NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
10. augustā, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
3
1
3
1

Nodokļu iekasēšanā joprojām ir rezerve ēnu ekonomikā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Saņemot čeku, pircējs pat nenojauš, ka tas var būt fikcija. Un nauda nonāk nevis uzņēmuma kasē, bet tirgotāja kabatā, lai nemaksātu nodokļus. Kāpēc godprātīgajiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, visiem nodokļu maksātājiem, būtu jāpiecieš šāda greiza uzņēmējdarbības vide?

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Nodokļu ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieauguši, taču šim gadam plānotais apjoms nav sasniegts. Tautsaimniecības tempus palēnina ārējie apstākļi, arī Krievijas embargo. Rezultatīvi ir bijuši vairāki Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasākumi nodokļu nemaksāšanas ierobežošanai, tajā skaitā atsevišķu riska nozaru īpaša uzraudzība. Perspektīvā rezultatīvākai būtu jākļūst arī cīņai pret nodokļu krāpšanu ar kases aparātu manipulācijām, taču šī iespēja būs atkarīga no tā, vai beidzot pēc vairāku gadu diskusijām izdosies pieņemt jauno regulējumu kases aparātu noteikumos.
īsumā
  • Nodokļu ieņēmumi 2015. gada septiņos mēnešos nesasniedz plānotos.
  • Pagaidām lielākais iztrūkums ir PVN plānotajos ieņēmumos.
  • Ekonomiskā izaugsme nav tik laba kā prognozēts, lēnāka izaugsme liedz pieaudzēt nodokļu apjomu.
  • Iespēja papildināt budžetu ir stingrāka administrēšana un cīņa pret krāpšanu.
  • Šogad VID turpina īstenot nozaru pieeju, pastiprināti uzraugot lielākā nemaksāšanas riska nozares.
  • Nākamgad būtu jāstājas spēkā jaunajām prasībām kases aparātiem.
  • Ministru kabineta komitejas 10.augusta darba kārtībā ir iekļauts grozījumu projekts noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām.

2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nodokļu ieņēmumi pieauga par 3,7 procentiem. Šim gadam valdība noteica un Saeima apstiprināja lielāku pieaugumu – par 5,4 procentiem pret iepriekšējo gadu. Tā kā tautsaimniecība attīstās lēnāk, nekā sākotnēji prognozēts, nodokļu ieņēmumu papildu iespējas ir rodamas ēnu ekonomikā, atzīst VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Nodokļu ieņēmumu plāns ir gandrīz 7,5 miljardi eiro. Septiņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nodokļos iekasēts gandrīz par 185 miljoniem eiro vairāk, taču pagaidām nav nodrošināts plānotais pieaugums. Vissliktākā bijusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasējamība, kurā ir mīnuss – 37,7 milj. eiro (izpilde – 96,6%). Veiksmīgi ir akcīzes nodokļa (102,7%), muitas nodokļa (112%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (100,1%) rādītāji.

Nozaru pieejas īstenošanas rezultāti

Vairākās nozarēs VID ir īstenojis jauno pieeju nodokļu administrēšanā, kas noteiktā periodā paredz pievērst pastiprinātu uzmanību konkrētai nozarei, vispirms nosakot tajā strādājošajiem laiku nodokļu saistību izpildes sakārtošanai un pārkāpumu novēršanai. Darbs notiek secīgi – nozare tiek identificēta, vērtējot no nodokļu nenomaksas riska lieluma, par to tiek informēta sabiedrība, veikti preventīvie pasākumi, pēc tam – represīvie.

Pagājušajā gadā šāda pieeja tika piemērota automobiļu apkopes un remonta nozarei (no jūnija)  un zobārstniecībai (no oktobra), šogad – skaistumkopšanas biznesā (no marta) un lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā (no maija).).

"Nodokļu ieņēmumos vislielākā ir PVN neizpilde."

Apliecinājumam, ka šāda pieeja kopumā attaisnojusies, I.Pētersone min statistiku. Ir gandrīz 1,5 tūkstotis jaunreģistrētu nodokļu maksātāju, tajā skaitā automobiļu apkopē un remontā – 750, zobārstniecībā - 26,  skaistumkopšanā – 652. Reģistrēti gandrīz 1000 nodarbināto un papildus deklarēti darba ņēmēju ienākumi šajās nozarēs - gandrīz 6 milj. eiro.

Visnepatīkamāk pārsteidzis lietotu auto tirgus. Nepilnu divu mēnešu laikā jau ir nācies piemērot 84 administratīvos sodus un kā papildu sods 52 valdes locekļiem noteikts liegums trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. "Pārkāpumi autoplačos ir ļoti rupji, ļoti nopietni un ļoti lielos apmēros," pirmo mēnešu darbu ar šo nozari rezumē I.Pētersone.

Manipulācija ar kases aparātiem – krāpšana

Manipulācijas ar kases aparātiem jau sen nav noslēpums, tās ir konstatētas arī pārbaudēs. Kases aparātu datu sagrozīšanai uzņēmēji noalgo apkalpojošos dienestus. Savulaik tāds pakalpojums maksājis salīdzinoši dārgi - ap 10 000 latu. Dramatiski, ka tagad šis pakalpojums ir kļuvis ļoti pieejams, jo kļuvis lēts – tagad iejaukšanos kases aparātā nodrošina pat par 230 eiro.  "Sērga ir izplatījusies," secina I.Pētersone. Par šādu tendenci stāsta arī kaimiņu  - Lietuvas nodokļu administrācijas pārstāvji, kuri vēlas apgūt VID speciālistu pieredzi manipulāciju atklāšanā un pierādīšanā.

Nodokļu kontrolieri šā gada  pirmajā pusgadā veikuši 1540 tematiskās pārbaudes. Dažādi pārkāpumi konstatēti 63% pārbaužu, no tiem 72% gadījumu pārkāpumi saistīti ar elektronisko kases aparātu (EKA) izmantošanu. Pārkāpumi konstatēti uzņēmumos, kuri nodarbojas ar pārtikas un alkohola, zīmolu apģērbu, bērnu preču un rotaļlietu, auto piederumu tirdzniecību,  sabiedrisko ēdināšanu, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu.

Pircējam, kas saņem kases čeku, arī varētu būt interesanti, kādas "iespējas" liek lietā tirgotājs un pakalpojumu sniedzējs, lai izvairītos no nodokļu nomaksas saistībā ar kases aparātiem, proti, cik plašs ir VID konstatēto krāpniecības veidu spektrs, izmantojot manipulācijas ar EKA:

  • Dzēstas Grand Total vērtības;
  • Nav konstatējama secīgi pieaugoša čeku numerācija;
  • Informācijas neievadīšana kontrollentē (kontrollente darījuma reģistrēšanas brīdī stāv uz vietas);
  • Nepamatota naudas izsniegšana par atpakaļ atgrieztajām precēm;
  • Nepamatota darījumu anulēšana tā reģistrēšanas brīdī;
  • Nepamatota jau reģistrētu darījumu anulēšana;
  • Datu koriģēšanas programmas, piemēram, Zapper vai Phantom-Ware izmantošana;
  • Nepamatota čeku kopiju izsniegšana (masveidā 30% no visiem reģistrētiem darījumiem);
  • Pirmčeku izsniegšana, bet fiskālais čeks netiek izsniegts;
  • Divu kases aparātu izmantošana ar vienādiem šasijas numuriem un citiem obligātiem rekvizītiem, kad VID reģistrēts tikai viens kases aparāts.

I.Pētersone uzsver, ka vilcināšanās ar jaunajiem noteikumiem nav pieļaujama. VID aplēses liecina, ka tādā veidā valsts budžetam gadā aiziet garām apmēram 140 miljoni eiro, 300 000 eiro katru dienu.

Kopš 2011.gada ir bijušas neskaitāmas diskusijas ar nozari par to, kādām jābūt jaunajām prasībām. Katram kompromisam tik un tā atradušies pretstāvētāji. Pretspars liek secināt, ka tiek aizskartas lielas naudas intereses, kur ir "kreisie" darījumi, neuzrādītie ieņēmumi. Piemēram, ja "neizlaiž" caur kases aparātu 100 eiro, tas nozīmē, ka no tiem netiek samaksāts PVN,  neuzrādot ieņēmumus – netiek samaksāts peļņas nodoklis. Nauda neaiziet uz uzņēmuma kasi, bet īpašnieks vai vadītājs vai vēl kāds to ieliek kabatā, nesamaksājot nodokļus, ja kādu daļu samaksā algā aploksnēs, tad netiek samaksāts gan  iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Sarunās ar nozari kārtējo reizi ir nonākts līdz kompromisam, sagrupējot prasības un lietotāju trīs grupas, paredzot, ka būs parastie kases aparāti, hibrīdaparāti un kases sistēmas. Tirgotājiem, kuru apgrozījums struktūrvienībā ir virs 200 000 eiro gadā, būs nepieciešams hibrīda kases aparāts vai sistēma, bet tie, kam struktūrvienībā gada laikā apgrozījums ir līdz 200 000 eiro, strādās ar parasto kases aparātu, kurā būs nepieciešams fiskālais bloks, ja tāda nav, un šīs izmaiņas ir nelielas, arī izmaksas 50-70 eiro.

Savukārt komentējot iebildumus, piemēram, ka Latvijā grasās ieviest tik unikālus kases aparātus, kādus nelieto nekur Eiropas Savienībā, VID vadītāja norāda: šie jautājumi ir risināti kopš 2011.gada. Pirms domāts par jaunām prasībām kases aparātiem, aptaujātas visas ES dalībvalstis. ES nav vienādu prasību, un katrai valstij ir savi īpaši noteikumi, kādiem tiem attiecīgajā valstī ir jābūt.

