Kas ir zaļināšana?
Saskaņā ar Eiropas Savienības regulām no 2015.gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums. Zaļināšanas noteiktās prasības paredz, ka saimniecībai būs jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā esošie ilggadīgie zālāji. Tādas pašas prasības būs jāievēro arī pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem.
Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts informē: "Zaļināšanas maksājums būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu. Lai saņemtu vienoto platību maksājumu un zaļināšanas maksājumu, saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas nosacījumi. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai pat vispār netiks izmaksāts."
Provizoriski tiek rēķināts, ka 2015.gadā zaļināšanas maksājums par hektāru varētu būt 34 eiro, savukārt 2020.gadā – jau 57 eiro par hektāru.
ZM norāda, ka zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiskās saimniecības un zaļināšanas nosacījumi neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām.
Kam būs jāievēro zaļināšanas prasības?
Tas, vai saimniecībai ar 2015.gadu būs jāievēro visas zaļināšanas prasības, atkarīgs no saimniecības aramzemes platības. Noteikti vairāki izņēmuma gadījumi, kad saimniecības tiks daļēji atbrīvotas no zaļināšanas prasību ievērošanas, saglabājot tiesības uz maksājuma saņemšanu, piemēram, ja saimniecības aramzemes platība ir mazāka nekā 10 ha vai tā tiek apstrādāta bioloģiski. Atvieglojumi paredzēti arī saimniecībām, kurās ir liels zālāju īpatsvars.
Ja saimniecības aramzemes platība 2015.gadā būs mazāka par 10 ha – nebūs jāievēro kultūraugu dažādošana un nebūs jāizveido un jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības. Ja ilggadīgo zālāju platības atrodas jutīgajās vides teritorijās ar ES nozīmes biotopiem, tās nedrīkst uzart vai pārveidot.
"Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas nosacījumi, lai saņemtu vienoto platību maksājumu un zaļināšanas maksājumu. "
Ja saimniecības aramzemes platība 2015.gadā būs no 10 līdz 15 ha – saimniecības aramzemē 2015.gadā būs jāievēro kultūraugu dažādošana un jābūt vismaz 2 kultūraugiem. Turklāt galvenā kultūrauga platība nedrīkstēs aizņemt vairāk kā 75% no aramzemes platības. Saimniecībā nebūs jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības. Ja ilggadīgo zālāju platības atrodas jutīgajās vides teritorijās ar ES nozīmes biotopiem, tās nedrīkst uzart vai pārveidot.
Ja saimniecības aramzemes platība 2015.gadā būs no 15 līdz 30 ha – saimniecības aramzemē 2015.gadā būs jāievēro kultūraugu dažādošana un jābūt vismaz 2 kultūraugiem. Turklāt galvenā kultūrauga platība nedrīkstēs aizņemt vairāk kā 75% no aramzemes platības. No aramzemes platības 5% būs jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības. Ja ilggadīgo zālāju platības atrodas jutīgajās vides teritorijās ar ES nozīmes biotopiem, tās nedrīkst uzart vai pārveidot.
Ja saimniecības aramzemes platība 2015.gadā būs lielāka par 30 ha – saimniecības aramzemē 2015.gadā būs jāaudzē vismaz 3 kultūraugi. Galvenais kultūraugs drīkstēs aizņemt tikai līdz 75% no aramzemes, un divi galvenie kopā ne vairāk kā 95% no aramzemes platības. No aramzemes platības 5% būs jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības. Arī šajā gadījumā, ja ilggadīgo zālāju platības atrodas jutīgajās vides teritorijās ar ES nozīmes biotopiem, tās nav pieļauts uzart vai pārveidot.
Ilggadīgie stādījumi netiek iekļauti kultūraugu dažādošanā, un tajos nav nepieciešams nodrošināt ekoloģiski nozīmīgas platības.
Kultūraugu dažādošana
Ar prasību dažādot kultūraugus iecerēts veicināt pastiprinātu vides aizsardzību, jo īpaši augsnes kvalitātes uzlabošanā.
