Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas direktīvā par reglamentētajām profesijām norādīts: dalībvalstīm būtu jo īpaši jāveicina ārstu, medicīnas speciālistu, vispārējās prakses ārstu, māsu, kas atbild par vispārējo aprūpi, zobārstu, specializēto zobārstu, veterināro ķirurgu, vecmāšu, farmaceitu un arhitektu pastāvīga profesionālā izaugsme.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
To paredz likumprojekts grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kas izstrādāti atbilstoši Eiropas Savienības pirms diviem gadiem pieņemtās Direktīvas Nr.2013/55/ES prasībām.
Likums nosaka reglamentētās profesijas, kā arī pamatprasības, kas jāievēro Latvijas Republikā un ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanā šajās profesijās.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus otrdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
IZM vecākā referente Inese Stūre deputātus informēja, ka direktīvas galvenais mērķis ir sekmēt ES iekšējā tirgus attīstību un veicināt darbaspēka mobilitāti, lai arī visi speciālisti, kas pārstāv reglamentētās profesijas, varētu pēc iespējas ar mazākiem šķēršļiem piedalīties pakalpojumu sniegšanā un lai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma ES būtu pēc iespējas harmonizētāka. Direktīva jāpārņem ES nacionālo valstu tiesību aktos līdz 2016.gada 18.janvārim.
Līdz ar direktīvas ieviešanu paredzēti vairāki jaunievedumi, kas tiek iekļauti Latvijas likumā.
Eiropas Profesionālā karte
Noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, varēs saņemt Eiropas Profesionālo karti. Karte būs likumā noteiktā kārtībā izsniegts elektronisks sertifikārts. Karte apliecinās, ka personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.
Eiropas Profesionālās kartes saņemšana nebūs obligāta personai, ja tā izvēlēties līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru.
Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem. Trīs no šīm profesijām ir reglamentētas arī Latvijā – fizioterapeiti, farmaceiti un vispārējās aprūpes māsas, kam kartes būs pieejamas jau no nākamā gada. "Tas nozīmē, ka pie mums varēs ierasties šie speciālisti ar Eiropas Profesionālo karti un sniegt pakalpojumus. Arī mūsu speciālisti, saņemot šo karti, varēs doties sniegt pakalpojumus uz citām valstīm," klāstīja I.Stūre.
Tādējādi profesionālās kvalifikācijas atzīšana būs ātrāka un vienkāršāka, nevajadzēs vairs apmeklēt iestādes, iesniegt dokumentus papīra formātā, viss notiks interneta vidē - IMI (Iekšējā tirgus informācijas sistēmā). Dokumentu apritei ir noteikti termiņi.
Vēl paredzēts, ka speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tai skaitā automātisko atzīšanu, varēs pielietot gadījumos, ja tiks izveidots kopējais apmācības ietvars jeb kopējās apmācības pārbaudes. Visas dalībvalstis vai ne mazāk kā 1/3 no dalībvalstīm vienosies par izglītības programmu saturu kādā noteiktā profesijā, ko visi apgūs. Un šādā gadījumā, ja šādi pārbaudījumi būs nokārtoti, arī tad būs atvieglota profesionālās kvalifikācijas atzīšana.
Brīdināšanas mehānisms
Kā direktīva prasa, tiks ieviests arī brīdināšanas mehānisms, kas paredz operatīvi triju dienu laikā informēt dalībvalstis par personām, kurām pilnībā vai daļēji ir ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību profesijās, kas saistītas ar veselības aprūpi, ar bērniem, īpaši – maziem bērniem.
Kā izklāstīja IZM pārstāve, reālajā dzīvē tas izpaudīsies tā – ja tiesa pieņem lēmumu par kādam profesionālim liegtām tiesībām, piemēram, strādāt par ārstu, tad triju dienu laikā informācijai par šo lēmumu ir jābūt nosūtītai visām dalībvalstīm. Tātad jānodrošina, lai šim cilvēkam ir liegtas tiesības veikt ārsta darbu arī jebkurā citā ES dalībvalstī. Līdz ar to, ja kādam ārstam kādā citā ES valstī būs liegtas tiesības īstenot ārsta praksi, tad arī Latvija par to būs informēta un viņam būs liegta piekļuve pakalpojumu sniegšanai, un mūsu pacienti nebūs apdraudēti.
