NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
06. jūlijā, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
2
1
2
1

Apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu nepieciešams sakārtot

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Konkurences padomes vērtējumā būtu nepieciešams veidot konceptuāli vienotu normatīvo regulējumu, kas noteiktu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības pamatprincipus, lai novērstu to, ka katrs var rīkoties, vadoties pēc saviem ieskatiem, kas nereti noved pie atsevišķu pakalpojumu sniedzēju neētiskas, negodprātīgas un arī pret konkurenci vērstas rīcības. Piemēram, Igaunijā likums regulē šo pakalpojumu sniedzēju darbību. Latvijā šāda normatīvā regulējuma nav.

FOTO: Andrejs Baburovs, LETA

Pavadot cilvēku aizsaulē, par naudu daudz runāt nemēdz. Cilvēki retu reizi pasūdzas par izdevumiem. Daudziem bēdu reizē pat prātā neienāk, ka apbedīšanas izdevumi varētu būt mazāki. Konkurences padome atklājusi faktus un pazīmes, kas liecina par negodprātīgu uzņēmējdarbību, monopolstāvokļa izmantošanu, Valsts ieņēmumu dienests norāda uz nodokļu nemaksāšanu. Valsts tuviniekiem paredz pabalstu apbedīšanas pakalpojumu segšanai. Šī nauda ne vienmēr nonāk tuvinieku rīcībā un pat ne pakalpojumu sniedzēju uzņēmēju kontos.

Konkurences padome (KP) apbedīšanas pakalpojumu tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka tajā valda nesakārtotība, tiek kropļota konkurence un negatīvi ietekmēti patērētāji. Nozares problēmas apzinātas arī sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts ieņēmuma dienestu (VID) veiktajā patērētāju aptaujā. Līdz ar to trīs iestāžu redzējums par atklātajām problēmām būs pamats, lai, iesaistot citas institūcijas, panāktu apbedīšanas tirgus sakārtošanu godīgas konkurences nodrošināšanai un patērētāju interešu un tiesību nodrošināšanai.

Pirms nozares izpētes ir mēģināts noskaidrot, kā pārziņā ir šī nozare, kuras institūcijas to uzrauga. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atzīst – tādu nav, un izskatījies, ka neviens īsti nesaprot, kas notiek nozarē.

Latvijā tā iegājies, ka apbedīšanas biroji iekārtojas slimnīcās līdzās morgiem. No 37 slimnīcām 14 atrodas apbedīšanas uzņēmumi. Tuviniekiem tas ir šķietami ērti, cilvēks nomiris, un tepat ir firma, kas emocionāli smagā brīdī uzņemas apbedīšanas formalitātes. Vairāk nekā puse cilvēku, kam ir pienākums apbedīt mirušo, arī izvēlas šo apbedīšanas pakalpojuma sniedzēju, jo slimnīcas personāls bijis tas, kas ieteicis izmantot vai pat uzspiedis tieši tā apbedīšanas uzņēmuma pakalpojumus, kas nomā telpas slimnīcas teritorijā un kurā nereti vienlaikus nodarbināti arī slimnīcas vai morga darbinieki. Ir slimnīcas, kurās mirušo piederīgajiem pat netiek dota izvēles iespēja, jo slimnīcai ir noslēgts līgums ar konkrētu apbedīšanas uzņēmumu.

"Vislielākais apgrozījums ir uzņēmumiem, kas ir iekārtojušies slimnīcu teritorijā. "

Nozares rādītāji liecina, ka vislielākais apgrozījums ir uzņēmumiem, kas ir iekārtojušies slimnīcu teritorijā. Tirgus uzraudzībā konstatēts, ka vairumā gadījumu, kad apbedītājs nomā telpas ārstniecības iestādē, nomas līgumi ir noslēgti uz ilgstošu laiku un bez likumiska pamata, t.i., bez telpu nomas publiskas izsoles, radot īpašas konkurences priekšrocības.

KP, PTAC un VID atzīst, ka nepieciešams diskutēt par pieļaujamību slimnīcu teritorijās iznomāt telpas apbedīšanas uzņēmumiem, jo daudzās valstīs tas ir aizliegts.

Latvijā ir izveidojies kremācijas pakalpojuma monopols. Rīgas krematorijas ēka un zeme jau 19 gadus ir vienas personas pārziņā. Lai kāds uzņēmums iegūtu tiesības sniegt kremācijas pakalpojumus, nepieciešama licence no Rīgas domes, kuras valdījumā atrodas krematorija. Savukārt, lai iegūtu licenci, nepieciešams līgums ar Rīgas domi par krematorijas nomu. S.Ābrama to raksturo kā apburto loku: apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs nevarēs nomāt krematorijas ēku, jo nav licences, savukārt licenci nevar saņemt, jo nav iespēju nomāt.