"Iejaukšanās kases aparātu darbībā sasniegusi sērgas apmērus."

Runas par tirgotāju simtiem miljonu izdevumiem saistībā ar jauno kases aparātu ieviešanu VID sauc par pārspīlētām. Tehniskās prasības, izmaksas ir vērtējuši gan kases aparātus apkalpojošie dienesti, gan eksperti. VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā informēja, ka maksimālās izmaksas nozarei šai pozīcijā ir aplēstas 14 miljoni eiro apmērā.

Izmaksas aprēķinātas, uzskaitot visus nodokļu maksātājus, viņu lietotos kases aparātus, katram, ņemot vērā apgrozījumu, noteikts, kādam kases aparātam vai sistēmai būs jābūt un cik tas maksā. No visiem tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem 17% paredzamas būtiskās izmaiņas, kad būs nepieciešamas kases sistēmas un hibrīda aparāti. I.Pētersone norāda, ka būs arī ieguvumi, jo, ja ir elektroniskā kontrollente, tad nevajag vairs rakstīt žurnālus un uzglabāt kontrollentes, kas bieži vien gan izrādās "pazudušas" vai izdzisušas, kad ierodas VID pārbaude. Turklāt caur nolietojumu uzņēmums var samazināt maksājumus. VID rēķinājis, ka vidēji 1,5 gada laikā izmaksas nozarei tādā veidā sedzas.

Iespējams, šonedēļ valdības komiteja skatīs Ministru kabineta noteikumu projekta kārtējo versiju  kases aparātu jaunajām prasībām, kas neatļautu nesankcionētu iejaukšanos to darbībā. No ilgo vairāku diskusiju secinājumiem pagaidām ir noprotams, ka kases aparātu īpašniekiem norēķinu caurskatāma uzskaite nav pa prātam. Pircējs vai pakalpojuma saņēmējs bieži vien tiek maldināts ar šķietamību, ka viņam izsistais čeks visos gadījumos norāda uz darījuma godprātīgu reģistrēšanu. VID pozīcijai līdz šim īsti nelīdz pat skaļie atklātie krāpšanas gadījumi ar kases aparātu un sistēmu pārbūvi ar nodokļiem apliekamo darījumu slēpšanai jeb nodokļu izkrāpšanai.

Par pārkāpumiem saistībā ar kases aparātiem ir divu veidu soda mēri.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā par iejaukšanos kases aparātu darbībā paredzēts naudas sods. I.Pētersone teic, ka ir uzsākta diskusija par soda naudas noteikšanu, ņemot vērā nesamaksāto nodokļu summu, ja nauda aiziet garām kases aparāta uzskaitei. Tas nozīmē, ja notiek iejaukšanās kases aparātā, piemēram, nav uzskaitīti 100 eiro, nesamaksātie nodokļi veido apmēram 80 eiro. Šādam sodam pamatojums būtu - ja iejaucies kases aparātā un 100 eiro esi "nočiepis" kases aparātam, tad 80 eiro tev valstij ir jāsamaksā. "Lai sods ir tik liels, ka negribētu to darīt," piebilst VID vadītāja.

Savukārt kriminālatbildība var iestāties tikai tad, ja valsts budžetam ir nodarīti lieli zaudējumi, norāda VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. Turklāt Krimināllikumā neviens pants neparedz atbildību tieši par šo nodarījumu - iejaukšanos kases aparātos. Acīmredzot nav varēts iedomāties, cik plaši un "radoši" šīs darbības notiks. Aizturētas un pie atbildības tiek sauktas personas par noziedzīgiem nodarījumiem - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Krimināllikuma 218.pants paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.

Pēdējā laikā atklātajos krāpniecības gadījumos, par kuriem ierosināti kriminālprocesi, figurē ievērojamas summas. Piemēram, maijā apģērbu veikalu uzņēmumā VID konstatēja EKA programmas funkcionalitātes izmaiņas, nodrošinot iespēju samazināt un neuzrādīt daļu no gūtajiem ieņēmumiem. Ieņēmumi bija samazināti par 1,27 miljoniem eiro.

Par VID speciālistu labajām IT zināšanām, konstatējot nodokļu krāpšanu saistībā ar kases aparātiem, K.Čerņeckis stāsta: "Esam atklājuši Eiropas līmeņa krāpšanas veidu, mūs lūdz  konsultēt, kā mums tas izdevies." Uz Eiropas policiju nosūtīti dažādu firmu kases aparāti, Eiropā ražotās kases sistēmas, kur mūsu darboņi izdzēš neizdzēšamo atmiņu. Pirms vairākiem gadiem par kādu Eiropā ražoto kases aparātu  tā ražotājfirma apgalvojusi, ka tas nav iespējams: "Tagad mēs viņiem ar to kases aparātu nodemonstrēsim, kā tas tiek darīts."

Arī organizētās noziedzības apkarošanas vadītājs ir uzstājīgs: jaunajiem kases aparātu noteikumiem jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI