NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
01. jūlijā, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Eiropas Savienība
2
2

Latvijas prezidentūra veiksmīgi aizvadīta Eiropai sarežģītā laikā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Avots: Valsts kancelejas infografika „Latvijas prezidentūras ES Padomē rezultāti”

LV portāla infografika

Ar 1.jūliju noslēdzas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un stafeti pārņem Luksemburga. Latvijas amatpersonas kā vērtīgākos ieguvumus, pēdējā pusgadā vadot Eiropas Padomes darbu, uzsver iegūto pieredzi un zināšanas, kas noderēs turpmākajā valsts attīstībā un interešu aizstāvībā.

"Pēc sešiem ļoti intensīviem prezidentūras mēnešiem varu teikt, ka esam izdarījuši lielu darbu. Esam paveikuši to, ko no mums sagaidīja, un vēl vairāk," prezidentūras noslēguma preses konferencē gandarījumu neslēpj Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Nebūt ne viss vedās tik viegli. Lai gan Latvijas prezidentūra novadīta godam, Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks ir norādījis, ka tā, salīdzinot ar citām, noritēja ļoti sarežģītā laikā.

Bez situācijas Ukrainā un Grieķijā kā galvenos izaicinājumus, kurus iepriekš nevarēja paredzēt, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs min terorismu un migrācijas izraisītos sarežģījumus.  Minēto problēmu samilzums ievērojami ietekmēja ES darba kārtību, un, ārlietu ministra ieskatā, Latvijas prezidentūra spēja elastīgi reaģēt uz negaidītajiem notikumiem. Divu ārkārtas Eiropas Padomes sēžu sasaukšana vienas prezidentūras laikā ir līdz šim nepieredzēta prakse. Taču tās bija nepieciešamas, lai steidzamības kārtā apspriestu Eiropas kopējo rīcību terorisma draudu apkarošanā un pieaugošās migrācijas radīto problēmu risināšanā. Par izmaiņām Latvijas prezidentūras darba kārtībā LV portāls rakstījis jau iepriekš publikācijā "Prezidentūras prioritātes papildina drošības jautājumi".

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveide

Kā vienu no būtiskākajiem Latvijas prezidentūras panākumiem gan Ministru prezidente, gan ārlietu ministrs izceļ Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi. Kā pirmās prezidējošās valsts ES Padomē, kas uzsāka darbu ar jaunievēlēto Eiropas Komisijas sastāvu Žana Kloda Junkera vadībā, panākt vienošanos par ESIF izveidi un regulējumu bija viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem, ko rekordīsā laikā arī izdevās paveikt. 

Starp priekšlikumu publicēšanu janvārī un Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda izveidi pagāja tikai 168 dienas, kuru laikā norisinājās 18 darba grupu sanāksmes un 9 trialogi (no kuriem garākais ilga 12,5 stundas no plkst. 19.30 līdz plkst. 8.00). Ņemot vērā, ka ierasti šādu lēmumu pieņemšana dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Parlamentam vienojoties, prasa vismaz vienu gadu, tas ir liels Latvijas prezidentūras panākums.

Tā sauktais "Junkera plāns" paredz ES ekonomikai (tai skaitā Latvijas) laika posmā no 2015. līdz 2018.gadam piesaistīt investīcijas vismaz 315 miljardu apmērā.  "Tas būs labs stimuls arī dalībvalstu attīstībai, un tagad pašiem jādomā, kā piesaistīt pēc iespējas vairāk līdzekļu, piemēram, energosektoram, transporta jomas, zinātnes attīstībai," secina E.Rinkēvičs.

Enerģētikas savienības pamati

Prezidentūras laikā tika pieņemtas vairāk nekā desmit deklarācijas un paziņojumi, kuru nosaukumā iekļauts vārds "Rīga". Tas nozīmē, ka Latvijas galvaspilsētas vārds Eiropā tiks locīts arī pēc prezidentūras beigām ik reizi, kad tiks norādīta atsauce uz Rīgā aizsāktiem procesiem.  

Latvijai viens no nozīmīgākajiem ir Rīgā dotais starta signāls Enerģētikas savienības izveidei (t.s. "Rīgas procesa" aizsākšana). "Tas ir neatsverams ieguvums Latvijai, kas šobrīd pilnībā ir atkarīga no viena gāzes piegādātāja," norāda E.Rinkēvičs. Enerģētikas savienība paredz balstīt turpmāko Eiropas enerģētikas politiku uz enerģētisko drošību un solidaritāti, pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu, energoefektivitāti u.tml. Viens no būtiskākajiem mērķiem, ko paredz Enerģētikas savienības izveide, ir ES enerģētiskās neatkarības stiprināšana.

"Esam ieguvuši nenovērtējamu pieredzi, kļuvuši pašapzinīgāki, prasmīgāki. "

"Lēmumi, kas saistās ar Stratēģiskā investīciju fonda un Enerģētikas savienības attīstību, ir tās lietas, kuras vēlamies redzēt kā pārņemtas no Latvijas prezidentūras un turpinātas tālāk," uzsver Latvijas ārlietu ministrs.

Ne mazāk svarīga ir Latvijas prezidentūras laikā uzsāktā Stratēģiskās komunikācijas plāna izstrāde. Tā mērķis ir organizēt cīņu pret to, ko saucam par Krievijas propagandu Eiropas valstīs. "Plāns ir sagatavots, apspriests un drīzumā tiks apstiprināts un īstenots," E.Rinkēvičs ir drošs, ka nākamā prezidējošā valsts Luksemburga turpinās iesākto.