Lai izveidotu brīdināšanas mehānismu, būtu nepieciešams izveidot savienojumu starp tiesu informācijas sistēmu un IMI sistēmu. Taču tā izveidei vajagot 68 000 eiro, un šāda nauda valsts budžetā nav paredzēta. Tāpēc pagaidu risinājums būs manuāla uzraudzība. Proti, šādā veidā sekos līdzi visiem tiesu spriedumiem, nodrošinot, lai šī informācija tiktu izsūtīta un ES brīdināšanas mehānisms funkcionētu.
"Latvijai ir pienākums izveidot atbalsta centru, kas apstrādās Eiropas Profesionālās kartes pieteikumus, strādās ar brīdināšanas mehānismu, sniegs informatīvo atbalstu."
Direktīva paredz arī valodas zināšanu pārbaudi. Aktualizēta būs zināšanu minimālā līmeņa prasības profesijās, kurās jau šobrīd darbojas automātiska profesionālās kvalifikācijas atzīšana.
Izglītības prasībās būs nesakritības. Piemēram, direktīva nosaka vismaz piecu gadu studiju ilgu pamatapmācību ārsta izglītībai. Latvijā medicīnas augstākajai izglītības iegūšanai nepieciešami seši gadi. Līdz ar to likuma grozījumos paredzēts, ka Latvijas Republikā īstenotajām augstākās izglītības studiju programmām medicīnas jomā saglabās sešu gadu ilgumu, bet ES/EEZ valstīs iegūta augstākā medicīniskā izglītība šeit tiks atzīta, ja tās ilgums ir vismaz pieci gadi.
Tātad, ja Latvijā ieradīsies ārsti ar 5 gadu sākotnējo medicīnas izglītību, Latvijai būs jāatzīst viņu profesionālā kvalifikācija, ja viņi ir apguvuši visas specialitātes, kas direktīvā minētas, skaidroja IZM pārstāve.
Latvijai ir pienākums izveidot atbalsta centru, kas apstrādās Eiropas Profesionālās kartes pieteikumus, strādās ar brīdināšanas mehānismu, sniegs informatīvo atbalstu. Domājams, ka atbalsta centrs būs Akadēmiskās informācijas centrs, kas jau šobrīd ir informācijas iestāde reglamentēto profesiju jomā, norādīja I.Stūre.
Informācijai ir jābūt nodrošinātai arī portālā Latvija.lv.
Latvijas reglamentēto profesiju sarakstā izmaiņas
Direktīvā tikai nepilns desmits profesiju ir definētas kā reglamentējamās: ārsti, zobārsti, veterinārārsti, arhitekti, farmaceiti, vecmātes, vispārējās aprūpes māsas. Visas pārējās profesijas, kuras ir reglamentētas, ir nacionālās valsts kompetence.
Latvijā reglamentētās profesijas, specialitātes un apakšspecialitātes ir uzskaitītas MK noteikumu Nr.460 sarakstos.
Likuma grozījumi paredz no reglamentēto profesiju saraksta svītrot vairākas profesijas, piemēram, būvtehniķa specialitāti (jo sertifikācija šādā specialitātē Latvijā vairs nenotiek), hidrogrāfa specialitāti (jo Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas prasības hidrogrāfa specialitātes iegūšanai), bīstamo kravu drošības konsultantu (padomnieku) apmācību pasniedzēja profesiju (šādu speciālistu apmācība vai sertifikācija Latvijā nenotiek).
Savukārt Latvijā reglamentēto profesiju sarakstu plānots papildināt ar mākslas terapeitu un masieri veselības aprūpes jomā, kā arī būvdarbu vadītāju būvniecības jomā.
Saistībā ar grozījumiem likumā IZM vēl ir jāveic izmaiņas virknē Ministru kabineta noteikumu, kā arī jāizstrādā vairāki jauni MK noteikumi.
Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" trīs lasījumos jāizskata Saeimā.
