Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Plašāks atbalsts adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem arī pasargātu šīs ģimenes un bērnus no nabadzības riska.
FOTO: SXC
LM priekšlikumi ģimeņu atbalstam:
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija pirms nedēļas apsprieda informāciju par atbalstu ģimenēm ar bērniem - iespējamajām jaunās politikas iniciatīvām un to ietekmi uz 2015.gada valsts un pašvaldību budžetiem.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa informēja, ka par ģimenēm ar bērniem ministrija ir iesniegusi divas politikas iniciatīvas.
Viena no tām attiecas uz valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem.
Pašreiz no valsts budžeta līdzekļiem tiek izmaksāta atbalsta nauda ar celiakiju slimiem bērniem - 106,72 eiro mēnesī. To maksā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Jaunā politikas iniciatīva, ko LM iesniegusi Finanšu ministrijā, paredz, ka šo atbalstu maksātu līdz 24 gadu vecumam tad, ja bērns pēc 18 gadu vecuma turpina mācīties.
Vēl viens priekšlikums atbalstam ar celiakiju slimiem bērniem paredz šo naudu maksāt arī tad, ja bērnam paralēli ar celiakiju tiek noteikta invaliditāte. Pašreiz, ja bērnam nosaka invaliditāti un ja viņam pirms tam ir bijusi diagnosticēta celiakija, tad celiakijas atbalsta vietā tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu. Naudas summa ir tāda pati (106,72 eiro), bet problēma ir tā, ka šajā gadījumā invaliditāte bērnam tiek piešķirta citu iemeslu dēļ. Ja bērns ir invalīds, ģimenei rodas ar to saistītās papildu izmaksas, taču jebkurā gadījumā tomēr saglabājas arī nepieciešamība pēc speciālās pārtikas.
Otra LM jaunā politikas iniciatīva attiecas uz bērna ārpusģimenes aprūpi.
Tā domāta bērniem, kuri ir palikuši vai nu bāreņi, vai bez vecāku gādības un kurus aprūpē, piemēram, aizbildnis vai audžuģimene. L.Liepa komisijai skaidroja, ka virkne piedāvāto atbalsta pasākumu ieviešana varētu notikt pakāpeniski.
LM ierosina 2015.gadā pārskatīt pabalstu aizbildniecībā esoša bērna uzturam. Pašreiz pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu ir 45,53 eiro mēnesī. Tas ir paredzēts bērna uzturam. LM piedāvā šo pabalstu noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam (noteikumi Nr.37 par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam) minimālie uzturlīdzekļi ir atkarīgi no bērna vecuma: līdz 7 gadu vecumam tie ir 25% no valstī noteiktās minimālās algas, no 7 gadu vecumam līdz pilngadībai – 30% no minimālās algas. "Tas ir pakāpenisks pasākums, ko mēs gribētu aizsākt no 2015.gada, bet nākotnē gribētu virzīties uz to, ka katram bērniņam – gan aizbildnībā, gan audžuģimenē – šis pabalsts būtu divkāršā uzturlīdzekļu apmērā. Tātad tas būtu tikpat daudz, cik pēc likuma katram bērnam ir tiesības saņemt no saviem bioloģiskajiem vecākiem," norādīja LM pārstāve. Jo Civillikuma 179.pantā ir noteikts: minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Plašāku atbalstu LM ierosina arī adoptētājiem.
Ja adoptētāji paņem bērnu pirmsadopcijas aprūpē, tā ir aprūpe līdz tam laikam, kamēr tiesa pieņem spriedumu par bērna adopciju. LM ierosina šo laiku ieskaitīt adoptētājam pensijas stāžā, kā arī apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditāti, lai situācija būtu līdzīga kā bioloģiskajiem vecākiem, kad vecāki kopj bērnu un saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu. Papildus ir priekšlikums dubultot šo sociālo iemaksu apmēru. Pašreiz sociālās iemaksas personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, tiek veiktas no 71 eiro. Tātad sociālo iemaksu objekts būtu nosakāms 142 eiro apmērā.
"Ja bērns ir invalīds, ģimenei ir papildu izmaksas; ja bērnam ir celiakija, ir nepieciešama speciāla pārtika."
LM piedāvā arī palielināt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. Pašreiz tie ir 49,80 eiro. LM rosina to noteikt tādā pašā apmērā, kāds ir bērna kopšanas pabalsts (līdz 1,5 gada vecumam), tas ir - 171 eiro. Savukārt no 2016.gada šo pabalstu noteikt nevis konstantā apmērā – visiem vienādu, bet sasaistīt ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tie vecāki adoptētāji, kas paņemtu bērnu, kas paši būtu sociāli apdrošināti, bērna kopšanas laikā pabalstu saņemtu atbilstoši iepriekš veiktajām sociālajām iemaksām, savukārt nestrādājošiem tas būtu vienādā apmērā.
Jau nākamgad LM vēlētos īstenot arī visu potenciālo adoptētāju apmācības.
Par brīvpusdienām nākamajām klasēm – noteikta priekšlikuma vēl nav
No šā gada 1.septembra brīvpusdienas ir piešķirtas arī 3.klasei. Šovasar jūlijā Demogrāfijas lietu padomē tika rosināts nākamgad rast iespēju tās nodrošināt arī 4.klasei. To paredz arī Ģimenes valsts pamatnostādnes 2014.–2017.gadam.
Finanšu ministrija apakškomisijas deputātus informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija savās iniciatīvās priekšlikumu par brīvpusdienām nav iesniegusi.
Vienas klases skolēnu brīvpusdienām nepieciešamais finansējums gadā ir 4,88 miljoni eiro. Latvijā ir daudzas pašvaldības, kurās jau tagad apmaksā brīvpusdienas arī vecāku klašu skolēniem, taču situācija ir ļoti atšķirīga. Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks izteicās: lai motivētu pašvaldības, varētu domāt par valsts finansējumu pusdienu apmaksai 50% apmērā jau no nākamā gada 4. un 5.klasei. Tas prasītu 4,88 miljonus eiro. Par to esot runāts ar novadu pašvaldībām kā par motivējošu iespēju, ka tādā gadījumā pašvaldība varētu būt ieinteresēta segt otru pusi šī maksājuma.
Taču šī, tāpat kā citu priekšlikumu izvērtēšana jau būs nākamās Saeimas ziņā, kura lems par 2015.gada valsts budžetu.
Domu apmaiņā par savulaik koalīcijas 2012.gada 23.oktobrī parakstīto vienošanās protokolu "Par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem" apakškomisijas sēdē tika pārrunāta arī situācija par citiem šajā dokumentā paredzētajiem atbalsta pasākumiem turpmākajiem gadiem. Nevalstisko organizāciju pārstāvji sagaida, ka nākamā Saeima un valdība turpinās ģimeņu atbalstam labi sāktos darbus (piemēram, lai nepazaudētu aukļu programmu bērniem, kuriem nav pieejams bērnudārzs, jo šai programmai nākamgad beidzas finansējums), kā arī iesaka nākamajai valdībai atjaunot valdības deklarācijā apņemšanos, ka ģimenei ar bērniem jābūt valsts prioritātei vai vismaz vienai no prioritātēm.