Nenovērtējama pieredze, zināšanas un kontakti

Pēc L.Straujumas domām, prezidentūras laiks ir ienesis vērā ņemamas pārmaiņas valsts pārvaldē. Prezidentūras nodrošināšanā bija iesaistīti vairāk nekā 1140 valsts pārvaldes darbinieku. "Esam ieguvuši nenovērtējamu pieredzi, kļuvuši pašapzinīgāki, prasmīgāki," uzskata Ministru prezidente. Iegūtā pieredze, zināšanas un redzējums turpmāk lieti noderēs daudz efektīvākai Latvijas interešu aizstāvībai Eiropas Savienības mērogā. "Mēs nedrīkstam iegūtās zināšanas palaist vējā," uzsver L.Straujuma.

Ārlietu ministrs ir gandarīts, ka Latvijas prezidentūrai ārpolitiski  izdevies strādāt vairākos virzienos. Bez plašāk zināmā Austrumu partnerības samita, kas kļuva par lielāko un nozīmīgāko prezidentūras pasākumu Rīgā, Latvijai izdevās panākt ES Centrālāzijas stratēģijas pārskatīšanu un apstiprināšanu. Ministrs izceļ arī Austrumāzijas un Eiropas izglītības un transporta jomas ministru sanāksmes, kas ļāvušas skaidrāk iezīmēt Latvijas un Rīgas lomu Eiropas un Āzijas valstu sadarbības attīstībā. Pēc E.Rinkēviča domām, jauniegūtie kontakti un sakari, kas valdības locekļiem, diplomātiem, ierēdņiem izveidojušies ne tikai ES ietvaros, bet ārpus tās, nekur nepazudīs. Līdz ar to viens no uzdevumiem ir radušos potenciālu kapitalizēt.

Turpmāk ārlietu dienests koncentrēsies uz trim prioritātēm – valsts ārējo ekonomisko sakaru attīstība un interešu aizstāvība, kā arī sarunu pabeigšana par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD - Organisation for Economic Co-operation and Development). Taču pats svarīgākais uzdevums ir valsts drošības stiprināšana.

Prezidentūra skaitļos

Prezidentūras laikā veikto aktivitāšu spektrs bijis ļoti plašs – konferences, diskusijas, semināri, izcilu kultūras un mākslas projektu prezentācijas utt. Sešu mēnešu laikā pavisam tika noorganizētas 1726 sanāksmes par ES politikas jautājumiem, no kurām 197 sanāksmes noritēja Latvijā, 46 – Eiropas Parlamentā, bet lielākā daļa jeb 1483 sanāksmes norisinājās Briselē. No tām 1250 bija Eiropas Padomes darba sagatavošanas sanāksmes, 190 trialogi ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, 43 – Eiropas Padomes sanāksmes.

"Pēdējā pusgada laikā īstenotā Latvijas kultūras programma ārvalstīs ir vērienīgākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. "

Cik dārgi prezidentūras aktivitātes izmaksāja Latvijas nodokļu maksātājiem? Gala aprēķini vēl nav veikti, taču Ministru prezidente zina teikt, ka plānotais budžets nav pārtērēts un vairākām ministrijām pat izdevies ietaupīt. Tas nozīmē, ka prezidentūras izmaksas, ieskaitot sagatavošanās periodu un noslēgumu, nepārsniedz plānotos 60 miljonus eiro trīs gadu laikā (Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio prezidentūra turpinās un noslēgsies šā gada 31.decembrī). 

Jāpiebilst, ka Latvijas galvaspilsēta saistībā ar prezidentūras pasākumiem pēdējos sešos mēnešos uzņēma ap 24 tūkstošiem viesu, kas uzturējās Rīgas viesnīcās, ieturēja maltītes, iegādājās suvenīrus, ļaujot nopelnīt vietējiem uzņēmējiem. Par prezidentūras ekonomiskajiem ieguvumiem LV portāls rakstījis publikācijā "Kādi būs Latvijas prezidentūras ES Padomē ekonomiskie ieguvumi?".

Vērienīgākā Latvijas kultūras programma ārvalstīs

 "Prezidentūras laikā Latvijai bija iespēja dot ieguldījumu ne tikai politiski risināmos jautājumos, bet arī parādīt Latviju kā radošu, talantīgu un strādīgu Eiropas valsti ar bagātu kultūru, mākslu un inovācijām," norāda premjerministre L.Straujuma. Pēdējā pusgada laikā īstenotā Latvijas kultūras programma ārvalstīs ir vērienīgākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kopumā par godu Latvijas prezidentūrai notika 831 publiskās diplomātijas pasākums 76 pasaules valstīs, no tiem 225 bija saistīti ar kultūru – 130 koncerti, 63 izstādes un citi pasākumi.

Izvērtējot tikai bezmaksas EbS (Europe by Satellite) saturu, par Latvijas prezidentūru sagatavoti 5710 TV sižeti, kas pārraidīti 142 televīzijas kanālos. Kopumā prezidentūras pasākumus Latvijā apmeklēja 800 ārvalstu žurnālisti no vairāk nekā 40 valstīm.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI