Algas rēķinās pēc skolēnu skaita
Februāra beigās Izglītības un zinātnes ministrija jauno modeli prezentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Par spīti tam, ka nevienlīdzīgā atalgojuma dēļ asi kritizēts princips "nauda seko skolēnam", Izglītības un zinātnes ministrija tomēr no tā nav atteikusies, bet nolēmusi to papildināt vēl ar citiem nosacījumiem.
Līdz ar topošajiem MK noteikumiem skolotājiem tiks noteikta darba nedēļa – 36 stundas, pēc kuras arī aprēķinās darba algu. Tas gan nenozīmē, ka skolotāji nevarēs strādāt citu slodzi, jo direktors pedagogiem varēs noteikt arī mazāku slodzi. Tomēr, tā kā šis princips tiek ieviests, lai samazinātu skolotāju pārslodzi, tad nebūs iespēja strādāt vairāk par 40 stundām pie viena darba devēja, kur vidējais kontaktstundu skaits ir 24.
Skolotājiem algu noteiks atkarībā no skolēnu skaita klasē un neatkarīgi no tā, kur atrodas skola. Pedagogu algas noteiks valsts līmenī, iedalot skolas grupās un vadoties pēc vidējā skolēnu skaita klasē:
- 1.grupa – līdz 10,
- 2.grupa - no 10 līdz 15,
- 3.grupa - no 15 līdz 20,
- 4.grupa - no 20 līdz 25,
- 5.grupa - vairāk par 25 skolēniem.
Ir paredzēts, ka katrā no grupām vienas skolas skolotāji par 36 stundu darba nedēļu saņemtu to pašu atalgojumu, ko citas skolas, kur klasē vidēji ir tāds pats skolēnu skaits, neatkarīgi no tā, kur skola atrodas.
Ko ņems vērā, rēķinot pedagoga algu?
Katru gadu 27.maijā Izglītības un zinātnes ministrija iegūs datus no Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) par skolēnu skaitu un klašu komplektu skaitu katrā skolā, lai aprēķinātu finansējumu. Ministrijā savā mājaslapā ir publicējusi arī iespējamo aprēķinu formulu, tomēr tā pēc modeļa aprobācijas 2.posma vēl var mainīties. Aprēķinam lieto vairākus indikatorus.
Skolēnu skaits skolā. Tā aprēķinā tiek izmantoti papildu koeficienti speciālo izglītības programmu, integrēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām, padziļināto izglītības programmu izglītojamiem.
Vidējais vienam skolēnam paredzētais kontaktstundu skaits nedēļā (1.-6. kl., 7.-9.kl., 10.-12.kl.). Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 33.pantu un 34.pantu mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā vidēji ir:
- 1.-6.klasei - 153/6 = 25,50 kontaktstundas,
- 7.-9.klasei – 100/3 = 33,33 kontaktstundas,
- 10.-12.klasei – 108/3 = 36 kontaktstundas.
Stundas ilguma koeficients (40/60=0,667). Stundas ilguma koeficientu aprēķinās, ņemot vērā, ka astronomiskā stunda ir 60 minūtes, savukārt mācību stundas ilgums izglītības iestādē ir 40-45 minūtes, ko saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 35.pantu un 45.pantu nosaka izglītības iestādes vadītājs. Aprēķinā pieņemts, ka mācību stundas ilgums ir 40 minūtes.
Klases lielums. Klases lielums ir sadalīts atkarībā no izglītības iestādes lieluma:
- līdz 100, klasē – 8 skolēni
- 101-150, klasē – 10 skolēni
- 151-300, klasē – 12 skolēni
- 301-500, klasē – 14 skolēni
- 501-700, klasē – 15 skolēni
- vairāk par 700, klasē – 16 skolēni.
Skolotāja darba slodze nedēļā. Kopējā skolotāja darba slodze nedēļā šobrīd tiek plānota 36 stundas.
Kontaktstundu procentuālā attiecība. Kontaktstundu procentuālo attiecību aprēķina, skolotāja kontaktstundām paredzēto darba stundu skaitu dalot ar kopējo skolotāju darba stundu skaitu (36). Kontaktstundu procentuālā attiecība dod iespēju noteikt, cik daudz mācību stundu ir iespējams ieplānot un iekļaut mācību stundu grafikā, ņemot vērā izglītības iestādē pieejamo skolotāju skaitu.
Mazinās lielo atšķirību starp pedagogu algām
Jau iepriekš algas tika aprēķinātas pēc skolēnu skaita, un tas ir novedis pie algu nevienlīdzības. IZM norāda, ka šobrīd atšķirība starp pedagogu algām var būt pat 60 procenti. Tas nozīmē, ka ir pedagogi, kas saņem 1000 eiro bruto algu, un ir pedagogi, kas saņem 400 eiro algu "uz papīra", lai gan būtībā veic to pašu darbu, atšķiras vien skolēnu skaits klasē.
Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, jaunais modelis tiek veidots, lai šo atšķirību ievērojami samazinātu. Nākotnē starpība starp to pedagogu algu, kas ietilpst 1.grupā, un to, kas ietilpst 5.grupā, nedrīkstēs pārsniegt 200 eiro bruto jeb 20 procentus. Līdz ar to, ja 5.grupā skolotājs saņemtu 1000 eiro bruto, tad 1.grupas pedagogs saņemtu, piemēram, 870 eiro.
Ministre norāda, ka algu atšķirība tiek saglabāta, jo lielajās skolās darba tomēr ir vairāk.
Skolas turpinās cīņu par skolēniem, bet skolotāji - strādāt papildus
IZM ir identificējusi vairākus jaunā modeļa riskus. Piemēram, pastāv iespēja, ka tiem skolotājiem, kam šobrīd ir ļoti labas algas lielo kontaktstundu skaita dēļ, atalgojums var samazināties. Tāpat ir iespējama skolotāju pārgrupēšanās. Būs skolas, kur radīsies skolotāju vakances, un skolas, kur, direktoram veidojot optimālu skolotāju noslodzi, skolotāju būs par daudz. Savukārt mazo skolu atsevišķu priekšmetu skolotāji ar vienu kvalifikāciju var tikt pakļauti nepilnas noslodzes riskam.
"Tā ir smaga diagnoze sistēmai, ja direktors skolā darbojas kā grāmatvedis, kas vada par sevi daudz inteliģentāko skolotāju."
Komisijas sēdē ministrijai nācās uzklausīt arī kritiku par ierosinājumiem. Saeimas deputāts Arvīds Platpers atzina, ka jaunais modelis nerisina aktuālu problēmu – lielās pilsētas "uzsūc" skolēnus no apkārtējām teritorijām. Lielajām skolām joprojām būs izdevīgi uzņemt bērnus, kas dzīvo 20-30 km attālumā. Līdz ar to modelis, kas rēķina atalgojumu pēc skolēnu skaita, noved pie tā, ka skolas cīnās par skolēniem.
Savukārt vokālais pedagogs Edgars Kramiņš uzsvēra, ka ne jau skolēnu skaits ir tas, kas nosaka kvalitāti. Tāpat jaunie MK noteikumi paredzēs, ka skolotāji nevar strādāt vienā skolā līdz 40 stundām, tomēr tajos nekas nav teikts par to, ka pedagogi nevar meklēt papildu darbu citās skolās, kas arī novedīs pie tās pašas pārslodzes, ja skolotāji turpinās "skriet" no vienas skolas uz otru.
Gatavošanos mācību stundām iekļaus algā
Lai novērstu to, ka ministrija šobrīd nevar īsti skaidri pateikt, cik katrs skolotājs saņem, pedagogu algas, vadoties pēc iepriekš minētajiem principiem, noteiks pati ministrija. Šobrīd algu sistēma ir necaurskatāma un pamatalgas aprēķinā tiek iekļauti daudzi "papildu pienākumi", kas turpmāk tiks iekļauti pedagogu amata aprakstā (uz šo kā problēmu sistēmā norādījuši arī OECD pētnieki).
Vēlāk skolas direktoram, izmantojot IZM sagatavotos aprakstu paraugus, būs jāizveido amatu apraksts katram skolas pedagogam un jānosaka viņa pienākumi. Atbilstoši tam direktors katram pedagogam noteiks slodzi un darba laiku.
Papildu pienākumi tiks iekļauti algā. Tādējādi pedagoga slodzi veido 3 bloki:
- laiks mācību procesa nodrošināšanai;
- laiks skolēnu atbalsta pasākumu nodrošināšanai;
- laiks skolas attīstības veicināšanai.
Apmaksāto papildlaiku stundu plānošanai, sagatavošanas procesam, vērtēšanai un analīzei aprēķinās, vadoties pēc mācību priekšmeta. Lēmumu par to, cik daudz aizņem gatavošanās katram mācību priekšmetam, IZM pieņēmusi, vadoties pēc modeļa 1.aprobācijas posma rezultātiem.
Ir aprēķināts, ka laiks mācību procesa nodrošināšanai aizņem 67% līdz 77% no darba laika jeb 24-32 astronomiskās stundas. Tādējādi tiks apmaksāts papildlaiks šādā apmērā:
- matemātikas, valodu (t.sk. literatūras) katrai mācību stundai – 80%;
- fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas, informātikas, bioloģijas, vēstures, sākumskolas katrai mācību stundai – 70%;
- sporta, mūzikas, mājturības, mākslas, ētikas, sociālo zinību katrai mācību stundai – 60%.
Novērsīs naudas vairākkārtēju pārdalīšanu – naudu pārdalīs skolā
Neskaidrības par algām rada arī tas, ka piešķirtais finansējums tiek vairākkārt pārdalīts – IZM to pārskaita pašvaldībām, bet pašvaldības – skolām. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidro, ka ministrija vēlas novērst piešķirtā finansējuma pārdali trīs reizes. Savukārt ministre Mārīte Seile norāda, ka tas tiek darīts, lai nauda, ko ministrija pārskaitītu konkrētas skolas skolotājiem, pie viņiem arī nokļūtu, nevis pašvaldības šo finansējumu izlietotu skolu tīklam.
Tāpēc pašvaldības vairs nevarēs pārdalīt pedagogu, direktoru un to vietnieku algas, bet IZM finansējumu novirzīs skolai. Pašvaldība arī turpmāk varēs sadalīt finansējumu atbalsta personāla atalgojumam (sociālie pedagogi, psihologi, logopēdi, bibliotekāri u.c.). Pašvaldība skolai, ja vēlēsies, varēs piešķirt arī papildfinansējumu.
Diskutē par direktoru lomu skolā – vai ierēdnieciska?
Pašvaldības varēs pārdalīt skolas direktoru, to vietnieku, psihologu, logopēdu, karjeras izglītības pedagoga un bibliotekāra, kā arī izglītības metodiķa atalgojumu.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Ministrija arī norāda: ja skolā ir mazāk nekā 100 bērnu, tad direktors darbosies uz pusslodzi un pārējā laikā pasniegs stundas. Jo vairāk bērnu skolā, jo mazāk direktors varēs strādāt klasē. Komisijas sēdē Edgars Kramiņš prognozēja, ka, samazinot skolu direktoriem stundas, ministrija radīs ierēdnieciska tipa skolas direktorus, kas ar savu lielo algu tikai izrīkos skolotājus. Līdz ar to sistēma ir radīta tā, lai pedagogus sanaidotu ar direktoriem, jo direktori tiek uzskatīti par ierēdņiem.
Uz šo pārmetumu izglītības ministre atbildēja, ka tā ir smaga diagnoze sistēmai, ja direktors skolā darbojas kā grāmatvedis, kas vada par sevi daudz inteliģentāko skolotāju.
Deputāte Ilze Viņķele savukārt uzsvēra, ka mēs vēl joprojām dzīvojam vecajā padomju sistēmā, ja iedomājamies, ka skolas direktors var būt tikai skolotājs, tāpat kā slimnīcas direktors var būt tikai ārsts.
Mēģinās celt arī atbalsta personāla algas, kas nav konkurētspējīgas
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente un Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle pievērsa uzmanību tam, ka atbalsta personāla atalgojums skolās šobrīd ir
ļoti zems, īpaši psihologa atalgojums nav konkurētspējīgs. Ministrija informē arī par provizorisko atbalsta personāla atalgojumu. Tā kā atbalsta personāla algu rēķinās pēc skolēnu skaita, tad Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure ir nobažījusies, ka būs pašvaldībās, kurās psihologs, logopēds un karjeras konsultants netiks nodrošināts vispār. Tās ir pašvaldības, kurās bērnu skaits skolās nepārsniedz 200.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Evija Papule savukārt uz to norāda, ka tie skolotāji, kam nav pilna slodze, varēs veikt atbalsta personāla funkcijas, piemēram, būt par karjeras konsultantiem skolā.
Arodbiedrība draud ar streiku, ja ministrija neuzlabos komunikāciju
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško komisijas sēdē izteica pārmetumus IZM par komunikāciju trūkumu ar pedagogiem un skolu direktoriem. Ikdienā arodbiedrība saņem gūzmu vēstuļu ar jautājumiem, kas būtu jāskaidro ministrijai.
Lai gan I.Mikiško atzina, ka kopumā modelis ir pieņemams, tomēr joprojām ir aktuālas daudzas problēmas un neskaidri jautājumi. Šos jautājumus LIZDA ir adresējusi ministrijai savā vēstulē un atbildi sagaida līdz 24.martam. Arodbiedrība jau ir saņēmusi 99 skolu direktoru pieteikumu uzsākt streiku, tāpēc, ja ministrija atbildes nedos, pedagogi plānos streiku šī mācību gada nogalē.
Šobrīd IZM ir izstrādājusi vietni savā mājaslapā, kur var iepazīties ar informāciju par algu modeli; savukārt savus jautājumus vai ierosinājumus var sūtīt uz e-pastu atalgojuma.modelis@izm.gov.lv.
Ministre Mārīte Seile skaidro, ka algu finansējumam no valsts budžeta nepieciešams 31 miljons eiro. Šobrīd nav skaidri zināms, vai šis finansējums tiks atrasts. Par to, vai tas būs iespējams, Saeimas sēdē nebija pārliecināti arī deputāti. Ilze Viņķele norādīja, ka ir jādiskutē, vai ir iespējams finansēt publiskos pakalpojumus ar 27% ieņēmumiem no nodokļiem.
