NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
30. septembrī, 2015
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts pārvalde

Nākamā gada budžets iesniegts izskatīšanai Saeimā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tradicionālā procedūra valsts budžeta nodošanai izskatīšanā Saeimai. Finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. J.Reirs uzsvēra: nākamā gada budžets vērsts uz drošības stiprināšanu, un lielāks budžeta pieaugums ir aizsardzībai un iekšlietām. Valdība arī spējusi nodrošināt pārējo jomu budžeta pieaugumu. Ministrs arī aicināja deputātus atbildīgi izvērtēt nākamā gada budžeta projektu.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

2016.gada valsts budžeta projektā, kas šodien iesniegts izskatīšanai Saeimā, lielākais līdzekļu pieaugums ir galvenajai prioritātei – valsts aizsardzībai. Vienlaikus budžetā tiek īstenots mērķis mazināt nevienlīdzību sabiedrībā. Papildu līdzekļi vajadzībām tiek nodrošināti arī ar nodokļu pieaugumu.
īsumā
  • 2016.gadā tiek palielināta minimālā alga no pašreizējiem 360 eiro uz 370 eiro mēnesī.
  • Palielinās neapliekamo minimumu no 75 eiro uz 85 eiro un ieviesīs diferencēto neapliekamo minimumu.
  • Paredzēts palielināt vairākus nodokļus – akcīzi smēķējamai tabakai, alkoholiskajiem dzērieniem, degvielai.
  • Turpmāk 21% PVN piemēros dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja likumprojektu par 2016.gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nākamā gada budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk, nekā plānots 2015.gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, norāda Finanšu ministrija.

Budžetā par svarīgākajām prioritātēm noteiktas valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības sekmēšana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018.gadā.

FM uzsver, ka 2016.gada budžets ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un nodokļu regresivitātes samazināšanu, jo līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos. Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu no 360 uz 370 eiro kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Arī mēneša neapliekamais minimums no nākamā gada tiks palielināts no esošajiem 75 eiro uz 85 eiro.

Valdības sēdē ministri, kopumā paužot atzinību Finanšu ministrijai par sagatavoto budžeta projektu, atgādināja par atsevišķām nozares nepieciešamībām, kas pagaidām naudas piešķīrumos nav atspoguļotas.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka ne ar visu budžetu no uzņēmējdarbības viedokļa ir apmierināta. Saistībā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā Konkurences padomei noteiktajām papildu funkcijām ministre lūdza nākamā gada budžeta izskatīšanā vai 2017.-2018.gada budžeta sagatavošanas procesā paredzēt tai papildu līdzekļus, jo pagaidām tādi netiek atvēlēti. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izteica gandarījumu par solītā finansējuma nodrošināšanu Ieslodzījumu vietu pārvaldei. Ministrs tomēr vienlaikus norādīja, ka ir vairākas jomas, kur viņš ir palicis parādā savai nozarei - tas ir Probācijas dienesta darbinieku atalgojums, tiesu tehniskie darbinieki, kuru algas ir kritiski zemas, un tāpēc ir milzīga personāla mainība.

Taču darba devēju puse ar jaunā budžeta projektu nav apmierināta.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns informēja, ka LDDK iebilst pret to, ka budžets ir vērsts uz nodokļu  palielinājumu par 100 miljoniem eiro, vērsts pret legālajiem nodokļu maksātājiem. Turklāt netiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, taču, ja likmi no 23% uz 22% nevarēja samazināt nākamgad, tad to vajadzējis vismaz pārcelt uz nākamo gadu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka LTRK iebilst pret nākamgad paredzēto darbaspēka nodokļu celšanu, jo tāda pieeja samazinās Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma valdības sēdē informēja, ka tūlīt pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas Finanšu ministrija sāks darbu pie nodokļu sistēmas  pilnveidošanas. Paredzēts, ka kopā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju tiks meklēts risinājums valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai. L.Straujuma arī norādīja, ka 2017.gada budžetā galvenā prioritāte varētu būt veselība.

Trešdien finanšu ministrs Jānis Reirs iesniedza budžeta likumprojektu paketi Saeimā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI