SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
17. martā, 2015
Lasīšanai: 15 minūtes
2
4
2
4

Vienota izpratne par sociālajiem pabalstiem - vispirms valstī, tad pašvaldībās

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

„Lemjot par sociālo pabalstu piešķiršanu, lauki ir priviliģētā stāvoklī, salīdzinot ar pilsētu pašvaldībām. Mēs zinām savus cilvēkus, zinām, kurš ir kādā situācijā,” secina Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

FOTO: SXC

Valsts kontroles revīzijā sociālajos dienestos atklātās kļūdas, piešķirot trūcīgo un citus pabalstus, ir aktivizējušas pašvaldības, sociālos dienestus un politiķus, un arī paši kontrolieri, ņemot vērā rezonansi pēc publiskotajiem faktiem, dažādās auditorijās ir skaidrojuši gan kļūdas, gan to cēloņus. Lai novērstu kļūdu iespējamību un visā valstī būtu vienotāka izpratne par trūcīgo iedzīvotāju atbalstu un kritērijiem pabalstu piešķīrumos, reģionos paredzēti semināri sociālajiem darbiniekiem. Saeimas komisijas, atkārtoti uzklausot abas puses – kontrolierus un pašvaldības -, dažus no sociālo dienestu un pašvaldību ierosinājumiem iekļāva lēmumā. Vienlaikus pašvaldības un to sociālie dienesti ir aicināti iesniegt priekšlikumus pašreiz Saeimā atvērtajā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
īsumā

Pēc Valsts kontroles revīzijas:

  • reģionos notiks semināri sociālo dienestu darbiniekiem;
  • LM jāizstrādā metodiskie materiāli sociālajiem dienestiem;
  • VARAM jāpievērš īpaša uzmanība pašvaldību saistošajiem noteikumiem sociālās palīdzības sniegšanā;
  • pašvaldības un sociālie darbinieki var iesniegt priekšlikumus Saeimā atvērtajā likumā.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju 10.martā bija uzaicināti 10 pārbaudīto pašvaldību un to sociālo dienestu pārstāvji, kurus Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča aicināja izteikt savu redzējumu, kas traucē strādāt kvalitatīvi, lai kļūdu nebūtu, vai un kāda palīdzība būtu nepieciešama - vai tie būtu metodiskie materiāli, semināri, grozījumi likumos.

Uzreiz jābilst, ka pašvaldības atklātās kļūdas nenoliedz, konkrētie gadījumi ir analizēti, pēc revīzijas ir vērtēti arī piešķīrumi citiem sociālo dienestu klientiem, ne tikai tiem, kuriem izmaksāto pabalstu pamatotību pārbaudījusi Valsts kontrole. Kļūdu rašanās cēloņi daudzviet ir līdzīgi, daļa no kļūdām saistīta ne tikai ar valsts datubāzu nepietiekamu izmantošanu, bet arī nepieejamību. Sociālie dienesti norāda arī uz valsts deleģēto funkciju pieaugumu.

Saistošie noteikumi – likums, kas jāpilda

Valsts kontrole ir izanalizējusi visu 119 pašvaldību saistošos noteikumus, kā arī 10 revīzijā iekļauto pašvaldību praktisko darbību, piemērojot šos saistošos noteikumus trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanai un konstatējot, ka pašvaldības rīkojas ļoti atšķirīgi.

Valsts kontrole ir uzsvērusi: ja ir pieņemts normatīvs, tad tas burtiski ir jāizpilda, atzīst Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Taču jāpiekrīt arī sociālajiem darbiniekiem, kuri  oponē: šajā formālajā daļā nedrīkst pazust pats sociālā dienesta klients, kamēr sociālā dienesta darbiniekam, kas par tādu ir skolojies, jākļūst par izmeklētāju un par grāmatvedi. Darbs ar dokumentiem aizņem ļoti lielu daļu laika, šī iemesla dēļ darbinieki arvien biežāk runājot par izdegšanu.

M.Švarcam pārdomas izraisa arī sociālās palīdzības sistēma kopumā. Katrā pašvaldībā  ir diezgan krasas atšķirības gan pēc pakalpojumu apjoma, gan kvalitātes. Latgalē sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, ka no visiem novada izmaksātajiem pabalstiem vairāk nekā 80% ir tikai GMI (pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai). Vēl vienam likumā obligātā kārtā sniedzamajam – dzīvokļa pabalstam –  atvēlēti 10%, un tad cita veida pabalstiem līdzekļu tikpat kā nav, tātad citus pabalstus vienkārši nav iespēju piešķirt. "Esam kā apburtajā lokā, jo smagāka sociāli ekonomiskā situācija, jo vairāk jāsniedz pabalsti, jo mazāk iespēju attīstīt sociālos pakalpojumus, jo mazāka iespēja pašvaldībai piešķirt līdzekļus ekonomiskās aktivitātes veicināšanai," atzīst M.Švarcs.

"Iespējams, tiks sniegts atzinums, ka nepamatoti izmaksāto pabalstu nedrīkst atprasīt, jo cietīs bērni."

Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs uzskata, ka vajadzētu radīt sistēmu, ka valsts solidāri iesaistās šajā atbildības zonā, līdzīgi kā "sociālā drošības spilvena" laikā krīzes gados un daļu no GMI pašvaldībām kompensē, bet ar noteiktu mērķi – ka šī daļa, kas no valsts budžeta tiktu kompensēta, izmantojama tikai ekonomiskās darbības veicināšanai. Tādā veidā pašvaldībai būtu dota iespēja izrauties no apburtā loka, ka sociālā palīdzība un ekonomiskā aktivitāte it kā savā starpā nav saistītas.

Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alfreds Ķigelis savukārt atgādina, ka pašvaldības saistošie noteikumi tiek apstiprināti ministrijā: "Tātad ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) akcepts, ka pēc tiem varam strādāt. Mēs jau neesam izpildkomiteja, mēs esam pašvaldība, kurā atbilstoši savai finansiālajai situācijai varam arī dot kādus papildu sociālos labumus saviem iedzīvotājiem. Un aizrādījums, ka tas neatbilst likumam, neiztur kritiku."

Nepamatoti izmaksātais - neatgūstams

Valsts kontrole atklājusi, ka gandrīz divām trešdaļām no pārbaudīto ģimeņu, kam piešķirts trūcīgā statuss, uz to tiesību nebija.

Kandavas novada Sociālā dienesta vadītājs Ints Leitarts komisijā klāstīja, ka pēc revīzijā norādītā ir caurlūkotas konkrēti minēto klientu lietas un pabalstu piešķīrumi. Daļa kļūdu radušās laika trūkuma dēļ, jo dokumentos nav viss precīzi un izsmeļoši aprakstīts. Tagad ir izstrādāts plāns, lai tuvākajā laikā kļūdas novērstu. No 34 iedzīvotājiem, kam pabalsti izmaksāti nepamatoti, pašreiz vienam cilvēkam pieprasīts naudu atmaksāt, jo pēc Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamās informācijas ir atklājies, ka šis cilvēks Sociālo dienestu ir krāpis. Taču par pārējiem Valsts kontroles ieskatā prettiesiski izmaksātajiem pabalstiem, iespējams, tiks sniegts atzinums, ka pabalstu atprasīt nedrīkstam, jo cietīs bērni, deputātiem skaidroja Sociālā dienesta vadītājs.

VK revīzijā  Kuldīgas novada pašvaldības Sociālajā dienestā atklājusi, ka daudzi klienti ir kapitāldaļu turētāji, kuriem pieder SIA, viņi ir valdes locekļi, stāsta direktore Maruta Jautaiķe, piebilstot, ka šo cilvēku dzīvesveids un sociālais statuss gan neliecināja par to, ka viņi kādreiz varēja nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šāda neprecizitāte radusies tādēļ, ka nebija pieslēgta Uzņēmumu reģistra datubāze, šos datus Sociālais dienests varēja pieprasīt no "Lursoft", maksājot par katru izziņu.

M.Jautaiķe atzīst: par tiem cilvēkiem, kas dzīvo pie "Maxima" konteineriem, šādas izziņas nav prasītas. Tā ir daļa no atklātajiem pārkāpumiem, par ko Valsts kontrole ir aizrādījusi kā par nepamatoti izmaksātajiem pabalstiem. Taču galvenā problēma ir, ka,  pirmkārt, cilvēkam nav naudas, lai atmaksātu šo nepamatoti izmaksāto pabalstu un kur nu vēl likvidētu uzņēmumu, ko viņš "par kādiem 20 latiem vai par pudeli ir dibinājis". Ar šādu realitāti saskaras ne viens vien sociālais dienests, uzskata M.Jautaiķe, un, viņasprāt, ir jādomā, kā cilvēkiem palīdzēt un ko darīt ar fiktīvajiem uzņēmumiem.

Savukārt Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers norāda uz nekonsekvencēm normatīvo aktu prasībās. Piemēram, uz sociālo dienestu pēc palīdzības ierodas bezdarbnieks, šis statuss jau rada priekšstatu par tiesībām uz atbalstu. Taču, izrādās, ka bezdarbnieks var būt kapitāldaļu īpašnieks, var gūt ienākumus līdz noteiktai summai.

Turklāt ne vienmēr var paļauties arī uz datubāzēm. Cilvēks ierodas sociālajā dienestā, lūdz pabalstu, darbinieki pārbauda un atklājas, ka viņam ir uzņēmums, tātad pabalsts nepienākas. Cilvēks dodas uz mājām un atnes izziņu, ka uzņēmums ir likvidēts pirms 11 mēnešiem. Ja jau tādas nesakritības, tad tādā gadījumā līdzīgā kārtā ar laika nobīdi var atklāties, ka cilvēks uzņēmumu ir nodibinājis, bet tas neuzrādās brīdī, kad viņam piešķir pabalstu. Līdzīgi tas var būt arī ar nekustamajiem īpašumiem un to pārdošanu un reģistrāciju.

J.Zilvers arī pauda viedokli, ka par ienākumiem nevajadzētu uzskatīt Lauku atbalsta dienesta maksājumus, jo tie ir paredzēti lauku zemes uzturēšanai kārtībā. Un šo naudu maksā tikai tad, kad zeme ir sakārtota. Bet, lai tā būtu, nauda jāizdod paredzētajam mērķim.

Sociālo darbinieku – par maz, slodze – pieaug

Daugavpils pilsētas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa vērš uzmanību uz sociālo darbinieku atalgojumu un noslogojumu. Slodze ir liela, un jau ir problēmas ar šo speciālistu piesaisti. Vairs nav, kas mācās, savukārt tie, kuri izglītību ieguvuši, vai nu dodas uz ārzemēm, vai negrib šo darbu strādāt.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs M.Švarcs informēja, ka viņiem ir  jāpalielina sociālo darbinieku skaits, jo pieaug darba apjoms, turklāt sociālo darbinieku pamatdarbs ir sociālais darbs ar klientu – viņu motivācija, dzīves apstākļu apsekošana, un, kā viņš jau esot minējis sociālo darbinieku sanāksmēs, – nevis jāgaida, kad sociālais klients atnāk uz kabinetu un prasa palīdzību, bet palīdzība jāpiedāvā cilvēkam mājās. Situācija ir jājūt! "Protams, lauki ir priviliģētā stāvoklī, mēs zinām savus cilvēkus, zinām, kurš ir kādā situācijā," piebilst pašvaldības vadītājs.

"Sociālo dienestu klientu dzīvesveids nav liecinājis, ka viņi varētu būtu uzņēmēji."

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norāda, ka nodrošinājums ar sociālajiem darbiniekiem ir tikai 64 procenti no likumā paredzētā  – viens darbinieks uz 1000 iedzīvotājiem. Vienlīdz ir liela darbinieku mainība. Sociālā darba sistēma ir sarežģīta, jauna darbinieka ievadīšanai darbā ir nepieciešams vismaz pusgads. Turklāt sociālajiem darbiniekiem arvien turpinās dažādu papildu funkciju deleģēšana, piemēram, saistībā ar elektrības pabalstiem. Domājot par papildu funkcijām, jādomā, vai tiešām tas vienmēr ir tieši pašvaldības sociālā dienesta uzdevums.

Sociālie darbinieki minēja vēl citus jaunus pienākumus. Ministru kabineta noteikumi Nr.805 par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību no šā gada 1.janvāra sociālo darbinieku pienākumus papildina vēl ar vienu - aizpildīt personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu, ja ir jāveic ekspertīze medicīnisko indikāciju noteikšanai īpašai kopšanai. Jo tas nepieciešams, lai dienesta klients varētu saņemt īpašās kopšanas pabalstu.

