NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
26. martā, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Nodokļi
3
3

Pensiju 2.līmenis pelna, bet no minimālās algas uz labu pensiju nav ko cerēt

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pensiju 2.līmeņa dalībnieku iemaksas un uzkrātais kapitāls

Avots: VSAA prezentācija

Pensiju 2.līmenis, no kura maksājumus jau sāk saņemt pirmie dalībnieku tūkstoši, arī pērn strādājis veiksmīgi - gada ienesīgums pārsniedzis 5 procentus. Ieguldījumu plānu dalībnieki kļuvuši aktīvāki, biežāk novērtē un pamaina vai nu pārvaldītāju, vai pašu plānu. Pirmie simti 2.līmeņa dalībnieku izmantojuši iespēju iegādāties mūža pensijas polisi. Pašreiz pensiju sistēma darbojas it kā saskanīgi un starptautiski atzīta par ilgstpējīgu. Satraucoši ir tas, ka Latvijā joprojām ārkārtīgi daudzi saņem ļoti mazas algas un sociālo iemaksu apmērs pieticīgs ir arī mazo nodokļu maksātājiem.

Valsts fondētā pensiju shēma jeb pensiju 2.līmenis darbojas kopš 2001.gada, no kura tā obligātie dalībnieki ir pēc 1971.gada 1.jūlija dzimušie (pašreiz no visiem dalībniekiem tie ir 61%), kā arī brīvprātīgi pievienojušies, jo tādas tiesības tika paredzētas pēc 1951.gada 2.jūlija dzimušajiem. Pavisam 2.līmenī ir gandrīz 1,25 miljoni dalībnieku.

Līdz šim pensiju 2.līmenī iemaksāti 1,644 miljardi eiro.

2014.gadā kopējais aktīvu apjoms ir pārsniedzis 2 miljardus eiro, no tā gandrīz 360 miljoni eiro ir pārvaldītāju nopelnītais un tātad pienesums nākotnes pensionāriem,  Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas priekšsēdētājs Uldis Upenieks. Kopš 2003.gada viens 2.līmenī ieguldīts eiro pieaudzis līdz 1,60 eiro.

Pagājušais gads tiek vērtēts kā ļoti veiksmīgs, jo gada ienesīgums pārsniedzis 5% gan valsts fondēto pensiju plāniem, gan privāto pensiju plāniem.

Tagad  2.līmenī tiek veiktas ne tikai iemaksas, bet no tā pensionāri arī saņem maksājumus. Pērn tie bija aptuveni 15-20 miljoni eiro, šogad izmaksu apmērs varētu sasniegt 25 miljonus eiro. Pēc LKA aprēķiniem, 20.gadu vidū no šī pensiju līmeņa pensionāri varētu saņemt vairākus simtus miljonus eiro gadā.

Jāvērtē gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ienesīgums

Valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītājus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pašreiz ir septiņi privātie pārvaldītāji, kas piedāvā  20 ieguldījumu plānus.

Ieguldījumu plānu ienesīgumam var sekot līdzi portālā manapensija.lv.  FKTK Pensiju un ieguldījumu fondu daļas vadītāja Ieva Ose vērš uzmanību, ka dalībniekiem ir jāvērtē gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ienesīgums, jo ne vienmēr tas būs vienāds.

Pagājušajā gadā 190,2 tūkstoši dalībnieku mainījuši ieguldījumu plānus, tas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Šī tendence – mainīt vai nu pārvaldnieku, vai arī plānu – palielinās, vērtē FKTK pārstāve.

No ieguldījumu plāniem 8 ir konservatīvie, 4 sabalansētie un 8 aktīvie. Iedalījums nepieciešams, jo tas skaidrāk norāda uz ieguldījuma riska pakāpi un ieguldījuma politiku, norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.

"Jaunākie dalībnieki vairāk izvēlas aktīvos plānus, vecāka gadagājuma ļaudis – konservatīvos."

Plāniem ar konservatīvu ieguldījumu politiku nedrīkst būt ieguldījumi kapitāla vērtspapīros, komercsabiedrību akcijās un riska kapitālā. Plāni ar sabalansētu ieguldījumu politiku drīkst līdz 25% ieguldīt komercsabiedrību akcijās, kapitāla vērtspapīros un riska kapitālā. Plāni ar aktīvu ieguldījumu politiku drīkst līdz 50% ieguldīt komercsabiedrību akcijās, kapitāla vērtspapīros un riska kapitālā.

Jaunākie shēmas dalībnieki vairāk izvēlas aktīvos plānus, vecāka gadagājuma ļaudis – vairāk konservatīvos plānus, izvēli raksturo VSAA speciāliste.

No visiem plānu aktīviem Latvijā pērn ieguldīti 43%, tajā skaitā valsts parādzīmēs, vietējo uzņēmumu obligācijās un riska kapitāla fondos. 

Sociālās iemaksas – pārdale starp 1. un 2.līmeni

No sociālās apdrošināšanas iemaksu algas (bruto alga, no kuras tiek maksāti nodokļi) katra nodokļu maksātāja pensijas uzkrājumā tiek ieskaitīti 20 procenti. Ja cilvēks nav 2.līmeņa dalībnieks, visa summa tiek uzskaitīta kā viņa uzkrājums tikai pensiju 1.līmenī. Savukārt 2.līmeņa dalībniekam summa tiek pārdalīta, proti, 2.līmenī tiek ieskaitīta summa, kādu procentuāli paredz Valsts fondēto pensiju likums. 2014.gadā no algām, no kurām veiktas sociālās iemaksas, 2.līmenī pārskaitīja 4%,  šogad – 5 procentus.

Piemēram, ja bruto alga ir 700 eiro, pensiju 2.līmenī konkrētajam cilvēkam šogad mēnesi tiek ieskaitīti 35 eiro. Ja alga ir minimālā (360 eiro) , tad 2.līmenī nonāk 18 eiro.

Iemaksu likmes pensiju 2.līmenī

Gads Iemaksu likme pensijai

(% no attiecīgā gada iemaksu objekta)

1.līmenim 2.līmenim Kopā
2001-2006 18% 2% 20%
2007 16% 4% 20%
2008 12% 8% 20%
2009 - 2012 18% 2% 20%
2013-2014 16% 4% 20%
2015 15% 5% 20%
No 2016 14% 6% 20%

Avots: VSAA

2014.gadā 2.līmenī iemaksāti 254 miljoni eiro. Šī summa ar katru gadu pieaug, jo, kā norāda I.Deģe, to ietekmē gan atskaitāmo procentu, gan atalgojuma pieaugums.

Kā izmanto 2.līmeņa kapitālu

Kad cilvēks dodas pensijā, viņam ir divas iespējas, kā rīkoties ar 2.līmeņa kapitālu.

Viens variants ir pievienot šo summu 1.līmenī uzkrātajam.

Otrs variants - iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi apdrošināšanas sabiedrībā, kas šādas polises piedāvā. Šajā gadījumā ir iespēja norādīt labuma guvēju. Labuma guvējs var būt gan laulātais un bērni, gan arī jebkura cita  persona. Labuma gūšanas periodam ir ierobežojums, tas nevar būt ilgāks par 20 gadiem.

Taču abos gadījumos pensiju, gan ja uzkrājums pievienots 1.līmenim, gan iegādājoties mūža polisi, pats pensionārs var saņemt neierobežotā termiņā, uzsver I.Deģe. Tātad, ja nodzīvos līdz 100 gadiem, tad arī abas pensijas tik ilgi maksās. Ierobežots periods attiecas uz līdzapdrošināto personu (labuma guvēju). Piemēram, ja labuma gūšanas periods ir norādīts 20 gadu, tad, ja pats pensionārs tik ilgi nenodzīvos, bet vien pusi no šī laika, tad 10 gadus tas cilvēks, kas norādīts kā labuma guvējs, saņems tieši tādu pašu pensiju, kā saņēma viņš pats.

Ar 2.līmeņa pensijas kapitālu var rīkoties, sasniedzot pensijas vecumu. Pilno pensijas vecumu 2.līmeņa dalībnieki, kuri tajā bija iesaistījušies brīvprātīgi, sasniedza 2013.gadā.

"Jāvērtē gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ienesīgums, jo ne vienmēr tas būs vienāds."

2014.gadā pensionējās 9564 šī līmeņa dalībnieki, kuru vidējais dalības periods tajā bija 8 gadi un 4 mēneši. Vidējais šo cilvēku uzkrājums bija 1608 eiro, savukārt iemaksas – 1332 eiro, tātad vidēji nopelnīti 276 eiro.

Kā skaidro I.Deģe, lai veiktu pārskaitījumus un sadarbotos ar apdrošināšanas sabiedrībām, VSAA ar katru no tām noslēdz līgumu. Apdrošinātāji drīkst noteikt minimālo uzkrājuma apmēru, kāds nepieciešams, lai būtu tiesības polisi iegādāties.

Pašreiz mūža pensijas apdrošināšanas polisi piedāvā iegādāties trīs sabiedrības:

  • AAS "SEB Dzīvības apdrošināšanas sabiedrība" – minimālā nepieciešamā summa vismaz  4500 eiro
  • ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle – 5000 eiro
  • Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle – 5000 eiro.

Pagājušajā gadā 2.līmeņa kontu slēdza 9564 pensionējušies, no kuriem 329 uzkrājums bija lielāks par 4500 eiro, tātad arī tiesības iegādāties pensijas polisi. Polisi izvēlējās 158 pensijas saņēmēji.

Pārējiem uzkrājums tika pārskaitīts uz pensiju speciālo budžetu – kopā 14,06 miljoni eiro. Savukārt apdrošināšanas sabiedrībām 2014.gadā pārskaitīti 1,2 miljoni eiro.

Pašreiz, ja uzkrājumā ir vismaz minimālā summa polises iegādei, 2.līmeņa pensija varētu būt apmēram 15-20 eiro mēnesī.  Šīs pensijas apmērs atkarīgs arī no līguma noteikumiem, vai ir norādīts labuma guvējs, kādus izmaksas periodus cilvēks izvēlējies, skaidro I.Deģe. Apdrošinātāji mājaslapās piedāvā kalkulatorus, katrs pats var izrēķināt, kāda būs summa, izvēloties tos vai citus mūža pensijas polises nosacījumus. Ja uzkrājums ir lielāks, tad, protams, arī 2.līmeņa pensija lielāka.

Diemžēl ir arī situācijas, kad cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu. Tādā gadījumā visu viņa pensijas kapitālu pārskaita sociālās apdrošināšanas budžetam un to ņem vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju personām, kuras bijušas shēmas dalībnieka apgādībā - bērni un citi apgādājamie. 2014.gadā, nesasniedzot pensijas vecumu, nomiruši 4768 pensiju 2.līmeņa dalībnieki, valsts pensiju speciālajā budžetā pārskaitīti gandrīz 5 miljoni eiro.

Latvijas pensiju sistēmu pasaulē uzskata par ilgtspējīgu

LKA komisijai prezentēja starptautiskā ikgadējā novērtējuma (Allianz Pensiju indekss) datus, kurā vērtētas 50 attīstītās valstis, un Latvijas pensiju sistēma atzīta kā devītā labākā šajā ilgtspējas vērtējumā. Pirmās astoņas ir Austrālija, Zviedrija, Jaunzēlande, Norvēģija, Nīderlande, Dānija, Šveice, ASV.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece piebilst: tas ir augsts novērtējums, taču tas nav saistīts ar pensijas apmēru, bet gan ar ilgtspēju nodrošināt saistības.

Riskus nākotnē rada mazās algas tagadnē

LKA padomnieks Teodors Tverijons pauda viedokli, ka jāpievērš lielāka uzmanība satraucošajai situācijai, ka viena trešā daļa iedzīvotāju sociālās iemaksas veic no minimālās vai pat mazākas algas, tādējādi pensijai veidojas ļoti niecīgi uzkrājumi. Pieticīgi uzkrājumi ir arī pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem, tiem, kas saņem aplokšņu algas. "Šī problemātika neļauj maksāt lielākas pensijas esošajiem pensionāriem, bet vēl jo ļaunāk, ka šie cilvēki tad, kad viņi ies pensijā, sabiedrībai radīs vēl lielākas problēmas. Jo ar šādu attieksmi viņu pensijas tad būs mazākas nekā šodien piešķirtās," lēš T.Tverijons.  Tad skanēs pārmetumi, kāpēc tā, jo strādājis taču esmu. Joprojām daļa cilvēku ir pārliecināti, ka pensijas lielums viņiem ir atkarīgs no valsts, tātad valsts maksās. To, ka jau šodien pensija atkarīga no uzkrātā kapitāla, nevis tikai no stāža, lielākā daļa diemžēl nesaprot.

Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča piebilst: to, ka no uzkrātā kapitāla būs atkarīga pensija, pilnā mērā izjutīs tie, kuri sāka darba mūžu 1996.gada 1.janvārī, kad VSAA sāka personificēt pensiju uzkrājumu.

Latvijā ir izveidota ilgtspējīga pensiju sistēma, taču tās pilnvērtīgai darbībai nepieciešama iedzīvotāju uzticība. Ņemot vērā, cik ievērojama daļa cilvēku sociālās iemaksas veic vien no minimālās algas vai neveic nemaz, pat vispilnīgākā sistēma nenovērsīs nabadzības risku, dodoties pensijā, pēc komisijas sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētāja A.Barča, informē Saeimas preses dienests.

"Latvijas pensiju sistēma nupat atzīta par devīto ilgtspējīgāko pasaulē, šajā pētījumā apsteidzam Igauniju un Lietuvu. Otrais un trešais pensiju līmenis aizvadītajā gadā strādājis ar ievērojamu pieaugumu un kopumā nodrošina solīdu kapitāla pieaugumu. Taču pensiju sistēma ir tikai čaula, jo svarīgākais ir, vai iedzīvotāji pilnvērtīgi izmanto tās sniegtās iespējas. Šeit atbildīgajām iestādēm jāveic rūpīgs skaidrošanas darbs, lai ļaudis apzinātos, ka pensija būs atkarīga no katra individuāli veiktajām sociālajām iemaksām," norāda komisijas priekšsēdētāja. Viņa uzsver: cilvēki, kuri patlaban maksā nodokļus no minimālās algas vai nemaksā nemaz, vecumdienās nevarēs rēķināties ar cienījamu pensiju, un šie riski iedzīvotājiem ir skaidri jāapzinās.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI