Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja cilvēkam nav vismaz 15 gadu apdrošināšanas (darba) stāža, viņam nav tiesību uz vecuma pensiju, un valsts maksā sociālo pabalstu, taču tikai pēc pieciem gadiem. Valsts sociālo pabalstu likumā paredzēs, ka ar 2017.gada 1.janvāri tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu būs uzreiz, iestājoties pensionēšanās vecumam, nevis kā tagad – piecus gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Īpašās kopšanas pabalsts ilgstošas aprūpes institūcijā:
Sociālā pensija, ja nav tiesību uz valsts vecuma pensiju:
Valsts sociālo pabalstu likuma 12.1pants paredz maksāt pabalstu invalīdam, kuram sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana. Atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Pabalsts invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana, ir 213,43 eiro mēnesī.
Pašreiz likuma 20.panta piektā daļa nosaka, ka īpašās kopšanas pabalsta izmaksu pārtrauc gadījumos, kad persona ievietota "valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā ". Turpmāk paredzēts noteikt, ka šo pabalstu pārtrauc izmaksāt, kad persona ievietota "ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā izdevumus par personas uzturēšanos tajā pilnībā vai daļēji apmaksā valsts vai pašvaldība".
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, paskaidrojot šī priekšlikuma būtību, izklāstīja, ka pašreiz likums nosaka – īpašās kopšanas pabalsta izmaksu pārtrauc personām, kuras ir ievietotas institūcijā. Labklājības ministrijas piedāvātā jaunā kārtība paredz pabalsta izmaksas kārtībai nosacījumu atkarībā no tā, kas par šo pakalpojumu maksā. Pēdējos gados Latvijas reģionos sociālo aprūpi piedāvā arī privāti pakalpojumu sniedzēji, un cilvēkiem ir iespēja brīvi izvēlēties, kur šo aprūpes pakalpojumu saņems un par to norēķināsies.
Tātad divas personas ar vienlīdzīgiem ienākumiem un ar vienlīdzīgu aprūpi var atrasties viena privātā iestādē, otra – pašvaldības iestādē. Atbilstoši likumā pašreiz noteiktajam izveidojusies situācija, ka vienai personai pabalsta izmaksa tiek turpināta, jo tā uzturas privātajā iestādē, bet personai, kura atrodas valsts vai pašvaldības aprūpes iestādē, izmaksa tiek pārtraukta, kā to šobrīd nosaka likums.
"Īpašās kopšanas pabalsta izmaksai labvēlīgs regulējums būs personām, kuras pilnībā par aprūpes pakalpojumu norēķinās pašas."
Tādējādi, lai vienlīdzīgā situācijā personām, kuras par pakalpojumu maksā pašas, būtu arī vienādas tiesības pabalsta saņemšanā, turpmāk tā izmaksa būs atkarīga no nosacījuma, kurš par šo pakalpojumu maksā. Ja pakalpojumu pašvaldības pansionātā pilnībā apmaksā pašvaldība vai valsts, tad pabalsta izmaksa netiks turpināta, jo tādā gadījumā veidotos dubultā finansējuma situācija. Jau iepriekš Valsts kontrole un Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šāda dubultā finansējuma situācija nav pieļaujama.
Savukārt gadījumā, kad par uzturēšanos pašvaldības pansionātā pilnā apmērā maksā pati persona, tad viņai pabalsta izmaksa ir turpināma.
Tātad labvēlīgs regulējums tiek attiecināts uz tām personām, kuras pilnībā par pakalpojumu norēķinās pašas. Ja ir pilnā apmērā vai arī daļējs valsts vai pašvaldības finansējums, tad īpašās kopšanas pabalstu neizmaksās.
Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka jaunā kārtība īpašās kopšanas pabalsta izmaksā stāsies spēkā, kad stāsies spēkā likuma grozījumi.
Sociālās pensijas – ātrāk
Likumā paredzētas arī izmaiņas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai cilvēkiem, kuriem nav tiesību uz vecuma pensiju, ja tam nepietiek apdrošināšanas (darba) stāža.
Pašreiz likumā "Par valsts pensijām" noteikts, ka tiesībām uz vecuma pensiju nepieciešams vismaz 15 gadu apdrošināšanas stāžs. No 2025.gada obligātais stāžs vecuma pensijas saņemšanai būs vēl lielāks - vismaz 20 gadu.
Ja nav tiesību uz valsts vecuma pensiju, cilvēkam piešķir sociālā nodrošinājuma pabalstu, taču tikai vecumā, kas par pieciem gadiem pārsniedz pensijas vecumu.
Sagatavotie grozījumi paredz, ka sociālo pabalstu varēs saņemt, jau sasniedzot pensijas vecumu. Kā norādīts grozījumu anotācijā, tas ļaus personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā nepieciešamie 15 gadi, piemēram, 13 gadi, saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau no dienas, kad tā būs sasniegusi nepieciešamo pensionēšanās vecumu, kas neļaus personai palikt bez nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Sociālā nodrošinājuma pabalsts pašreiz ir 64,03 eiro mēnesī.
No 2014.gada 1.janvāra pakāpeniski palielinās pensionēšanās vecums par trim mēnešiem ik gadu, līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi. 2017.gadā pensijas vecums būs 63 gadi.
Grozījumu projektā paredzēts, ka šī norma stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.