Salīdzināšanai – Igaunijā ir četras krematorijas, Polijā – 40. KP ziņojumā ir sniegts arī krematoriju cenu salīdzinājums Latvijā un Igaunijā, kurā tās ir mazākas.

Nedeklarēti ienākumi un mazas algas

Apbedīšanas pakalpojumu nozarē kā nodokļu maksātāji reģistrējušies 182 juridiskās personas un kā saimniecisko darbību to reģistrējušas 78 fiziskās personas. Juridisko personu apgrozījums ir no 10 000 līdz 100 tūkstošiem eiro, fiziskajām personām – no 1000 līdz 10 tūkstošiem eiro. Puse no pakalpojumu sniedzējiem strādā ar zaudējumiem, liecina VID dati. Kopumā ir reģistrēti tikai apmēram pustūkstotis nodarbināto. Turklāt, kā norāda VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, ja valstī citās nozarēs nodarbināto skaits pieaug, šajā gluži otrādi – samazinās. Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju algas nesasniedz pat pusi no valstī vidējās, ir zemākas par minimālo. Piemēram, kapracim (vidējais reģistrēto darba vietu skaits – 30, vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī – 47) stundas likme ir 2,88 eiro, bet valdes loceklim šajā biznesā vēl pieticīgāka – 2,79 eiro.

Pēc Centrālās statistikas datiem, 2014.gadā Latvijā nomiruši 28 466 cilvēki. Pat ja rēķina iespējami mazākās apbedīšanas pakalpojumu izmaksas (400 eiro), apbedīšanas  izmaksu kopsumma gadā būtu 11,39 miljoni eiro. Taču apbedīšanas pakalpojumu nozarē nodarbināto nodokļu maksātāju deklarētais apgrozījums bijis tikai apmēram puse no tā – 5,9  miljoni. Tas nozīmē, ka vismaz puse neuzrāda nekādus ienākumus, atzīst I.Pētersone.

Vienotu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības pamatprincipu neesamība rada iespēju negodprātīgiem nozares dalībniekiem rīkoties nekontrolēti un izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas, t.sk. maksājot algas "aploksnēs".

VID saskata problēmas arī saistībā ar valsts pabalstu izmaksām, jo normatīvo aktu nepilnības saistībā ar apbedīšanas pabalstu izmaksām rada iespējas fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām nav radniecības vai citas juridiskas saistības ar personu, par kuru tiek saņemts šis pabalsts, tomēr to saņemt un negodprātīgi izmantot peļņas gūšanas nolūkos.

Sociālās jomas likumi paredz, ka tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu ir:

  • apdrošinātai personai tās apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;
  • apdrošinātās personas ģimenes loceklim vai personai, kura faktiski uzņēmusies apbedīšanu, ja mirusi apdrošinātā persona, bezdarbnieks, pensijas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs;
  • ģimenes loceklim vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, ja apdrošinātā persona vai tās apgādībā bijušais ģimenes loceklis miris mēneša laikā pēc iemaksu perioda beigām.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijā mājaslapā norādīts:

  • Apbedīšanas pabalstu apdrošinātās personas nāves gadījumā piešķir un izmaksā mirušā divkāršas mēneša vidējās iemaksu algas apmērā.
  • Pensionāra vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā divu pensiju vai atlīdzību apmērā.
  • Apgādībā bijušā ģimenes locekļa vai bezdarbnieka nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Saskaņā ar VSAA 2014.gada pārskata datiem no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apbedīšanas pabalsts izmaksāts vidēji mēnesī diviem  tūkstošiem personu. Izmaksātā pabalsta vidējais apmērs bija 437,08 eiro. Pēc LV portāla aplēsēm, gadā tie ir vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā izmaksāts vidēji mēnesī 15 personām. Izmaksātā pabalsta vidējais apmērs bija 184,62 eiro.

Apbedīšanas pabalsts apdrošinātās personas nāves gadījumā izmaksāts vidēji mēnesī 190 personām. Izmaksātā pabalsta vidējais apmērs bija 1058,30 eiro, kas atbilst mirušās personas divkāršai mēneša vidējai apdrošināšanas iemaksu algai.

No speciālā budžeta tiek maksāti apbedīšanas pabalsti vēl atsevišķām citām iedzīvotāju grupām.

"Gandrīz trešā daļa respondentu atbildējuši, ka valsts pabalstu ir saņēmis apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. "

Apbedīšanas pabalstus izmaksā arī no valsts pamatbudžeta, piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā (vidēji mēnesī 26, vidējais apmērs mēnesī - 181,13 eiro).

