Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunajā personas kodā pirmie cipari būs „32”, savukārt pārējos ciparus no „0” līdz „9” ģenerēs automātiski.
FOTO: Lita Krone/ LETA
Daļai sabiedrības personas kodi publiski pieejami
Jau iepriekš ticis aktualizēts jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipiem. Pēc šī brīža sistēmas veidotais personas kods, kura pirmo daļu satur personas dzimšanas dati, ļauj par tā īpašnieku uzzināt personīgu informāciju. "Esošā personas koda pirmā daļa sniedz informāciju, kas attiecas uz personas privāto dzīvi un pēc kuras ir iespējama personas diskriminācija – personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija par dzimšanas datiem var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās," norāda Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Tas ir aktuāls jautājums ārstniecības personālam. Medicīnas darbiniekiem ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, jānorāda savs personas kods. Līdz ar to ārstniecības personu kā fizisko personu dati nav pietiekami aizsargāti.
2007.gadā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija lūdza tiesībsargam sniegt vērtējumu par to, vai prasība ģimenes ārstiem dažāda veida ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, norādīt savu personas kodu nav pretrunā ar ārstu kā fizisko personu datu aizsardzības standartiem. Jau toreiz tiesībsargs arī norādīja, ka sabiedrības intereses zināt ārstniecības personas vecumu, atsevišķās situācijās identifikācijai lietojot personas kodu, nav būtiskākas par personas individuālajām interesēm saglabāt šo informāciju privātu, informē R.Siliņa.
"Termiņu, līdz kuram varēs mainīt personas kodu, nav paredzēts noteikt."
2013.gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par ārstniecības personu personas kodu apstrādi" norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā sistēma, kas paredz ārstniecības personām dažāda veida ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, norādīt savu personas kodu, pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās personu tiesības uz privāto dzīvi.
Līdzīgā situācijā ir arī fiziskās personas, kurām nav jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" 11.1.1.punktu personām, kurām piešķirts personas kods, piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods ir identisks personas kodam. Fiziskajām personām, veicot saimniecisko darbību, piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods ir jānorāda visos uzskaites un pārskata dokumentos. Tas nozīmē, ka ziņas par personas datiem kļūst pieejamas plašai sabiedrības daļai.
Personas kodā arī turpmāk 11 cipari
Personai individuālo personas kodu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir, iekļaujot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā. Piešķirtais vienpadsmit ciparu kods ir unikāls un visā cilvēka mūža garumā paliek nemainīgs. Iedzīvotāju reģistra likums pieļauj tikai divus izņēmumus, kuros iespējams personas kodu mainīt – kad personai tiek precizēts dzimšanas datums, kurš, piemēram, kara juku dēļ ierakstīts kļūdains, vai persona tikusi adoptēta. Līdz šim Latvijā personas kods ir mainīts 19000 gadījumos. Savukārt valdības apstiprinātie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā paredz, ka turpmāk personas koda maiņa būs iespējama tikai adopcijas gadījumā.
MK noteikumi Nr.98 "Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru" noteic, ka personas kods ir vienpadsmit ciparu skaitlis. Pirmie seši cipari norāda personas dzimšanas datumu (datums, mēnesis un gads). Septītais cipars norāda gadsimtu, kurā persona dzimusi. Ciparu "1" personas kodā iekļauj personām, kuras dzimušas 20.gadsimtā, bet ciparu "2" – 21.gadsimtā dzimušajiem. Pārējie četri cipari personas kodā tiek izveidoti ar algoritma palīdzību un nezinātājam nesniedz tiešas ziņas par personu, vien palīdz šo personu identificēt.
Likumprojekts paredz, ka pēc 2017.gada 1.janvāra, reģistrējot jaundzimušos, tiem piešķirs tādu personas kodu, no kura nevar izsecināt personas dzimšanas datumu. Pēc jaunās kārtības veidotu personu kodu piešķirs arī citām personām, kuras reģistrēs Iedzīvotāju reģistrā. Jaunajā personas kodā pirmie cipari būs "32", savukārt pārējos ciparus no "0" līdz "9" ģenerēs automātiski. Pirmos sešus ciparus kā līdz šim no pārējiem pieciem cipariem varēs atdalīt ar defisi. Lai nodrošinātu, ka bez grūtībām fiziskas personas var atšķirt no juridiskām personām, personas kodam būs jāatšķiras no nodokļu maksātājiem - juridiskām personām piešķiramiem kodiem – kods nedrīkstēs sākties ar cipariem "4, 5 un 9".