Par atsevišķu kultūraugu tiek uzskatīti:
- atšķirīgas ģints kultūraugi, piemēram, mieži un kvieši;
- ziemāji un vasarāji;
- papuvē esoša zeme;
- kultūraugi, kas audzēti, izmantojot sēklu maisījumus;
- zālaugi (tīrsējā vai maisījumos);
- kultūraugi, kas pieder krustziežu dzimtas, nakteņu dzimtas un ķirbjaugu dzimtas sugām.
Piemēram, ziedkāposti un galviņkāposti tiks uzskatīti par vienu kultūraugu
Kultūraugu dažādošanas prasības nebūs jānodrošina, ja saimniecība ir bioloģiski sertificēta vai nozīmīgu daļu no tās platības aizņem zālāji un papuves. Kā arī, ja saimniecībā vairāk nekā 50% no aramzemes nav bijuši deklarēti iepriekšējā gadā un visā aramzemē aug citas kultūras, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
"Provizoriski tiek rēķināts, ka 2015.gadā zaļināšanas maksājums par hektāru varētu būt 34 eiro. "
Vienkāršotas prasības attiecībā uz nepieciešamo kultūraugu skaitu un to proporciju būs tajos gadījumos, kad ievērojamu daļu no saimniecības aramzemes veidos papuve vai aramzemē sētie zālāji, bet atlikusī zeme būs lielāka par 30 ha.
Ekoloģiski nozīmīgas platības
Nosakot prasību izveidot un uzturēt ekoloģiski nozīmīgas platības, iecerēts saimniecībā veicināt bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu un uzlabošanu. Nākamajā gadā par ekoloģiski nozīmīgām platībām tiks uzskatītas papuves, buferjoslas gar ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatora objektiem, slāpekli piesaistoši kultūraugi, starpkultūras un ainavas elementi, kas atradīsies uz aramzemes – laukmalas, dīķi, koku, krūmu grupas un dižkoki, dižakmeņi un alejas.
Ekoloģiski nozīmīgu platību nodrošināšanas izņēmumi attieksies uz saimniecībām, kuras jau izpilda ekoloģiski nozīmīgu platību mērķus:
- saimniecībā nozīmīgu daļu no platības aizņem zālāji, pākšaugi un papuves;
- vairāk nekā 50% no saimniecības aramzemes platības atrodas pagastā, kuram piemērojams "mežu atbrīvojums";
- saimniecība ir bioloģiski sertificēta.
Ilggadīgie zālāji
Lauksaimniekiem nebūs atļauts pārveidot un uzart ilggadīgos zālājus vides jutīgajās teritorijās, ja tie ir atzīti par ES nozīmes biotopiem saskaņā ar direktīvām un ir iekļauti Lauku atbalsta dienesta (LAD) Lauku reģistrā.
Latvijai jānodrošina, lai ilggadīgo zālāju platības īpatsvars, ko deklarējuši lauksaimnieki, nesamazinātos par vairāk kā 5% salīdzinājumā ar īpatsvara references vērtību, kas Latvijai jānosaka 2015.gadā.
"Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiskās saimniecības. "
LAD katru gadu aprēķinās ilggadīgo zālāju platību īpatsvaru. Ja aprēķini rādīs, ka zālāji valstī samazinās par vairāk nekā 3%, ilggadīgos zālājus pārveidot par zemi citām vajadzībām drīkstēs tikai ar LAD atļauju. Savukārt, ja ilggadīgie zālāji valstī samazināsies par vairāk nekā 5%, ilggadīgos zālājus nedrīkstēs pārveidot par zemi citām vajadzībām un LAD informēs lauksaimniekus, kuriem būs jānodrošina zemes pārveidošana par ilggadīgajiem zālājiem.
Saimniecībām, kurās aramzemes platība ir vismaz 10 ha, ar 2015.gadu uz platību maksājuma saņemšanu obligāti būs jāpiesakās elektroniski. Lauku atbalsta dienests aicina jau šobrīd reģistrēties par LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmas klientu.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā lauksaimnieki pēc konsultācijas var vērsties jebkurā LAD klientu apkalpošanas centrā, rakstot e-pastu klienti@lad.gov.lv, zvanot uz informatīvo tālruni 6709500; kā arī informāciju var saņemt Lauku konsultāciju un izglītības centrā.
Šobrīd tiek izstrādāti detalizētāki noteikumi zaļināšanas prasību ievērošanai, tādēļ lauksaimniekiem jāseko līdzi izmaiņām LAD mājaslapā.