Savukārt deputāts Inesis Boķis, bijušais Valmieras mērs, uzskata: to, cik nepieciešams sociālo darbinieku, vajadzētu noteikt pašām pašvaldībām, nevis no augšas diktēt kādu skaitli – vienu uz tūkstoti iedzīvotāju vai vienu uz pieciem simtiem. Jo galvenais ir nevis kvantitāte, bet kvalitāte.

Sociālajiem pabalstiem - saprātīguma robežas

VARAM pārstāvji komisijas sēdē nepiedalījās. Bet, kā norādīja deputāts Mārtiņš Šics, tieši šī ministrija apstiprina pašvaldību saistošos noteikumus, tajā skaitā jautājumos par sociālo palīdzību. Un ministrijai vajadzēja redzēt, ka saistošajos noteikumos nav noteikts maznodrošinātā statuss un ir citas neatbilstības. Labklājības ministrija gatavo metodiskos materiālus un rekomendācijas, bet tās ir tikai rekomendācijas, bet VARAM rokās ir metodes un iespēja noteikt, ko tad īsti cilvēkam var piešķirt. Jo lielākā daļa pašvaldību finanšu līdzekļus saņem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Un, ja tiek doti līdzekļi, tad jābūt noformulētam, ko par šo naudu drīkst darīt. Nevarētu būt situācija, ka caur izlīdzināšanas fondu trūcīga pašvaldība saņem līdzekļus un piešķir pabalstus, kādus nevar atļauties donorpašvaldība.

I.Boķis, uzsverot, ka sociālie jautājumi ir vieni no svarīgākajiem pašvaldību sūtībā, piebilst ar tautas teicienu – nevajag pārsālīt. Jo daži piemēri [par nepamatoti piešķirtiem pabalstiem] ir kliedzošākie, taču arī kopumā - mums nevajag audzināt paaudzi, kas negrib strādāt. Un šie pabalsti ļoti bieži tiek izmantoti arī tādā veidā.

Arī I.Boķis norāda, ka donorpašvaldības reizēm mazāk var atļauties nekā viena otra, kas saņem lielas subsīdijas. Protams, reģionos ir nianses, taču tik un tā būtu ļoti uzmanīgiem jābūt, un ir nepieciešams noteikts "rāmis", ciktāl sociālo palīdzību vajadzētu sniegt. Jo pašreiz atšķirības valstī  ir ļoti lielas, taču rīcībā ar valsts un pašvaldību naudu vajadzētu palīdzības ietvaru, kas visiem būtu jāievēro.

Abas komisijas nolēma aicināt Labklājības ministriju (LM) līdz 2015.gada 31.decembrim izstrādāt metodiskos materiālus sociālajiem dienestiem sociālās palīdzības piešķiršanas jautājumos, kā arī aicināt VARAM pievērst īpašu uzmanību pašvaldību izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem sociālās palīdzības sniegšanā. Komisijas arī aicina LM sadarbībā ar Valsts kontroli organizēt reģionālos seminārus sociālo dienestu darbiniekiem.

Valsts kontroles sektora vadītāja Ieva Pīpiķe deputātus un pašvaldību pārstāvjus informēja, ka VK sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu ir uzsākusi semināru rīkošanu sociālo dienestu darbiniekiem. Pirmais jau ir noticis Bauskā. Semināri plānoti arī pārējos reģionos. "Ceram, ka savu ieguldījumu situācijas uzlabošanai pašvaldībās būsim devuši," piebilda I.Pīpiķe.

Var iesniegt priekšlikumus likuma grozījumiem

A.Barča informēja, ka Saeimā 1.lasījumā ir izskatīts Ministru kabineta iesniegtais un LM sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Līdz 27.martam tajā var iesniegt priekšlikumus, tos var sūtīt uz Sociālo un darba lietu komisiju. Grozījumi ir plaši un skar dažādus sociālo pakalpojumu un palīdzības noteikumus un uzdevumus.

Sociālie darbinieki nereti ir minējuši, ka nav pilnvērtīgu iespēju pārliecināties par klienta ienākumiem. Pašreiz grozījumu projekts paredz paplašināt pašvaldību sociālo dienestu tiesības pieprasīt un saņemt lēmuma pieņemšanai nepieciešamos datus ne tikai no citām valsts vai pašvaldības iestādēm, bet arī no privātpersonām un kredītiestādēm.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI