Zušu sēravoti, Tumšupes ieleja Allažu pagastā, Jūdažu ezera liela daļa, Jaunzemju purviņš, Pandu purvs un citi, kuriem piekļuve iespējama caur privātīpašumu vai kuri paši atrodas uz privātīpašumā esošas zemes.
Z.Gatere norāda, ka līdz šim Siguldas novada pašvaldība nav saskārusies ar situācijām, kad teritoriju īpašnieki krasi iebilstu pret sabiedrības piekļuvi kādam no objektiem. Novada Teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos ir noteikts, piemēram, aizliegums šādus objektus nožogot bez saskaņojuma ar pašvaldību. Tajā pašā laikā nav noteikts, ka īpašnieka pienākums ir nodrošināt piekļuvi katram no šiem objektiem.
"Ikviena ceļa, piekļuves izveidošana vai labiekārtošana pašvaldībās veicama saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem attiecīgajā nozarē. Līdz ar to pašvaldības informē par paredzamajām darbībām, dodot iespēju pirms darbu uzsākšanas informēt īpašnieku par iespēju piesaistīt pašvaldības finanšu līdzekļus, ja tas konkrētajā gadījumā tiks uzskatīts par lietderīgu. Savukārt, ja īpašnieks labiekārtojis kādu teritoriju, to nesaskaņojot ar pašvaldību, ir noticis pārkāpums, kuru nav nepieciešams finansiāli kompensēt," skaidro Z.Gatere.
Šobrīd Siguldas novada pašvaldība vēl nav izvērtējusi kompensāciju izmaksas kārtību un iespējamos apmērus, bet ir sākts darbs pie informācijas apkopošanas, lai, atsaucoties uz MK noteikumiem, Teritorijas plānojumā noteiktajiem dabas pieminekļiem nodrošinātu pieeju sabiedrībai.
Par to, kā atšķiras īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, lasiet LV portāla skaidrojumā "Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un to funkcionālās zonas – kā tās atšķiras?".