PTAC aptaujā ir bijis jautājums – kas saņēma apbedīšanas pabalstu no VSAA? Gandrīz trešā daļa respondentu atbildējuši, ka to saņēmis apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

Ir pakalpojumu sniedzēji, kuri valsts maksāto apbedīšanas pabalstu iekļauj rēķinā, līdz ar to cilvēkam, kurš uzņēmies rūpes par apbedīšanu, samazinās maksājamā summa. Taču, kā var secināt no KP uzraudzības ziņojuma, jautājums ir par to, vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš var uzzināt VSAA pabalsta apmēru par konkrēto cilvēku, to arī godprātīgi atklāj, nosaucot rēķinu tuviniekiem. Uzraudzības ziņojumā izklāstīta nepatīkama situācija: "Uzņēmums neatklāja, kāds ir VSAA pārskaitītais apbedīšanas pabalsts. Pēc tam, kad teicu, ka man ir tiesības iepazīties ar lēmumu un ka zvanīšu pati uz VSAA un noskaidrošu, tad tajā pašā dienā no apbedīšanas biroja atzvanīja un pateica lēmumā norādīto summu, kas bija lielāka, nekā sākotnēji izpaustā, un birojs vēlāk man atmaksāja starpību, kuru bija paturējuši - aptuveni 100 EUR. Līdz ar to sanāktu, ka es šo summu par pakalpojumu pārmaksāju, jo rēķinā parādījās mazāka VSAA izmaksātā summa, nekā lēmumā norādītā summa, kuru saņēma birojs."

Būtu nepieciešams šo jautājumu sakārtot, tādējādi, ka tuvinieks arī saņem VSAA lēmumu un tam ir tiesības to apstrīdēt, jo sanāk, ka lēmumu saņem apbedīšanas birojs, bet tuvinieks nemaz nezina apbedīšanas pabalsta apmēru un tam nav iespējas to apstrīdēt, norādīts KP ziņojumā.

Šādai pabalstu izmaksas situācijai uzmanību jau iepriekš ir pievērsis VID. Ģenerāldirektore stāsta, ka VID tika pieprasījis informāciju par fiziskām personām izsniegtajiem pabalstiem gadā saistībā ar pakalpojumu sniedzējiem. Analizējot informāciju, izrādījies, ka daudzos gadījumos šie pabalsti tiek pārskaitīti nevis uz pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma kontu vai fiziskās personas, kas reģistrējusi saimniecisko darbību, kontu, bet  gan uz privātajiem kontiem. Ja konkrēto tuvinieku uz pilnvarojuma pamata pārstāv SIA vai saimnieciskās darbības veicējs – fiziska persona,  mēs neredzam nekādu pamatojumu, ka nauda tiek pārskaitīta uz privātkontu, nevis uz uzņēmuma kontu, kas ļauj  izsekot, vai tiek maksāti nodokļi vai netiek maksāti, uzsver VID vadītāja.

PTAC: tuvinieki tiek maldināti

Patērētāju aptauja atklāj, ka bieži vien apbedīšanas uzņēmumi nenorāda detalizētu informāciju par konkrētiem pakalpojumiem un cenām, tādējādi neļaujot cilvēkiem izvērtēt un pieņemt labāko lēmumu. Daudziem apbedītājiem nav cenrāža, netiek izsniegti darījumu apliecinoši dokumenti, līdz ar to patērētājiem nav izpratnes par to, kā veidojas kopējā pakalpojuma cena, cik tā ir pamatota, vai tiek maksāti nodokļi. Cilvēkiem nereti nav pat zināms, kur mirušais līdz bēru ceremonijai atradīsies un ar kādu transportlīdzekli tiks pārvadāts, un tas rada bažas par sniegtā pakalpojuma kvalitāti un atsevišķu apbedītāju negodprātīgu darbību.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver: patērētāji tiek aicināti, izvēloties apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, izvērtēt vairākus piedāvājumus, nepakļaujoties emocionālam spiedienam no kāda viena, dažkārt slimnīcu teritorijā esoša pakalpojuma sniedzēja. Jāpievērš arī uzmanība pakalpojumu cenrādim – vai tajā norādītās cenas iekļauj PVN, kādi varētu būt papildu tēriņi, kā arī noskaidrot pakalpojuma gala cenu. Svarīgi ir arī noslēgt līgumu, tajā ietverot visus paredzamos pakalpojumus un to cenas, kā arī saņemt un saglabāt darījumu apliecinošu dokumentu.

Negodprātība apbedīšanas pakalpojumu sniegšanā, protams, neattiecas uz visiem apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem, norāda S.Ābrama. Viņa atzīst, ka jautājumi ir smagi un  sensitīvi un par to visi klusē: "Nedrīkstam klusēt, ja nozarē notiek nejēdzības. Un šobrīd nejēdzības notiek, un nozare tāpēc jāsakārto."

KP, PTAC un VID vērsīsies pie vairākām institūcijām, tostarp Veselības un  Labklājības ministrijas, Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, lai izvērtētu stāvokli nozarē un ar to saistītajās jomās. Kopīgais uzstādījums ir – nozare jāsakārto, novēršot gan identificētos riskus konkurencei, gan respektējot patērētāju tiesības, kā arī visas sabiedrības intereses, nepieciešams izstrādāt vienotu normatīvo regulējumu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI