SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
25. maijā, 2015
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
1
2
1
2

Palīdzības likumā rosina dot pašvaldībām tiesības nodrošināt dzīvokļus vajadzīgiem speciālistiem

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai speciālistiem būtu motivācija doties strādāt uz reģioniem, pašvaldības rosina likumā noteikt tiesības palīdzēt ar mājokli ne tikai maznodrošinātajiem, bet arī speciālistiem.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā vairāku deputātu grupas iesniegtos grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Līdztekus pašreiz likumā noteiktajiem pienākumiem nodrošināt dzīvokļus maznodrošinātajiem, bāreņiem un citiem sociāli atbalstāmiem pašvaldības prasa tiesības izīrēt dzīvokļus arī tām nepieciešamiem speciālistiem.
īsumā

Dzīvokļu palīdzības likuma iecere:

  • nodrošināt ar dzīvokļiem pašvaldībā nepieciešamus speciālistus.

Likumprojektu grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" iesnieguši deputāti Māris Kučinskis, Romāns Naudiņš, Inesis Boķis, Sergejs Dolgopolovs, Silvija Šimfa, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Jānis Trupovnieks, Edgars Putra, Aldis Adamovičs, Juris Šulcs, Ainārs Mežulis, Jānis Tutins, Artis Rasmanis, Rihards Eigims.

Pašreiz pašvaldībai ir tiesības izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām", likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumus.

Likuma 14.pantā ir apjomīgs uzskaitījums, kuras personas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām: no  īrētām dzīvojamām telpām izliktie maznodrošinātie, bērni bāreņi, repatrianti, maznodrošinātas politiski represētās personas, maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, personas, kuras dzīvo denacionalizētos namos.

Pašreiz iesniegtais grozījumu projekts paredz papildināt likumu ar 14.1pantu "Palīdzības sniegšana speciālistiem (darbiniekiem) uz darba tiesisko attiecību laiku", nosakot, ka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā papildus šā likuma 14.pantā noteiktajām personu kategorijām var, pirmkārt, ar dzīvojamo telpu nodrošināt un sniegt šā likuma 3.panta 1.punktā noteikto palīdzību pašvaldības funkciju nodrošināšanai vai pašvaldības attīstībai nepieciešamiem speciālistiem (darbiniekiem) uz darba tiesisko attiecību laiku.

Šādam nolūkam pašvaldība varētu izīrēt ne vairāk kā vienu trešdaļu no tai piederošām vai tās nomāto telpu skaita. Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētu kārtību, kādā nosakāmi nepieciešamie speciālisti (darbinieki) pašvaldības administratīvajā teritorijā; dzīvokļa īres tiesību piešķiršanas kārtību, termiņu, uz kādu slēdz īres līgumu.

Reģionos trūkst speciālistu

Viedokļu apmaiņā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika izteikti arī citi priekšlikumi izmaiņām likumā, tajā skaitā veidojot likumā atsevišķu nodaļu par atbalstu tieši speciālistu nodrošināšanai ar dzīvokļiem.

No pašvaldībām nākušie deputāti noteikti pauda vajadzību pēc šāda atbalsta nepieciešamības. Gan uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldības teritorijā, gan publisko pakalpojumu nodrošināšanai ir nepieciešami dažādu profesiju speciālisti, kas uzsāk vai vēlas uzsākt darbu vietējos uzņēmumos un arī valsts un pašvaldību iestādēs, taču pašvaldībām pašreiz ir liegta iespēja kā papildu motivāciju cilvēkam piešķirt mājokli.

Deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors M.Kučinskis paskaidroja, ka grozījumi ir gatavoti ilgāku laiku, jo reģionos, izņemot Rīgu, šī problēma ir ļoti aktuāla. Piemēram, reģionālajās slimnīcās ir milzīgs ārstu trūkums, 20 reģionālajās slimnīcās trūkst 400 ārstu. Šajā gadījumā runa nav tikai par pašvaldību speciālistiem, bet arī par augstas klases speciālistiem, kas ir vajadzīgi, piemēram, lielām rūpnīcām vai augstskolām.

Kā atzina galvaspilsētas pārstāve, Rīga nav pret šādu normu un to atbalsta, taču to piemērot nevar, jo Rīgā ir pārāk gara rinda uz dzīvokļiem. Rīga, iespējams, varētu izskatīt nomas dzīvokļu iespēju.

"Reģionos nepieciešamie speciālisti, kam ir nepieciešams palīdzēt ar dzīvokli, ir gan ārsti, gan rūpnīcās, gan augstskolās strādājošie."

Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša norādīja, ka EM konceptuāli atbalsta iesniegto priekšlikumu, ka dzīvokļu palīdzības jautājumu risināšanā sniedzamais atbalsts ietver ne tikai atbalstu maznodrošinātajiem, bet arī nepieciešamajiem speciālistiem reģionos. Šis grozījums varētu iedzīvināt arī vienu jau spēkā esošu normatīvā akta pielietošanu. Tie ir Ministru kabineta noteikumi par dzīvojamā fonda nomu. Proti, pašvaldībām ir iespēja nomāt dzīvojamās telpas no privātpersonām un tālāk nodot šīs telpas lietošanā tiem, kas to vēlas.

Tad, kad šos noteikumus pieņēma un mēģināja iedzīvināt, viena no problēmām bija, ka privātpersonas nevēlas nodot pašvaldībām savus dzīvokļus nomā, nezinot, kādas personas šajos dzīvokļos tiks ievietotas, un paredzot  zināmus riskus ar to personu dzīvokļu rindu, kāda bija līdz šim. Pēc šo grozījumu izdarīšanas likumā varētu skatīties, ka šie noteikumi arī varētu tikt piemēroti, un tad pašvaldībām nebūtu jābūvē tikai jauns dzīvojamais fonds. Iespējams, ka daļa no tā dzīvojamā fonda, kas pašreiz ir tukšs, varētu tikt nodots pašvaldībām nomā. Pašvaldības to tālāk varētu  piedāvāt dzīvošanai speciālistiem.

Kārtību, kādā pašvaldības izvēlas piedāvājumus un slēdz līgumus par dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas nomu, nosaka 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.711.

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone vērsa uzmanību uz to, ka Dzīvokļu palīdzības likums, lai arī tā 1.pants par likuma mērķi un 2.pants par tiesībām saņemt palīdzību formāli it kā atbilstu šim gadījumam [dzīvokļa nodrošināšanai speciālistiem], taču nevar teikt, ka likuma saturs un burts ir tulkojams visplašākajā nozīmē. Tas ir orientēts uz maznodrošinātām personām sniedzamo palīdzību un veidots tā, lai pēc iespējas skrupulozāk noregulētu katru gadījumu un lai pašvaldībām, kuras rīkojas ar savu dzīvojamo resursu, nebūtu iespējas šos dzīvokļus dot kādam citam kā vien tiem, kas stāv rindā.

Iespējams, attiecībā uz speciālistiem likumā būtu jāveido atsevišķa nodaļa, kas pilnībā pasaka, ka palīdzība maznodrošinātajiem neattiecas uz šiem gadījumiem. Taču, lai šādu atsevišķu nodaļu veidotu, ir lietas, kas vēl jānoskaidro, tajā skaitā, ņemot vērā aspektu, no  kurienes šie dzīvokļi nāk. Jo ir esošais dzīvojamais fonds, ir publiskas personas mantas atsavināšanas paredzēta kārtība (to, ko valsts uzskata par sev nevajadzīgu,  piedāvā pašvaldībai), ir bezsaimnieka manta, ir iznomāšanai paredzēti dzīvokļi. Un ir vēl viena iespēja – būvēt. Savukārt tad, kad būvē, arī jābūt skaidrībai: vai būvē, lai šo dzīvokli atdotu pavisam, respektīvi, sākumā izīrējot, ar izpirkuma tiesībām un domu, ka vēlāk cilvēks to iegūs īpašumā.

Komisija atbalstīja likumprojektu izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā. Lai sagatavotu visu priekšlikumu bloku saistībā ar jauno likumdošanas ieceri par pašvaldību tiesībām sniegt dzīvokļu palīdzību speciālistiem, tiks veidota darba grupa, līdz ar to grozījumu jaunie priekšlikumi varētu atšķirties no pašreizējā projekta varianta.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI