Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā 2014.gada 1.septembrī bija aptuveni 33 024 daudzbērnu ģimenes, no kurām 23 002 ģimenes ar trim bērniem, 5974 ģimenes ar četriem bērniem, 1685 ģimenes ar pieciem bērniem un 2363 ģimenes ar sešiem un vairāk bērnu.
FOTO: SXC
Lai gan jēdziens "daudzbērnu ģimene" sabiedrībā ir labi zināms, normatīvajos aktos tas ieviests (atjaunots) tikai 2009.gadā, un patlaban Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktā daudzbērnu ģimenes definīcija attiecināma uz ģimenēm, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni.
Pamazām veidojas daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēma
Definīcijas ieviešana 2009.gadā bija nozīmīgs solis daudzbērnu ģimenes atbalsta sistēmas izveides un pilnveidošanas virzienā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta pirmā daļa paredz, ka valstij un pašvaldībai ir jāatbalsta ģimenes, jo īpaši daudzbērnu ģimenes, un jāsniedz tai palīdzība. Tādējādi gan valsts, gan pašvaldību mērogā ir jāizvērtē iespējamais atbalsts un jāveido ģimenēm, jo īpaši daudzbērnu ģimenēm, kas ir visvairāk pakļautas nabadzības riskiem, labvēlīga politika.
"Pilngadības sasniegšana vēl nebūt nenozīmē, ka jaunais cilvēks var pats par sevi gādāt."
Pēc definīcijas ieviešanas daudzbērnu ģimenēm pamazām tiek piemēroti dažādi atvieglojumi gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Piemēram, personai, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni vai vairāk, pienākas:
Tāpat arī daudzas pašvaldības savām kuplajām ģimenēm nodrošina dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides sabiedriskajā transportā, interešu izglītības pulciņiem, brīvpusdienas skolā u.tml.
Kopš 2014.gada septembra daudzbērnu ģimenēm ir izveidots valsts atbalsta sistēmas izmēģinājumprojekts - Latvijas Goda ģimenes apliecība jeb "3+ Ģimenes karte", kas kalpo ne vien kā daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošs dokuments, bet ļauj saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi Latvijā. "Patlaban "3+ Ģimenes karte" izsniegta 11 254 personām, un tā dod iespēju ģimenēm saņemt atlaidi gan grāmatnīcās un kultūras iestādēs, gan pērkot apģērbu, apavus, sporta preces, bērnu aprūpes piederumus, degvielu, un pakalpojumu klāsts tiek arvien papildināts," informē projekta īstenotāja SIA "Hannu pro" pārstāve Mudīte Krūmiņa.
Pilngadība nenozīmē vecāku tēriņu mazināšanos
Tomēr šobrīd spēkā esošais regulējums nav pilnīgs un neaptver visas ģimenes, kurās aug un skolojas trīs un vairāk bērnu un kuras arī būtu pelnījušas īpašu valsts un pašvaldību atbalstu.
Piemēram, LV portālam raksta četru bērnu māmiņa: "Vēlējos izmantot iespēju saņemt "Latvenergo" dāvanu karti daudzbērnu ģimenēm, taču mana ģimene vairs neskaitās daudzbērnu ģimene, lai gan audzinām un uzturam četrus bērnus. Mazākajam ir 2 gadiņi, otram - 13, bet vecākie dēli ir 18 un 19 gadus veci. Abi vēl mācās – viens ģimnāzijā, otrs augstskolā. Vecākie puikas vēl materiāli atbalstāmi ..."
Arī, lai saņemtu Goda ģimenes apliecību, tās izgatavošanas brīdī ģimenē jābūt vismaz trim nepilngadīgiem bērniem. Tiesa, šī projekta vadītāja M.Krūmiņa uzsver, ka nevienai ģimenei, kura saņēmusi "3+ Ģimenes karti", līdz derīguma termiņa beigām (2015.gada 31.decembris) tā anulēta netiek, pat ja ģimene kādu iemeslu dēļ vairs neatbilst daudzbērnu ģimenes statusam. Tomēr problēma paliek neatrisināta un pamatota ir daudzu kuplo ģimeņu neizpratne – "vai tiešām trīs bērnu ģimene, kurā viens no bērniem sasniedzis 18 gadu vecumu, vienā dienā vairs nav cienīga saukties par "Goda ģimeni"?"
"Daudzbērnu ģimenes definīcija ir uzlūkojama kā minimālās prasības tās piemērotājiem."