Šobrīd beznozīmes personas kodus piešķir Amerikas Savienotajās Valstīs un vairākās Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Vācijā, Īrijā u.c.
Personas kodu varēs vienu reizi mainīt
Ikviens, kuram līdz 2017.gada 1.janvārim būs piešķirts dzimšanas datus saturošs personas kods, varēs vienu reizi brīvprātīgi lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Termiņu, līdz kuram šo iespēju varēs izmantot, nav paredzēts noteikt, par personas koda maiņu nebūs jāmaksā valsts nodeva.
Sekas, ar kādām personai būs jārēķinās, nomainot personas kodu, ir līdzīgas kā vārda un uzvārda maiņas gadījumā – pēc personas koda maiņas būs jāsaņem jauns personu apliecinošs dokuments (pase, personas apliecība). Var būt nepieciešamība mainīt arī citus dokumentus. Piemēram, Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 2.punkts paredz: ja personu apliecinošajā dokumentā norādītais personas kods neatbilst transportlīdzekļa vadītāja apliecībā esošajam un 30 dienu laikā transportlīdzekļa vadītāja apliecība nav apmainīta, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot līdz jaunas autovadītāja apliecības saņemšanai.
"Personas kodā ietvertais dzimšanas datums var veicināt personas diskrimināciju."
Mainītais personas kods līdzīgi kā mainītais vārds vai uzvārds neietekmēs personai iepriekš izdoto dokumentu juridisko spēku, piemēram, iepriekš noslēgtie līgumi būs spēkā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka personas koda maiņai nenoteiks nekādus ierobežojumus nevienai personu grupai, tai skaitā personai, kura ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Piemēram, Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 8.pants paredz, ka vārda, uzvārda vai tautības maiņu nevar veikt persona, kura ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Likumprojekta autori uzskata, ka attiecībā uz personas koda maiņu šādus ierobežojumus noteikt nav nepieciešams.
Lai arī nākotnē personas kods nesaturēs personas dzimšanas datus, nepieciešamības gadījumā varēs pārliecināties par personas vecumu, piemēram, iegādājoties alkoholu, jo jau šobrīd personu apliecinošajā dokumentā ir norādīts personas dzimšanas datums.
Būs jāziņo par ārvalstīs piešķirtajiem identifikācijas numuriem
Saeimai atbalstot Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs un kuriem piešķirts identifikācijas numurs, par tiem būs jāziņo. Tas ļaus nepieciešamības gadījumā precīzāk identificēt personu informācijas apmaiņā ar ārvalstu institūcijām. Šāda nepieciešamība noteikta, lai varētu iegūt informāciju par personu migrāciju un uzkrāt citus statistikas datus, piemēram, precīzāk veikt tautas skaitīšanu, panākt, lai starptautiskā līmenī varētu izpildīt administratīvos sodus un tiesu izpildītāji izpildīt piedziņas lietas, norādīts likumprojekta anotācijā.
Personai būs pienākums mēneša laikā informēt attiecīgo Latvijas iestādi par ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu. Personām, kurām kods būs piešķirts līdz 2016.gada 31.decembrim, par to būs jāpaziņo līdz 2017.gada 1.jūlijam. Gadījumā ja persona nebūs paziņojusi, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ziņas saņems, informāciju aktualizēs Iedzīvotāju reģistrā.
Izziņu par deklarēto dzīvesvietu varēs saņemt no 15 gadiem
Plānotie grozījumi atvieglos izziņu par deklarēto dzīvesvietu saņemšanu. Šobrīd izziņu var saņemt tikai pilngadīga persona un nepilngadīgas personas vārdā tās likumiskais pārstāvis. Šobrīd vairumu izziņu par deklarēto dzīvesvietu pieprasa bērniem no 15 līdz 18 gadiem, tiem iestājoties izglītības iestādēs dažādu atvieglojumu vai priekšrocību saņemšanai. Daudzi vecāki izteikuši neapmierinātību, ka šādu izziņu nevar saņemt bērns pats personīgi, kas nozīmē, ka vecākiem ir jākavē darbs un jādodas uz pašvaldību. Grozījumi paredz, ka izziņu par deklarēto dzīvesvietu varēs saņemt no 15 gadu vecuma.