Lai gan, sasniedzot 18 gadu vecumu, persona likuma priekšā patiešām vairs nav bērns, bet gan pieaugušais, kas nes atbildību par savu rīcību un izvēlēm, nevienam vecākam nav noslēpums - pilngadības sasniegšana vēl nebūt nenozīmē, ka jaunais cilvēks var pats par sevi gādāt. Mūsdienās lielākā daļa 18 gadu vecumu sasniegušo jauniešu vēl sēž skolas solā, gatavojas noslēguma eksāmeniem un kaļ plānus par studijām augstskolā, kas nav lēts prieks. Pašsaprotami, ja jaunietim turpmākajā izglītošanās procesā vecāki iespēju robežās sniedz finansiālu atbalstu, un ģimenei, palīdzot savai atvasei nostāties nu jau uz patstāvīgas dzīves ceļa, nereti nākas savilkt jostas vēl ciešāk.
Visbiežāk izglītības iegūšanas laikā jaunietis turpina dzīvot vienā mājsaimniecībā ar vecākiem un pārējiem brāļiem/māsām, un izdevumi ģimenei līdz ar bērna pilngadības iestāšanos nesamazinās. Turklāt gadījumā, ja izglītības iestāde ir tālu no dzīvesvietas un students dzīvo dienesta viesnīcā vai ikdienā izmanto starppilsētu sabiedrisko transportu, izdevumi ģimenei pat ievērojami palielinās.
Arī Civillikuma 179.panta pirmā daļā noteiktais vecāku pienākums uzturēt bērnu neizbeidzas ar astoņpadsmito dzimšanas dienu - šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Nevienlīdzīga attieksme pret daudzbērnu ģimenēm
Netrūks tādu, kuri grozīs galvu un teiks: "Cik tad ilgi vecākiem uz kakla var sēdēt?" Tomēr nevar aizmirst, ka ne jau bērni un viņu vecāki ir izveidojuši izglītības sistēmu, kurā 19 gadus veci jaunieši vēl turpina mācības vidusskolā. Turklāt, ja vēlamies kaut kad sasniegt "ekonomisko izrāvienu", "zināšanās balstītu ekonomiku" un "pieaugošu valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos", jauniešiem prioritāte ir iegūt kvalitatīvu izglītību, nevis steigties kļūt ekonomiski aktīviem, veicot mazkvalificētu darbu. Tādēļ ir ļoti svarīgi turpināt sniegt atbalstu daudzbērnu ģimenēm un jauniešiem arī izglītības iegūšanas laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Nodrošināt atvieglojumus ģimenēm ar bērniem, ja tie turpina studēt arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, nav neparasta ideja Latvijā, un vairākos normatīvajos aktos tiek pieņemts, ka pilngadību sasniegušas personas, kuras līdz 24 gadu vecumam iegūst izglītību pilna laika studiju programmās, pilnībā vai daļēji tiek uzturētas par vecāku līdzekļiem, jo tas ir aptuvenais laiks, kādā persona var iegūt nepieciešamo izglītību un pieredzi. Šādu normu atradīsiet, piemēram, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kur 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikti atvieglojumi nodokļa maksātājam par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt vecāka nāves gadījumā likuma "Par valsts pensijām" 19.panta ceturtā daļa paredz, ka bērns no valsts var saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi studijas.
Līdz šim šāda kārtība netika attiecināta uz daudzbērnu ģimeņu statusu, un tas ļauj grozījumu projekta autoriem anotācijā norādīt, ka "normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm".
Grozījumu projektā noteiktas minimālās prasības
Ņemot vērā iepriekšminēto, grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz paplašināt daudzbērnu ģimenes definīciju un līdztekus pašreizējam regulējumam 1.panta 16.punktu papildināt ar normu, ka "par aprūpē esošiem uzskatāmi arī pilngadību sasniegušie bērni, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņi sasniegs 24 gadu vecumu".
Tāpat kā līdz šim daudzbērnu ģimenes definīcija aptver tādas ģimenes, kurās vienam no vecākiem vai laulātajiem ir trīs vai vairāk bērnu, tai skaitā audžubērni (audžuģimenē ievietoti bērni) vai aizbilstamie (aizbildnībā nodotie bērni).
Kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa, piedāvātā daudzbērnu ģimenes definīcija ir uzlūkojama kā minimālās prasības tās piemērotājiem, un tā neliedz citām institūcijām daudzbērnu ģimeņu definīciju reglamentēt citādi. Valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, kā arī uzņēmēji atbilstoši savai darbības jomai un iespējām ir aicināti izvērtēt iespēju noteikt vēl plašāku personu loku, kam būtu sniedzams noteikta veida papildu atbalsts, definīciju pieskaņojot konkrētās jomas īpatnībām un ģimeņu ar bērniem vajadzībām.
Tāpat grozījumu projektā iekļauts priekšlikums papildināt likuma pārejas noteikumus ar 30.punktu, kas uzliktu pienākumu pašvaldībām līdz 2016.gada 31.decembrim nodrošināt pašvaldību saistošo noteikumu atbilstību grozījumiem.
Saeimai Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
1Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta piektā daļa.
2Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli " 5.panta 1. 2daļa.
